Zīle norādīja, ka pret ebrejiem vērstos noziegumus nav pastrādājusi Latvijas valsts, bet gan tās teritoriju kontrolējošie totalitārie režīmi. Tāpat nav arī saprotams, kāda saistība ar ebreju kopienu ir personām, kuras nodarbojas ar restitūciju prasīšanu. "Kādēļ šis jautājums parādās ik pa brīdim? [Kādēļ to] pārstāv personas, kuras ir saistītas ar pēdējā laikā slikti strādājošo finanšu sektoru?" vaicāja Zīle.
KONTEKSTS:
“Attīstībai/Par!” deputāti pārējām valdību veidojošajām partijām piedāvājuši pieņemt jaunu restitūcijas likumu. Piedāvājums paredz atlīdzināt ebreju kopienai holokaustā bojāgājušo Latvijas ebreju īpašumu vērtību. Atlīdzības aprēķināšanā gan izmantots samazinošs koeficients, tādēļ kopējā likumprojektā noteiktā kompensācijas summa ir 40 miljoni eiro.
Diskusijas par īpašumu atdošanu ebreju organizācijām valdījušas ilgus gadus. 2015. gadā Saeimā tapa likumprojekts par vairāku īpašumu nodošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei. Pēc vairāk nekā gadu sarunām Saeimā 2016. gada februārī lēma atdot padomei piecus nekustamos īpašumus.
Atbilstoši Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes aprēķiniem, Latvijā ir aptuveni 270 īpašumu, kuri pirms Otrā pasaules kara piederējuši ebreju kopienai un nav atgūti. Saskaņā ar pašreizējo koalīcijas līgumu, ebreju kopienas īpašumu jautājums ir viens no tiem, kurus var virzīt bez visu valdības partiju piekrišanas.
