Nacionālā enciklopēdija ir pieejama jebkur, kur ir internets, tādēļ, lai simbolizētu enciklopēdijas pieejamību visiem un visur, par tās atklāšanas epicentru bija izraudzīta vieta, kas atrodas gandrīz 200 kilometrus no Rīgas – Bebrenes muiža Ilūkstes novadā.
"Šobrīd nav garantijas ne par vienu informāciju, ko mēs atrodam internetā, ka tā ir droša. Bet – es esmu pārliecināta, ka Nacionālā enciklopēdija ir tie drošie vārti, kur iet pēc daudzām atbildēm un būt pārliecinātiem par šo atbilžu korektumu," uzsvēra kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība).
Par pašlaik aktuālāko – par Ziemassvētkiem bija pirmais enciklopēdijas atklāšanā demonstrētais šķirklis. Viens no tā autoriem gan atzīst – zinātniski jautājums par Ziemassvētku kociņu arvien vēl ir neatbildēts.
"Ir pamats uzskatīt, ka varbūt šis senais koks, kas ir hronikās, ir drīzāk Ziemassvētku bluķis, nevis Ziemassvētku koks. Un par to, kas izgreznoja tieši pašu Ziemassvētku eglīti tādā formā, kādu mēs to skatām tagad – vēsture klusē," skaidroja sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.
Enciklopēdija caur Bebreni tika iemēģināta gan no Rīgas, gan Jelgavas, gan arī no Brisbenas Austrālijā.
Enciklopēdijas atklāšanā bija klāt septiņu Eiropas valstu pārstāvji – nacionālo enciklopēdiju veidotāji. Iepazīstot daudzveidīgās izmantošanas iespējas, interesanta ir Norvēģijas pieredze – tur enciklopēdiju ļauts izmantot arī vidusskolas eksāmenos. Mūsu enciklopēdijas galvenais redaktors – vēstures zinātņu doktors Valters Ščerbinskis domā, ka tādu praksi būtu labi ieviest arī Latvijā.
"Es domāju, ka tā ir ļoti pareiza pieeja. Tas ir ceļš, par kuru mums ir jādomā. Jo būtībā – izglītībai ir jābūt balstītai uz analītisku pieeju un ne tik daudz uz faktu zināšanām. Un norvēģu gadījums to ļoti uzskatāmi apliecina," sacīja Ščerbinskis.
Digitālā enciklopēdijas versija tiks pakāpeniski papildināta, un nākamā gada laikā nāks klāt vēl vairāk nekā 100 raksti.
