Latvijas Radio kolektīva un medija valdes konfliktu, kas kulminēja, Ziņu dienesta darbiniekiem prasot valdes atkāpšanos, medija vadība pagājušajā nedēļā lēma risināt ar mediācijas procesa palīdzību. Tomēr tas ir beidzies, vēl tā īsti nesācies.
Pēc vairākām ievadsarunām ar valdes piesaistīto vidutāju Latvijas Radio Ziņu dienesta darbinieki paziņoja, ka neredz jēgu iesaistīties turpmākā mediācijas procesā, jo ar to tāpat netiktu atrisinātas problēmas, uz kuru pamata prasīta valdes atkāpšanās.
Radio ziņu žurnālisti atkārtoti pauduši bažas par valdes locekļu nekompetenci, tās pamatojot, piemēram, ar faktu, ka savu uzdevumu veikšanai valde algo padomniekus. Līdzīgi esot ar mediācijas procesu. “Tur nevajag mediatora starpniecību. Tā ir viena no ļoti fundamentālām problēmām, ka valde nav pratusi sarunāties ar saviem darbiniekiem,” norāda Latvijas Radio žurnālists Edgars Kupčs.
Pēc atkārtotiem radio Ziņu dienesta žurnālistu trauksmes saucieniem, ka ar esošo atalgojumu nav iespējams aizpildīt brīvās štata vietas un attiecīgi – nodrošināt saturu tā līdzšinējā apjomā, tapis 100 000 eiro pieprasījums Ziņu dienesta žurnālistu algu paaugstināšanai no septembra. Tas gan iesniegts tikai šonedēļ, kad valdība uz mēnesi devusies atvaļinājumā, attiecīgi par finansējuma piešķiršanu tiks lemts tikai augustā.
Ja tiks panākta Ziņu dienesta žurnālistu algu paaugstināšana no septembra, žurnālisti redz iespēju sadarboties tikai ar valdes priekšsēdētāju: “Bet esošās valdes divas locekles... Tas nav noslēpjams – tur ir politiskā ietekmējamība, to es pats personiski esmu izjutis vairākas reizes uz savas ādas. Tieši šīs valdes locekles vadībā tika sagatavots un izteikts rājiens Ziņu dienesta vadītājai. Viņa ir atteikusies līdz pēdējam brīdim parakstīt atbildes vēstuli Nacionālās apvienības vadītajai Ogres novada domei, kurā Latvijas Radio ir noraidījis sūdzību par manu darbu,” norāda Kupčs.
Iepriekš jau ziņots, ka par saturu atbildīgā Latvijas Radio valdes locekle Sanita Dika-Bokmeldere darbību partijā Nacionālā apvienība apturēja, vien piesakoties konkursā uz radio valdi. Viņa otrdien, 23. jūlijā, devusies atvaļinājumā un uz Latvijas Televīzijas zvaniem neatbildēja.
Savukārt radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne uzsver – valdes galvenais uzdevums šobrīd ir cīņa par finansējuma paaugstināšanu: “Tieši šo politisko aspektu – to var risināt Saeima un NEPLP, jo tas nav risinājums, ko mēs varam piedāvāt, mēs nevaram piedāvāt citu valdes sastāvu vai citu NEPLP.”
Taujāta, vai konflikts valdei ir tikai ar Ziņu dienestu vai arī ar citiem radio darbiniekiem, Klapkalne norāda: “Nu, ir dažādi, ja būtu tāda pārliecība, ka ar visiem, droši vien mēs šeit vairs nesarunātos.”
Ziņu dienesta ieskatā, ja uz neuzticības izteikumu, kam pievienojusies arī radio arodbiedrība, nereaģēs valde, tas jādara Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP). Tur uzsver, ka valdi atstādināt negrasās.
“Mēs to neplānojam nekādā gadījumā, jo Latvijas Radio valde ir strādājusi ļoti labi.
Man atliek tikai paust ļoti dziļu nožēlu par šo Ziņu dienesta izšķiršanos, taču tā ir jārespektē. Taču es domāju, ka radio valde ir izdarījusi secinājumus arī par savām iepriekšējām komunikācijas kļūdām. Es esmu runājis ar valdes loceklēm,” sacīja NEPLP priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš.
Neveiksmīgais mediācijas process Latvijas Radio izmaksājis nepilnus divus tūkstošus eiro.
KONTEKSTS:
10. jūlijā Latvijas Radio Ziņu dienests izteica neuzticību medija valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Par to vienojies absolūtais vairākums Ziņu dienesta darbinieku, kuri norādīja uz korespondentu lielo slodzi, nepietiekamo atalgojuma palielinājumu, Ziņu dienesta novājināšanu un centieniem panākt darbiniekiem nelabvēlīgas izmaiņas. Savukārt Latvijas Radio valde paziņojusi, ka no amatiem neatkāpsies un turpinās darbu.
Vienlaikus valde iesniegusi NEPLP ārkārtas pieprasījumu 100 000 eiro apmērā šim gadam, lai no septembra palielinātu Ziņu dienesta korespondentu algas par 31,4% un nodrošinātu kapacitātes stiprināšanu arī pārējiem Latvijas Radio satura veidotājiem. Latvijas Radio informēja, ka iesniegts papildu budžeta pieprasījums nākamajiem trim gadiem, lūdzot finansējumu Latvijas Radio darbinieku atalgojuma palielināšanai gandrīz 1 miljona eiro apmērā, kā arī kompensāciju iziešanai no reklāmas tirgus 1,79 miljonu eiro apmērā, lai nodrošinātu raidlaika aizstāšanu ar kvalitatīvu saturu. Tāpat rasti vairāki risinājumi iekšējo resursu ietvaros Ziņu dienesta stiprināšanai.
