Tā otrdien, 7.novembrī, Zolitūdes traģēdijas krimināllietā tiesai sacīja neatkarīgo ekspertu grupas vadītājs Aigars Ūdris, kas 2014.gadā koordinēja arī tā saukto „Zolitūdes eksperimentu”.
Tā laikā veikala jumta konstrukciju slodzes tika noslogotas ar ūdens palīdzību, un secināts, ka tieši metāla kopņu un mezglu pārslodze bijusi iemesls veikala jumta sagruvumam.
Taču no eksperta tiesai stāstītā izriet - tas, ka jumta iegrūšanā, visticamāk, vainojami nepareizi izveidoti jumta kopņu savienojumi, bijis skaidrs jau divas dienas pēc traģēdijas.
Pēc būvekspertu lūguma un raksturojuma, glābēji iespēju robežās no drupām gādājuši iznest arī iespējamos lietiskos pierādījumus. Un to vidū saujām nesti uzgriežņi ar norautām vītnēm. Būveksperti tālāk mēģinājuši no dokumentiem izsecināt, kurā posmā kļūda kopņu savienojumā pieļauta.
Ūdris tiesai norādīja, ka ar tādu dokumentāciju, kāda bija šim projektam, īstenot būvniecību nav iespējams.
Būvinženiera un Rīgas Tehniskās universitātes docenta izvaicāšanu tiesu turpinās trešdien.
Divu dienu ilga izvaicāšana šajā krimināllietā ieplānota pirmo reizi, jo gan valsts apsūdzības uzturētājiem, gan apsūdzēto aizstāvjiem ekspertam ir daudz jautājumu.
Ūdris 2014.gadā gatavoja valsts pasūtītu ekspertīzi, pētot, kādēļ sagruva lielveikals „Maxima”. Sabrukuma veids bijis specifisks, un tas noticis metāla kopņu un mezglu pārslodzes dēļ.
Trūcis arī būtiskas tehniskas dokumentācijas, bez kuras īstenot būvniecību nav iespējams, liecināja Ūdris.
Pēc viņa teiktā, būvniecības process bija jāaptur, kamēr nebija sagatavota tehniskā informācija un rasējumi. Arī skrūves atzītas par nedrošām, kā arī jumta kopņu deformācijas bijušas saskatāmas.
Savus secinājumus eksperts komentēt Latvijas Radio pagaidām kategoriski atteicās, ņemot vērā, ka viņa izvaicāšana turpināsies vēl trešdien, taču uzsvēra - bijuši vismaz 30 gadījumi, kad traģēdiju varēja novērst.
“Es esmu pilnībā apmierināts ar šīs dienas procesa norisi, un tā noteikti arī tālāk turpināsies,” eksperta liecības vērtēja prokurors Agris Skradailis.
“Kaut kāda dokumentācija bija, bet tā nebija tāda, lai varētu realizēt attiecīgās konstrukcijas. Arī mēs kā valsts apsūdzības uzturētāji mēģinājām saskaitīt šos gadījumus, kas pastāvēja, lai varētu novērst notikušo traģēdiju. Šis skaitlis ir 30, vismaz,” sacīja prokurors.
Ūdris tāpat daudz kritizēja būvniecības kontroles neesamību. Deformācijas un nepieciešamo rasējumu neesamība esot bijusi jāpamana gan būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, gan Rīgas būvvaldei. Un būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam darbi bija jāpārtrauc.
Eksperts liecināja, ka attiecībā uz kopņu savienojuma vietām projektā tā arī neparādījās rasējumi, kādā veidā montējamas kopņu savienojumu vietas un kādas skrūves precīzi tajās jāizmanto. Neskatoties uz šādiem būtiskiem trūkumiem dokumentācijā, veikalu tomēr uzbūvēja.
Bet skrūvju specifikācijas nebija ne laikā, kad pie kopnēm strādāja apsūdzētā Ivara Sergeta kompānija “HND Group”, ne tad, kad stafete tika nodota kompānijai “Vikom Industry”, kuru uz apsūdzēto sola nav. Sergeta aizstāvis sava klienta atbildību tajā neredz.
