Kā liecina statistika, pēc “Maximas” sagrūšanas, nākamajos mēnešos sabiedriskās ēkās trauksme atskanēja trīs četras reizes biežāk nekā pirms tam. Ugunsdzēsēji izbrauca pat vairākas reizes dienā, īpaši Rīgā.
"Ļoti daudzas firmas un uzņēmumi nebija pievērsuši uzmanību signalizācijas sistēmu uzturēšanai. Tās nebija tehniskā kārtībā, nebija apkoptas. Šobrīd pa diviem gadiem situācija ir jau mainījusies un maldinošas nostrādāšanas notiek mazāk un retāk," stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Kristaps Eklons.
Kā atzīst VUGD, pēc Zolitūdes traģēdijas ir būtiski uzlabojusies uzņēmumu, sabiedrisko iestāžu un tirdzniecības vietu attieksme pret ugunsdrošības signalizāciju. Glābēji vairs nav saskārušies ar gadījumiem, kad, ierodoties trauksmes vietā, apsardze vēl nebūtu sākusi evakuēt darbiniekus un apmeklētājus.
Taču ar vieglprātīgu attieksmi izceļas pircēji veikalos. "Atkal sastopamies ar cilvēkiem, kas vēlas tikai nopirkt, paspēt ātri samaksāt, pabeigt ēst savu karbonādi.. vēl kaut ko. Cilvēku uzmanības līmenis krities.
Līdz pat tam, ka jāpielieto fizisks spēks. Ka jāpaņem aiz paduses un jāizved ārā. Cilvēki nesaprot, ka dzīvība un veselība pirmajā vietā," atklāj “GRIFS AG” Korporatīvo klientu apsardzes vadītājs Uģis Začs.
Ārkārtas situācijām uzņēmumiem un iestādēm būtu jātrenējas regulāri. "Lai personāls zinātu ko darīt, sākas evakuācija, un ja redz, ka apsargi dara, tad cilvēki to dara līdzi. Bara instinkts. Tas ir svarīgi," uzskata Uģis Začs.
Joprojām nav pieņemta Ugunsdrošības noteikumu jaunā redakcija. Atskanot signalizācijai, katram iedzīvotājam būs obligāts pienākums evakuēties. Par atteikšanos evakuēties neapzinīgos pilsoņus varēs sodīt ar naudas sodu no 30 līdz 380 eiro.
"Ja agrāk bija atbildīgā persona, kurai bija jāskrien pakaļ cilvēkiem, tad tagad mēs varam apelēt pie personīgās atbildības katram cilvēkam. Izdzirdēji signalizāciju, neesi pārliecināts, kas tas ir par signālu, ej ārā no ēkas - tā ir tava drošības pirmām kārtām. Par savu drošību pirmām kārtām esi atbildīgs pats," turpmākās izmaiņas likumā skaidro VUGD pārstāvis Eklons.
Jaunie ugunsdrošības noteikumi šobrīd iestrēguši saskaņošanas valgos.
Pašvaldības iebilst pret VUGD ierosinājumu, ka visās dzīvojamās mājās būs jābūt dūmu detektoriem. "Lielā mērā pašvaldībām tas būs slogs - tie ir finanšu līdzekļi. Un, kā jau visās jomās, mums viņi trūkst. Tāpēc viņu pretenzijas ir saprotamas, tāpēc iesim uz valdību un runāsim, varbūt tomēr šim mērķim atradīsim papildu finansējumu un varēsim jau valstiski pieiet,” vienu no risinājumiem ieskicē Kristaps Eklons.
Pēc “Maximas” traģēdijas būtiski grozīts arī Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likums. Tas noteiks, ka par ēkas drošību ir atbildīgs ēkas īpašnieks. Katrai ēkai būs jāizstrādā telpu plānojuma shēma, kas būs viegli pieejama VUGD. Pagaidām likums Saeimā ieņemts pirmajā lasījumā.
