Grūtības ar detalizētām liecībām
Zolitūdes tiesvedība, kaut maz apmeklēta, patlaban ir vienīgais redzamais aspekts, kas sabiedrībai atgādina par 2013.gada traģēdiju. Tiesas sēdes vairs neapmeklē cietušie, un arī to advokātu rindas ir tukšas. Liecinieku pratināšana ir garš process, un visi liecinieki atzīmē, ka atcerēties notikumus detaļās ir grūti. Uz to vedina gan valsts apsūdzības, gan aizstāvības puse.
Turklāt liecinieku sniegtā informācija mēdz būt krasi pretrunīga. Kāds SIA „Maxima” darbinieks pauda, ka būvniecību uz veikala jumta neesot izjutis darba ikdienā, lai gan iepriekš policijai bija liecinājis, troksnis bijis dzirdams, sienās radušās plaisas un ūdens uzkrājies arī veikala direktores kabinetā.
“Ir tomēr pagājis visai ievērojams laika posms kopš notikuma, bet gan valsts apsūdzības jautājumi, gan aizstāvības bija, ja tā var teikt, ļoti niansēti par notikuma dienu, par tām darbībām, ko liecinieks ir veicis,” norāda viens no prokuroriem Agris Skradailis.
“Es tīri cilvēciski saprotu, ka tieši šis laika moments liedz viņam arī tikpat detalizēti šodien tiesas sēdē liecināt, kā viņš to ir izdarījis pirms tiesas izmeklēšanas laikā, policijā,” saka prokurors.
Par iespējamu atsevišķu personu apzinātu nepatiesu liecināšanu prokurors komentārus nesniedz.
Liecības par trauksmes apsekošanu
Nozīmīgākais liecinieks piektdien bija uzņēmuma „Vesmann” tehniķis Ivars Orlovs, kurš pirms trim gadiem 21.novembra vakarā saņēmis izsaukumu apsekot ēku Priedaines ielā un aplūkot trauksmes, kā arī ugunsdrošības signalizācijas.
Signalizācijas tehniķi tika saukti tad, ja ar trauksmes signalizāciju nevarēja tikt galā apsardzes darbinieki, un tā tas bija arī traģēdijas dienā. Orlovam ierodoties veikalā, signalizācija neskanēja, bet uz apsardzes pults dega sarkans trauksmes indikators. Apsardze lūdza pārbaudīt iemeslus, kāpēc neizdodas sistēmu atslēgt.
Signalizācijas uzstādītājs uz tiesas sēdi nebija ieradies, tikmēr tehniķi tiesa iztaujāja gandrīz divas stundas.
Pēc prokuroru un vēlāk apsūdzēto pārstāvju neskaitāmiem jautājumiem Orlovs norādīja – signalizācija iepriekš tikusi restartēta jeb atslēgta, taču tā turpinājusi darboties, līdz viņš to apturējis.
Sistēma liecinājusi, ka ir iestājusies otrā jeb galējā ugunsgrēka fāze, kaut gan ugunsgrēka pazīmes neviens nebija manījis.
Veikals darbojies normālā ritmā. Trauksmes signalizācijas dēļ veikala durvis automātiski atvērušās, gaisa nosūcēji esot darbojušies trauksmes režīmā un ar spēcīgu vilkmi vilkuši gaisu, tāpēc veikala telpās esot kļuvis ļoti auksti. Tā kā ugunsgrēka pazīmju joprojām nav bijis, šo sistēmu liecinieks atslēdzis, lai ventilācija atsāktu darbu normālā režīmā. Tajā laikā notika pirmais iegruvums.
“Būtība ir tāda, ka signalizācijas darbība bija saistīta ar sūkņa iedarbošanos ēkas pagraba stāvā. Nav nekāda sakara ne ar griestiem, ne ar konstrukciju nobīdēm,” saka SIA „Maxima Latvija” darba aizsardzības speciālistes Innas Šuvajevas advokāte Jeļena Kvjatkovska. Ar šādu versiju ir apmierināti visi apsūdzēto aizstāvji.
“Signalizācijas iedarbošanās attiecīgajā dienā nebija nekādā veidā saistīta ar ēkas nogruvumu. Protams, viņš arī norādīja, ka signalizācija nebija domāta, lai norādītu par ēkas sagrūšanu un viņš pats kā profesionālis nevarēja neko tādu iedomāties,” saka advokāte.
Jāatzīmē, ka tieši šāda versija bijusi arī uzņēmuma „Maxima Latvija” algotajiem vācu speciālistiem.
Tiesas sēdē liecinieks tiešām atzina, ka traģēdijas dienā nepieļāva domu par situācijas bīstamību, jo signalizācija brīdinājusi tikai ugunsgrēka gadījumā.
Taču aizkadra sarunā ar Latvijas Televīziju liecinieks pilnībā neizslēdza iespēju, ka signalizāciju varēja iedarbināt ēkas deformēšanās.
Būs jāliecina atkārtoti
Konkrētais tehniķis no SIA „Vesmann” tiks aicināts sniegt atkārtotas liecības pēc tam, kad apsūdzības puse rosinās lietas materiāliem pievienot dokumentus, saistītus ar būvniecību un signalizāciju. Minētais liecinieks šo nepilnu trīs gadu laikā paspējis liecināt jau vairākās civillietās.
Uz tiesas sēdi tāpat aicināts bija uzņēmuma „Telekom Serviss” valdes loceklis, kas gan neieradās. Tieši šis uzņēmums aprīkojis veikalu Priedaines ielā ar trauksmes un ugunsdrošības sistēmām.
“Šajā krimināllietā ir tāda savdabīga kārtība, kas citur nav, ka šobrīd netiek uzrādīts lieciniekiem neviens dokuments. Protams, ja liecinieks liecina par tehniskām lietām, kas ir aprakstītas projektā, lieciniekam jāuzrāda dokumenti. Tā kā šobrīd tiesa mums neļauj nevienu dokumentu uzrādīt, šie liecinieki diemžēl būs jāsauc vēlreiz,” skaidro apsūdzētā Ivara Sergeta advokāts Artūrs Zvejsalnieks.
Advokāts lēš – iespējams, atkārtoti varētu būt jāsauc liecināt aptuveni pusi liecinieku.
Tā dēvētā Zolitūdes traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī, kad iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti cilvēku tika ievainoti.
Policija traģēdijas apjomīgās lietas izmeklēšanu pabeidza gandrīz pusotru gadu pēc notikuma, un prokuratūra kriminālvajāšanu sākusi pret astoņām personām. Tāpat šajā lietā pret piecām juridiskajām personām uzsākts piespiedu ietekmēšanas process un par aizdomās turētajām atzītas deviņas personas.