Būvdarbu vadītāja aizstāvis Juris Dzelme tiesas sēdes laikā vairākkārt asi pārtrauca prokuroru jautājumus, norādot, ka tie ir neatbilstoši, taču runāt ar Latvijas Radio arī pagaidām atteicās. Tikmēr būvinženiera Ivara Sergeta advokāts Arturs Zvejsalnieks kritizēja pirmstiesas izmeklēšanu. Piemēram, nepietiekami vērtēta kāda apakšuzņēmēja „Vikom Industry” atbildība, kam metāla kopnes bija jāmontē, norādīja advokāts.
“Nebija jau gatavas dokumentācijas, un tas, ko aizstāvība visu šo procesa gaitu norāda, ka nebija jau dokumentācijas, pēc kā šīs kopnes izveidot un uzbūvēt, bet beigu beigās viņas tika uzbūvētas, un tas rezultāts bija tāds, kāds bija,” pauda Zvejsalnieks.
“Sergets pabeidza to darbu, kas viņam bija uzticēts, to, ka viņam bija pēc līguma noteikts. Pēc tam tālāk pāriet atbildība uz „Vikom Industry”. „Vikom Industry” darbus ir veikusi bez pienācīgas dokumentācijas, kā tas vēlāk noskaidrots, ar viltotiem parakstiem, viltojot būvinženieru parakstus uz šiem dokumentiem. Neizstrādājot dokumentāciju, ir veikusi šos darbus,” sacīja advokāts.
Sergeta advokāts norādīja, ka mezglu, kas esot sagruvuma galvenais cēlonis, Sergets neesot izstrādājis.
Pēc prokurora teiktā, būvekspertu slēdziens ir viens no pīlāriem, uz kuriem balstās valsts apsūdzība.
“Šeit ir redzams, ka tas ir tāds apstākļu kopums. Te nevar nošķirt vienu neizdarītu darbību vai divas neizdarītas darbības. Tas tomēr ir tāds komplekss, ķēde, kā dēļ notika šī traģēdija,” norādīja prokurors.
Trešdien tiesa turpinās izvaicāt Aigaru Ūdri, un tā būs pēdējā tiesas sēde pirms pārtraukuma, kas ilgs līdz pat decembrim.
Šajā laikā apritēs arī četri gadi kopš traģēdijas un divi gadi tiesvedībai. Vairāku desmitu cietušo advokāte Jevgenija Tverjanoviča-Bore stāstīja, ka viņa cietušos regulāri informējot par procesa virzības gaitu, taču diemžēl viens no cietušajiem tiesas beigas tā arī nesagaidīja.
“Tas tikai liecina par to, cik kvalitatīvi pirmstiesas izmeklēšana tika veikta. Kādas procesuālās darbības bija nepieciešams veikt konkrētā kriminālprocesā, un cietušo skaits ir milzīgs, un šobrīd mēs diezgan raiti pratinām ekspertus, un šobrīd ir jau tie galvenie eksperti uzaicināti, un, cerams, tiks dotas atbildes uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem, un nākamajā gadā gribas jau plānot tiesu debates, lai varētu jau pielikt kaut kādus punktus uz i,” sacīja advokāte.
Kā pēdējais no ekspertiem decembrī uz tiesu liecināt aicināts būvniecības eksperts Artis Dzirkalis, kas vadījis otru ekspertu grupu un sniedzis atbildes uz jautājumiem par būvniecības atbilstību normatīvajiem aktiem.
Jau ziņots, ka pēc četru mēnešu pārtraukuma atsākusies Zolitūdes traģēdijas iztiesāšana. Uz tiesu tika saukti eksperti, kas izmeklētāju uzdevumā veica ekspertīzes, lai noteiktu lielveikala sabrukšanas cēloņus. Viens no ekspertiem tiesā norādīja – pārslodze bija tāda, ka jumts jebkurā gadījumā būtu iegruvis.
Lai skatītu apjomīgo lietu par Zolitūdes traģēdiju, kurā zem veikala "Maxima" iegruvušā jumta dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl desmitiem tika ievainoti, tiesa uz pirmo sēdi sanāca pērn 8.decembrī. Sākotnēji tiesā skatīti procesuāli jautājumi, bet pēc vairākiem mēnešiem sākta cietušo un liecinieku nopratināšana.
