Atceres pasākums Zilupē iesākās ar svecīšu iededzināšanu un ziedu nolikšanu pie piemiņas plāksnes. Tam sekoja klusuma brīdis, kas veltīts represijās nonāvēto robežsargu piemiņai. Toreiz, 1940. gada 9. oktobrī, Latgalē tika arestēti un izsūtīti vairāk nekā 100 robežsargi. Tas iezīmēja ne tikai Latvijas pirmās brīvvalsts laika Robežsardzes, bet arī cerības par brīvu Latviju sagrāvi.
"Robežsargiem tika paziņots, ka viņiem jāierodas saņemt algu. Kad viņus atveda līdz algu sarakstiem, viņi pamanīja, ka pret atsevišķiem uzvārdiem ielikti sarkanie ķeksīši. Tā rezultātā tie cilvēki, kas tika atzīmēti, tika arestēti un aizvesti uz Daugavpili. Vēlāk izsūtīti uz Gulaga nometnēm," teica Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes pārstāvis, pulkvežleitnants Igors Jupatovs.
Zilupe ir viena no vietām, kur pēc Latvijas neatkarības atgūšanas izveidotas piemiņas vietas. Vēl tādas ir arī Zilupes, Ciblas, Kārsavas un Krāslavas novados. Tās atrodas blakus bijušo robežsargu bataljonu sardzes dienesta mītnes vietām. "Izdzīvojušie, dzīvi palikušie robežsargi izveidoja dzimtas kopu. Un dzimtas kopa kopā ar Valsts robežsardzi ierīkoja piecas atceres vietas," pauda Zilupes jaunsargu vienības instruktors Valērijs Meškovskis.
Tradicionāli atceres pasākumā klātesoši ir vietējie skolēni un 317. Zilupes jaunsargu vienības jaunsargi. Viņi uzsvēra, ka šādi pasākumi ir nozīmīgi vēstures izzināšanā. "Kad es gāju Jaunsardzē, es tikai tad uzzināju par tādiem notikumiem. To vajag atcerēties, jo, ja tu zini, tu vari pateikt, piemēram, kādam citam, un tas arī uzzinās kaut ko jaunu. Un tad mēs visi kopā varēsim atcerēties to dienu," sacīja 317. Zilupes jaunsargu vienības jaunsargs Ričards Siņicins.
Par daudzu traģiskajā notikumā iesaistīto robežsargu likteni vēsture klusē vēl šodien. Jaunsargi un robežsargi cer, ka turpmāk šim notikumam lielāku uzmanību pievērsīs arī skolās, mācot vēsturi ne tikai vienu reizi gadā piemiņas dienā.
