Robežsardzē atzīst, ka sakārtota robeža ļauj nelegālo robežšķērsošanu fiksēt ātrāk un efektīvāk. Tomēr nelegālo imigrantu skaits pieaug. Paredzot, ka pēc žoga izbūves daļa pārkāpēju mēģinās Latvijā iekļūt no Baltkrievijas, Iekšlietu ministrija nolēmusi piešķirt finansējumu tādas pašas robežjoslas ierīkošanai arī uz Baltkrievijas robežas.
Latvijas un Krievijas robeža ir 276 kilometrus gara, un žogu uz tās pa posmiem 90 kilometru garumā būvēs līdz 2019. gadam.
Jau nākamgad Iekšlietu ministrija atvēlēs līdzekļus valsts robežjoslas aprīkošanai un žogam uz Latvijas - Baltkrievijas robežas.
Šobrīd uz Latvijas austrumu robežas žogs uzbūvēts aptuveni 20 kilometru garumā. Grebņevas robežapsardzības nodaļas teritorijā no iecerētajiem astoņiem kilometriem tie ir jau pieci. Salīdzinot ar pērno gadu, nelegālo robežpārkāpēju skaits šeit pieaudzis par 80%, notverti vairāk nekā 60 citu valstu pilsoņi, pārsvarā – vjetnamieši. Līdzīga situācija vērojama arī uz Baltkrievijas robežas.
“Pēdējais bija 15. oktobrī, bija aizturēta vjetnamiešu grupa - 17 personas, kuras nelikumīgi šķērsoja valsts robežu, kā arī to atbalstītāji,” stāstīja Grebņevas robežapsardzības nodaļas priekšnieks Sandris Buliga.
“Uz Latvijas - Baltkrievijas robežas ir piefiksēti gadījumi, kad cilvēki ir gājuši lielās organizētās grupās, piemēram, pērn mums bija divas lielas tādas grupas, kurās bija Irākas pilsoņi, un kopā divās grupās aptuveni 50 cilvēki bija. Šogad tās ir bijušas divas Afganistānas pilsoņu grupas. Katrā no kurām bija vairāk par 10 cilvēkiem,” stāstīja Robežsardzes galvenās pārvaldes dienesta organizācijas pārvaldes priekšnieks Mariks Petrušins.
Uz Latvijas - Baltkrievijas robežas šobrīd aktuāla ir arī kontrabandas cigarešu ievešana. Posmos robežā ar Krieviju, kur žogs jau ir, šogad fiksēts tikai viens pārkāpums. Sakārtotā 12 kilometrus platā robežjosla tagad ļauj robežsargiem strādāt pilnvērtīgi.
“Augsne ir uzirdināta, tāpat var vieglāk atklāt nelikumīgās valsts robežas šķērsošanas pazīmes,” atzina Sandris Buliga.
“Žogs ir tas elements, kurš apstādina, attur vai paildzina robežas šķērsošanu, kas ļauj robežsargiem, pirmkārt, konstatēt savlaicīgi, otrkārt, savlaicīgi reaģēt un pārtvert šādus pārkāpējus,” skaidroja Petrušins.
Latvijas un Krievijas robežjoslas sakārtošanā plānots investēt vairāk nekā 15 miljonus eiro. Robeža ar Baltkrieviju gan ir teju par 100 kilometriem īsāka nekā ar Krieviju, tomēr par projekta izmaksām un žoga paredzamo garumu Robežsardzes pārstāvji pagaidām vairās runāt. Reāli robežjoslas labiekārtošanas darbi sāksies ne ātrāk kā 2018. gadā.
