Viņa atklāja, ka cietušie ir vienojušies, ka – pēc lietas iztiesāšanās tā arī paliks tikai viens vainīgais, cietušie sūdzēs tiesā valsti civiltiesiskā kārtā, jo ir skaidrs, ka Zolitūdes traģēdijā krimināllietā par vainīgo atzītais ēkas būvinženieris Ivars Sergets nekad nevarēs izmaksāt piespriesto 5,5 miljonu eiro kompensāciju.
Savukārt no tiesas sprieduma izriet, ka cilvēki nav vainīgi, jo valsts radīja tādu regulējumu, ka būvniecībā varēja grozīt apstiprināto projektu, to vairs ne ar vienu nesaskaņojot un nevienam nebija pienākuma to kontrolēt.
Ločmele skaidroja, ka šāds lēmums ir pieņemts, jo, ja to nedarīs, “tad stāsta nobeigums būs tāds, ka var iet bojā 54 cilvēki, būs viens cilvēks, viņam jāmaksā miljoni, ko viņš nevar, bet nu tā sanāca”.
“Mēs nevaram to pieļaut,” uzsvēra Ločmele.
KONTEKSTS:
Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa sabiedrībai skaidroja, ka Zolitūdes traģēdijā krimināllietā par vainīgo atzīts vienīgi ēkas būvinženieris Ivars Sergets, jo tieši Sergeta kļūdaino rasējumu un aprēķinu dēļ notika jumta nogruvums. Tikmēr pārējos astoņus apsūdzētos tiesa attaisno vājo un nekonkrēto apsūdzību dēļ, kā arī tā laika likumdošanas nepilnību dēļ.
Zolitūdes traģēdijas krimināllietu iztiesāja četrus gadus un divus mēnešus, bet kopā ar sprieduma rakstīšanu tiesvedība aizņēma gandrīz piecus gadus. To laikā notikušas 198 tiesas sēdes, 267 personas atzītas par cietušajiem.
Šajā lietā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa par vainīgu atzina būvinženieri Ivaru Sergetu un astoņus lietā apsūdzētos attaisnoja.
2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala ''Maxima'' jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti.
Lai skatītu apjomīgo krimināllietu par Zolitūdes traģēdiju, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2015. gada decembrī. 2019. gada jūnijā prokurors pabeidza savu debašu runu, apsūdzētajiem lūdzot piemērot maksimālos sodus. Visi apsūdzētie noliedza savu vainu.
