Dimanta atgādināja, ka pēc 2013.gada 21.novembrī notikušās Zolitūdes traģēdijas, kurā dzīvību zaudēja 54 cilvēki un daudzi desmiti cieta, "ziedot.lv" desmit dienās ziedojumos nelaimē cietušo atbalstam savāca nepilnus 1,5 miljonus eiro.
"Tas nozīmē, ka sabiedrībai nav vienalga, kas notiks ar traģēdijā cietušajiem," secināja Dimanta.
Traģēdijā cietušo atbalstam sniegta divu veidu palīdzība – sākotnējais naudas pabalsts un arī "praktiskas lietas", piemēram, apmaksāta rehabilitācija ārzemēs. Savukārt 21 bērnam, kas traģēdijas brīdī vēl nebija sasnieguši 18 gadu vecumu, izveidots pilngadības depozīts – katram vairāk nekā 15 000 eiro.
Patlaban no ziedotā pusotra miljona eiro ir atlikuši 42 000 eiro – tos plānots izlietot sadarbībā ar biedrību „Zolitūde 21.11.” neparedzētiem gadījumiem. Līdz šim palīdzību saņēmuši 212 cilvēki, sacīja Dimanta.
Pēc viņas teiktā – tie, kas pēc Zolitūdes traģēdijas ir vērsušies „ziedot.lv” pēc palīdzības, to ir saņēmuši. "Mēs ļoti atbildīgi izturamies pret ziedojumiem – mēs nevācam ziedojumus, ja nav pieprasījuma no cietušajiem," norādīja Dimanta.
Viņa piebilda: gadījumā, ja Zolitūdes traģēdijā cietušo atbalstam būs nepieciešami papildu ziedojumi, tad Latvijas sabiedrība, visticamāk, atsauksies un palīdzēs.
"Latvijā labdarība ir ļoti augsti attīstīta," uzskata Dimanta.
Tāpat viņa norādīja, ka joprojām iztrūkst regulējuma, kādu palīdzību cilvēks var saņemt katastrofu gadījumos. Pēc Zolitūdes traģēdijas valsts un pašvaldība piešķīra vienreizēju pabalstu 10 000 latu (14 000 eiro apmērā), taču tas bija ārkārtas lēmums.
Pēc Dimantas teiktā, būtu jānosaka kādas vadlīnijas, kā sniedzams valsts atbalsts katastrofu gadījumos, un šis jautājums būtu jārisina Labklājības ministrijai. Politiķiem būtu jāvienojas, kāda mēroga - ar cik bogājājušajiem - nelaime ir uzskatāma par traģēdiju.
"Tas būs tas karstais kartupelis," pieļāva Dimanta, norādot, ka arī viena cilvēka bojāeja konkrētai ģimenei ir traģēdija.
