Tiesa lēma pieņemt blakus lēmumu informēt prokuratūru par krimināllietā konstatētajiem apstākļiem jautājuma izlemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu pret likvidētās SIA “Vikom Industry” bijušajām amatpersonām un darbiniekiem.
Tiesa saskatīja “Vikom Industry” iespējamos pārkāpumus, žurnālistiem norādīja tiesnesis Erlens Ernstsons, piebilstot, ka noilgums par attiecīgo pārkāpumu vēl nav iestājies un tas būs 2021. gadā.
Savukārt prokurors Agris Skradailis medijiem skaidroja, ka “Vikom industry” atbildība noņemta pēc tam, kad būvinženieris Ivars Sergets saskaņoja kopņu projektu. “Ja mēs paskatāmies uz to, kad šīs kopnes varēja iznākt no rūpnīcas, kad tās varēja nonākt objektā, un bez Sergeta paraksta tas diemžēl nenotiktu. Tā kā bija galvenā būvkonstruktora paraksts par to, ka ir saskaņots atbilstošs kopņu projekts, tās arī tika nogādātas būvobjektā.
Kopnes nebūtu nonākušas būvobjektā, ja nebūtu Sergeta parakstu,” sacīja prokurors.
Metāla konstrukcijas jeb kopnes “Maxima” veikalam saražoja un piegādāja ģenerālbūvnieka “RE&RE” apakšuzņēmējs “Vikom Industry”. Saskaņā ar liecībām “Vikom” izstrādāja detalizētus rasējumus jumta savienojumiem.
Prokurori uzskatīja, ka šos risinājumus ar parakstu apstiprinājis būvkonstrukciju autors Ivars Sergets, tādēļ nevienam no “Vikom” darbiniekiem apsūdzības netika celtas. Turpretim Sergets vairākkārt noliedzis, ka būtu akceptējis izmaiņas būvkonstrukcijās.
“Vikom” pārziņā bija arī sagruvušās ēkas jumta konstrukciju montāža. Šiem darbiem “Vikom” bija nolīgusi apakšuzņēmēju “Monce”. Tikai pēc traģēdijas atklājās, ka “Monce” darbus nebija uzraudzījis sertificēts būvdarbu vadītājs. “Monce” īpašnieks Viktors Ivanovs bija viltojis speciālista parakstus peļņas nolūkos. Par šo pārkāpumu Ivanovs 2014. gadā saņēma nepilnu 2000 eiro lielu naudas sodu.
Tāpat tiesa otrdien otrajā blakuslēmumā norādīja, ka saskata pamatus lietas sākšanai arī par prokuroru nepienācīgu pienākumu pildīšanu.
Blakuslēmumu var pārsūdzēt tikai reizē ar galīgā nolēmuma pārsūdzēšanu, un tas stājas spēkā vienlaikus ar galīgo nolēmumu.
KONTEKSTS:
"Vikom Industry" nosaukums jau iepriekš ir izskanējis saistībā ar Zolitūdes traģēdiju - sabrukušā "Maxima" lielveikala metāla konstrukcijas bija pasūtītas "Vikom Industry", taču šis uzņēmums darbu veikšanai algoja apakšuzņēmumu.
“Vikom industry” bijušais valdes loceklis Andrejs Šveics iepriekš tiesā liecināja, ka neatceras, vai uzņēmuma pilnvaroto darbu vadītāju Andreju Kuļešovu kaut reizi redzējis strādājam objektā Priedaines ielā 20.
Tiesas sēdē Šveics liecināja, ka "Vikom industry" pilnvarotais darbu vadītājs objektā Priedaines 20 bijis būvinženieris Kuļešovs. Pats Kuļešovs tiesai liecināja, ka pie "Maxima" veikala būvniecības nekad nav strādājis un visi viņa paraksti būvdarbu žurnālos un citos dokumentos ir viltoti.
Tiesā arī atklājās, ka "Vikom industry" brīdī, kad uzņēmums ar galveno būvnieku "Re&Re" slēdza līgumu par darbiem, nemaz nebija reģistrēts būvkomersantu reģistrā.
Parakstu viltošanas epizode jau pirmstiesas izmeklēšanas laikā tika izdalīta atsevišķā procesā, un pats viltotājs – ne no uzņēmuma vadības – atzinās un tika sodīts ar nepilnu 2000 eiro naudas sodu.
Prokurors Agris Skradailis iepriekš skaidroja, ka ""Vikom" izstrādāja rasējumu detalizāciju. Ja uz šī rasējumu komplekta Sergets nebūtu uzlicis lielu un treknu parakstu, ka viņš to ir saskaņojis, viņš to ir redzējis un tas ir atbilstošs visam projektam, tad varētu arī vērtēt kaut ko citu”.
Pati SIA "Vikom Industry" likvidēta aptuveni pirms gada, tā tika atzīta par maksātnespējīgu.
2017. gadā uzņēmums strādāja ar 313 864 eiro apgrozījumu, kā arī cieta 1291 eiro zaudējumus, bet gadu iepriekš uzņēmuma apgrozījums bija 750 077 eiro un tika ciesti 42 631 eiro zaudējumi.
"Vikom Industry" reģistrēts 2008. gadā, un tā pamatkapitāls bija 2846 eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks bija Vladislavs Podgurskis.
