Rīgas apgabaltiesa par vainīgu atzina būvinženieri Ivaru Sergetu, kam piesprieda sešus gadus un sešus mēnešus ilgu cietumsodu. Pārējos apsūdzētos tiesa attaisnoja.
“Iespaids [par spriedumu] ir ļoti rūgts, uz sirds ir smagums,” cietušo vārdā komentēja Regīna Ločmele, paužot neapmierinātību ar to, ka tikai viens cilvēks atzīts par vainīgu.
Viņas skatījumā tiesa arī norādījusi uz valsts sistēmas lomu notikušajā: “Kā var izvedot tādu būvniecības uzraudzības un kontroles sistēmu, kurā viena cilvēka kļūdas dēļ iet bojā 54 cilvēki?”
Gadījumā, ja trešajā tiesu instancē būs līdzīgs spriedums, Zolitūdes traģēdijā cietušie varētu vērsties tiesā civiltiesiskajā kārtā ar prasību pret valsti. Biedrība vēlas sagaidīt nākamās instances sprieduma sadaļu par valsts sistēmu, kurā pieļauta liktenīga kļūda, norādīja Ločmele.
Cietušie plāno pārsūdzēt spriedumu.
Cietušo neapmierinātību ar spriedumu apliecināja arī advokāte Jevgēnija Tverjanoviča-Bore: “Cietušie ir, ja tā var maigi pateikt, pārsteigti par šādu tiesas spriedumu. Daļa no cietušajiem noteikti izvēlēsies arī iesniegt kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā.”
Līdzīgi varētu rīkoties arī par vainīgu atzītais Ivars Sergets, Latvijas Radio pastāstīja viņa advokāts Artūrs Zvejsalnieks: “Būtiskākajos vilcienos palicis spēkā tas, kas ir bijis. Tiesa acīmredzot ir motivāciju mainījusi, bet to varēs redzēt, tikai saņemot motivētu spriedumu. (..) Lai attaisnotu visus, tiesai ļoti drosmīgai jābūt šajā lietā. Šeit iets vienkāršākais ceļš – atstāts tas, kas ir.”
Līdz galam nav apmierināti apsūdzības uzturētāji. Vienlaikus Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Kaspars Cakuls norādīja, ka pāragri izdarīt secinājumus, neredzot tiesas pilno spriedumu.
“Sods noteikts tuvu maksimālajai robežai. Arī tas, ka izskanēja pārmetumi no pirmās instances tiesas par mūsu darbu, savukārt apelācijas instances tiesa daudz korektāk un pamatotāk vērtēja lietas apstākļus. Par to liecina šie četri blakuslēmumi. Tai pašā laikā arī viens no blakus lēmumiem ir adresēts Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētājai par pārkāpumiem, taisot pirmās instances tiesas spriedumu. Respektīvi, tas, ko mēs vienmēr esam teikuši, ka pirmās instances tiesas spriedums ir nelikumīgs. Par tādu tas šodien ir atzīts,” sacīja prokurors.
Zvejsalnieks LTV arī norādīja uz tiesas pieņemto blakuslēmumu arī par šo dokumentu viltošanu, kas saistīta ar sabrukušā veikala metāla konstrukciju detalizācijas rasējumiem. Šādas ziņas bija iegūtas iztiesāšanas laikā, nopratinot lieciniekus.
Pilnais spriedums būs pieejamas 7. februārī, un to būs iespējams pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākajā tiesā.
KONTEKSTS:
2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti.
Lai skatītu apjomīgo krimināllietu par Zolitūdes traģēdiju, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2015. gada decembrī. 2019. gada jūnijā prokurors pabeidza savu debašu runu, apsūdzētajiem lūdzot piemērot maksimālos sodus. Visi apsūdzētie noliedza savu vainu.