Inna Šuvajeva izstrādāja darba drošības instrukcijas un veidoja sistēmu. Par tās ievērošanu savukārt bija atbildīgi struktūrvienību vadītāji.
Apsūdzētās tiešajai priekšniecei neesot bijis jāpārbauda Šuvajevas darbs, jo viņai vienīgajai visā uzņēmumā bijusi attiecīgā izglītība. Lieciniece paļāvusies uz Valsts darba inspekcijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta slēdzieniem, kas līdz traģēdijai esot liecinājuši, ka ar dokumentiem viss ir kārtībā.
“Ne ar vienu darbinieku, ne trīs, ne ar desmit noteikti nebūtu pietiekami, lai nodrošinātu darba aizsardzību kā tik lielā uzņēmumā kā SIA “Maxima Latvija”. Līdz ar to bija izveidota sistēma, tā ir paredzēta arī likumā, ka katram no šīs sistēmas dalībniekiem ir sava loma, respektīvi, konkrēts darba aizsardzības speciālists ir apmācīts atbilstoši darba aizsardzības likumam, viņš izstrādā šo sistēmu,” norāda apsūdzētās Innas Šuvajevas aizstāve Jeļena Kvjatkovska.
Apsūdzētās kolēģe Inga Lapiņa savukārt liecināja, ka esot veidojusi amata aprakstus un neilgi pirms traģēdijas aktualizēja arī Innas Šuvajevas amata aprakstu. Tajā esot bijuši vairāki punkti, kas neatbilda viņas amatam. Lieciniece nevarēja atcerēties, kuri punkti tika mainīti.
Apsūdzētā “Maxima” darbiniece savu vainu neatzīst un komentārus nesniedz.
Tā dēvētā Zolitūdes traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī, kad, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti cilvēku tika ievainoti.
Policija traģēdijas apjomīgās lietas izmeklēšanu pabeidza gandrīz pusotru gadu pēc notikuma, un prokuratūra kriminālvajāšanu sākusi pret astoņām personām. Tāpat šajā lietā pret piecām juridiskajām personām uzsākts piespiedu ietekmēšanas process un par aizdomās turētajām atzītas deviņas personas.
Savukārt lietas iztiesāšana notiek kopš 2015.gada decembra, un sākotnēji tajā uzklausīti cietušie un viņu pārstāvji, kā arī risināti procesuāli lēmumi.
