Valsts nauda Latvijas zinātnei nāk no trim avotiem – bāzes finansējuma, Fundamentālo un lietišķo pētījumu grantiem un Valsts pētījumu programmām. Šobrīd dažādās zinātnes jomās tiek izstrādātas 14 valsts pētījuma programmas. Tā ir iespēja četru gadu garumā tikt pie finansējuma, un to zinātnieki izcīna konkursā. Šogad noslēdzas šis cikls, taču pieteikšanās uz jaunām Valsts pētījumu programmām būs ne agrāk kā nākamā gada pavasarī.
"Veidojas situācija, ka nākamā gada janvārī finansējums tām programmām, kuras ir beigušas savu darbu, viņām vairs nav. Ir viens finansējums – 400 tūkstoši – ko ministrija saka, ka tas ir programmu pagarināšanai. Bet tā nav pagarināšana – tā ir parāda atdošana. Tā ir tā nauda, kas nav izmaksāta iepriekšējā periodā," sacīja LZA prezidija locekle Baiba Rivža.
Par to, cik smaga ir šī problēma, vienprātības nav arī pašu zinātnieku vidū. Piemēram, Latvijas jauno zinātnieku pārstāve Latvijas Televīzijai norāda – uz valsts pētījumu programmām vai grantiem nedrīkstētu skatīties kā uz pastāvīgu ienākumu avotu.
"Es uzskatu, ka tā ir tāda žurku cīņa. Ziniet, kad žurkas ir badā, tās ir ļoti līdzīgas cilvēkiem – ja tām nedod ēst, tad viņas sāk ēst viena otru. Tas ir tas, kas šobrīd notiek zinātniskajā vidē.
Zinātnieks plēš zinātnieku mazas naudiņas dēļ. Kāda var būt runa par [finansējuma] pārrāvumu, ja mēs runājam par projektu? Tas, kur ir mūsu problēma, ka mums nav pietiekams bāzes finansējums. Ir jābūt bāzes finansējumam, kas uztur zinātniekus, un zinātnieki veic pastāvīgu pētniecisku darbu," teica Latvijas Jauno zinātnieku apvienības priekšsēdētāja Ieva Krūmiņa.
IZM atzīst, ka bāzes finansējums zinātnei Latvijā ir zem katras kritikas. Taču nepiekrīt daļas zinātnieku apgalvojumam, ka, kamēr nav atvērta jauna Valsts pētījumu programma, tikmēr zinātnieki atstāti bez iespējām piesaistīt papildu līdzekļus.
Nākamgad budžetā zinātnei paredzēts 3,9 miljonu eiro pieaugums, kuru lielākoties sadalīs Fundamentālo un lietišķo pētījumu grantu konkursos.
"Jau šogad gada beigās Zinātnes padome varēs izsludināt konkursus un šie zinātnieki, kas līdz šim ir strādājuši citos projektos, varēs šajos konkursos startēt," sacīja IZM valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa.
Ministrija arī apzinoties – kamēr valstī būs tikai divas nelielas zinātnes finansēšanas programmas, ikreiz, kādai no tām noslēdzoties, zinātnieki pamatoti satrauksies par savu pētījumu nākotni. Taču vairāk naudas inovācijām ir valsts līmeņa izšķiršanās.
