Tieslietu ministra amatam apspriesta ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Lazdovska kandidatūra, bet Nacionālā apvienība, kurai uzticēta šī ministrija, pagaidām vēl nenosauc konkrētu kandidatūru. Straujuma pastāstīja, ka viņa tikusies ar Lazdovski, bet ir jautājums, vai viņš pats vēlas uzņemties tieslietu ministra amata pienākumus, jo ir arī citi kandidāti, piemēram, Baiba Broka.
Tāpat Straujuma tikusies ar Eināru Cilinski, kas varētu ieņemt vides un reģionālās attīstības ministra amatu, taču par šī amata kandidātu Nacionālā apvienība vēl diskutēs ar Latvijas Pašvaldību savienību. Kultūras ministres amatā turpinās strādāt Dace Melbārde.
ZZS zemkopības ministra amatam virzīs kādreizējo nozares vadītāju Jāni Dūklavu, labklājības ministra amatam – bijušo ministru Uldi Auguli, bet aizsardzības ministra amatam – bijušo vides un reģionālās attīstības ministru Raimondu Vējoni.
Amatus saglabās divi reformu partijas ministri – pašreizējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. Savukārt par RP uzticētās Ekonomikas ministrijas vadītāju lēmums nav pieņemts. RP varētu šim amatam virzīt pašreizējo ekonomikas ministru Danielu Pavļutu, kurš nesen iestājās partijā. Taču Straujuma norādīja, ka par viņa kandidatūru ir zināmas šaubas.
Viņa uzsvēra, ka premjers Valdis Dombrovskis demisionēja, uzņemoties atbildību par Zolitūdes traģēdiju, kurā, sabrūkot veikala „Maxima” ēkas jumtam, gāja bojā 54 cilvēki, un Ekonomikas ministrija šajā lietā ir pirmā atbildīga ministrija, jo būvniecības joma ir tās pārziņā. Straujuma arī atgādināja, ka Ekonomikas ministrija izpelnās arī kritiku par jauno Būvniecības likumu, kuram jāstājas spēkā 1.februārī, taču ar to saistītie valdības noteikumi vēl nav apstiprināti.
Finanšu ministriju turpinās vadīt Andris Vilks (Vienotība), savukārt izglītības ministra amatam „Vienotība” deleģēs Saeimas Izglītības komisijas vadītāju, kādreizējo izglītības ministri Inu Druvieti, bet Veselības ministrijas turpinās vadīt Ingrīda Circene.
Jaunās valdības veidošana notiek kopš novembra beigām, kad sešas dienas pēc Zolitūdes traģēdijas Dombrovskis paziņoja par atkāpšanos no amata. Sākotnēji partijas nespēja atrast prezidentam pieņemamu kandidātu, vairākus kandidātus Valsts prezidents Andris Bērziņš noraidīja, līdz beidzot nominēja premjera amatam Straujumu. Tad partijas sāka dalīt ministru portfeļus un neviena partija nevēlējas uzņemties Izglītības un zinātnes ministrijas vadību, tāpat partijas nevēlējās uzņemties atbildību par Veselības ministriju, bet ZZS vēlējas iegūt Vides un aizsardzības ministrijas vadību. Vēlāk ZZS piekrita „Vienotības” piedāvājumam uzņemties atbildību par Aizsardzības ministriju, bet „Vienotība” vadītu IZM. Otrdien Straujuma paziņoja, ka koalīcija beidzot ir izveidota.
