Ziemupē bedres kilometriem garā ceļa posmā
Bedres, bedres un vēlreiz bedres, kas nebeidzas vairāku kilometru garumā, ir aina, kas veidojas uz daudziem grants ceļiem Latvijā, ko šogad Kurzemē vēl vairāk pasliktina laikapstākļi. Ziemupes iedzīvotājiem no šosejas pa šo ceļu jāmēro aptuveni astoņi kilometri.
Īpašums Ziemupē ir vienam no Liepājā labi zināmiem tūrisma uzņēmējiem Andrim Lankam. Viņš pastāstīja par savām sajūtām, braucot pa šo ceļu: „Es esmu tāds diezgan „šūmaherisks” braucējs, bet es godīgi atzīšos, pagājušā nedēļā es braucu ar 30km/h. Ar tādu ātrumu joprojām man bija ļoti žēl savas mašīnas, tā ne tikai pārvērtās par dubļu piku, bet arī tas, kas darījās ar amortizatoriem, – man sāpēja sirsniņa.”
Tagad grants ceļš ir greiderēts un aizbērtas arī bedres, taču, kā novēroja Latvijas Radio, tās daudzviet veidojas no jauna. Un vairākos posmos jārēķinās, ka būs jāsamazina braukšanas ātrums un jāpacieš vibrācijas, sēžot automašīnā.
Par ceļa stāvokli sūdzas arī Ziemupes muižas apmeklētāji. Par to zināja stāstīt muižas darbiniece Biruta Teibe, kura arī iniciējusi parakstu vākšanu: „Mēs esam satraukušies par Ziemupes ceļiem. Mums ir divi ceļi, kas ved uz Ziemupi. Abi ir sliktā stāvoklī. Līdz ar to mēs vērsāmies pie “Manabalss.lv”, lai varētu savākt parakstus un iesniegt „Latvijas Valsts ceļiem” un Satiksmes ministrijai. “Ātrā palīdzība” ir atteikusies braukt, jo ceļš ir briesmīgs.”
Zināms, ka šonedēļ turpinājās grants ceļa sakārtošana ceļa posmā Ziemupē.
Jūrmalciemā ceļš sakārtots
Iedzīvotāji pastāstīja par līdzīgu ceļu, kas ved uz Jūrmalciemu, ko pirms gadiem sakārtoja. Tas esot ne tikai veicinājis īpašumu cenu celšanos, bet ievērojami uzlabojis ikdienas pārvietošanos.
Uz to norādīja arī liepājnieks Andris Lanka, kuram jāmēro ceļš gan uz Jūrmalciemu, gan Ziemupi: „Ir labi skatīties uz citiem precedentiem, kas ir notikuši citās vietās. Tas pats Jūrmalciems. Atceros, ka mēs tur attīstījām nekustamā īpašuma objektu Pirms mēs to sākām, tur bija grants ceļš, tas bija murgs. Tie 8 km – vasarā varēja nemazgāt mašīnu, ziemā nemaz negribējās braukt, jo bija grūti izbraucams, tāpat kā uz Ziemupi. Tur uzklāja, ja nemaldos otrās kategorijas asfaltu, šobrīd ceļa segums funkciju veic.
Zinu, ka, tiklīdz notika šāds infrastruktūras uzlabošanas moments, īpašumu cenas cēlās par 15–30%.”
Papē ceļu daļēji sakārtos vietvara
Tikmēr cerību stars parādījies uz līdzīga ceļa Papē, kur vairāku kilometru garumā ceļu līdz jūrai sakārtos pašvaldība. Taču valsts ceļiem piederošais posms pa vidu starp diviem asfalta klājumiem pagaidām tā arī paliks grantēts. Ceļu līdz jūrai aktīvi izmanto tūristi un iebraucēji no Lietuvas.
Projektu iniciēja vēl iepriekšējā Rucavas novada dome. Dunikas un Rucavas pagastu apvienības pārvaldes vadītāja Agija Kaunese norādīja, ka ceļa posms jau gadiem ilgi ir diskusiju avots. Pārņemt visu ceļu pašvaldība gan nebija gatava.
„Mums ir labā ziņa, ka pašvaldības posmu paredzēts noklāt ar asfaltu. Iepriekšējā Rucavas novada dome pieņēma lēmumu piedalīties Lauku atbalsta dienesta projekta konkursā, ir piešķirts finansējums posma asfaltēšanai. Tie ir 3,1 km. Ir beigusies iepirkuma procedūra, vēl jānoslēdz līgumi. Uzņēmējam deviņu mēnešu laikā posms būs jāsakārto,” pastāstīja Kaunese.
Ziemupē ceļa pārbūvi tuvākajos gados neplāno
Tikmēr „Latvijas Valsts ceļi” skaidroja, ka kopumā valstī ir vairāk nekā 10 000 km valsts ceļu ar grants segumu un lielākā daļa no tiem ir sliktā tehniskā stāvoklī. Autoceļu sakārtošana tiek plānota autoceļu nozarei pieejamā finansējuma ietvaros, prioritāri sakārtojot autoceļus ar lielāku satiksmes intensitāti un sliktāku seguma stāvokli.
Autoceļam Rucava–Pape (V1221) 2023. gadā plānots atjaunot asfaltbetona segumu un grants segumu. Satiksmes intensitāte uz šī autoceļa ir 460 transportlīdzekļu diennaktī.
Bet autoceļam Vērgale–Ziemupe ir zema satiksmes intensitāte – 182 transportlīdzekļi diennaktī. Papildus ikdienas uzturēšanas darbu ietvaros ceļa planēšana vai profilēšana šajos ceļa posmos esot veikta biežāk, nekā to nosaka normatīvie akti – atsevišķos mēnešos pat trīs reizes. Turklāt autoceļu ar grants segumu līdzenuma nodrošināšana visa gada griezumā neesot iespējama, jo laika apstākļu un satiksmes intensitātes ietekmē veidojas gan bedres, gan šķērsviļņi, reizēm pat dažu stundu laikā pēc seguma planēšanas vai profilēšanas. Planēšanu neesot lietderīgi veikt ilgstošos lietus vai sausuma periodos, netiek nodrošināta atbilstoša darba kvalitāte.
Tuvākajos gados tur nav paredzēta pārbūve, bet tiks veikti tikai ikdienas uzturēšanas darbi. Lai šim autoceļam ar grants segumu varētu uzklāt asfaltbetona segumu, nepieciešams pārbūvēt autoceļa pamatkārtu, kas izmaksātu aptuveni 4,9 miljonus eiro. Savukārt autoceļa uz Jūrmalciemu grants seguma divkārtu virsmas apstrāde izmaksāja vairāk nekā 1 miljonu eiro. Šāda metode autoceļam Vērgale–Ziemupe (V1190) neesot piemērota, jo tam ir nepietiekama nestspēja, lai pa to varētu pārvietoties smagais transports.
Grants seguma divkārtu virsmas apstrāde Kurzemē šogad tiek plānota divos vai, iespējams, trijos ceļu posmos. Šo programmu plāno Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, kas paredz savienot pagastu centrus ar novadu centriem.
