Sestdien, 21. novembrī, 54 bojāgājušo tuvinieki un daudzi cietušie Zolitūdes traģēdijas vietā nāks, lai noliktu svecīti aizgājēju piemiņai. Traģēdijai apritēs septiņi gadi. Neilgi pirms tam tiesas procesa dalībnieki beidzot saņem krimināllietas tiesas pilno spriedumu.
Zolitūdes traģēdijas krimināllieta ir ļoti sarežģīta un ļoti apjomīga. Tas redzams arī tiesas pilnajā spriedumā. Vairāk nekā 1200 lappuses tiesneši rakstīja deviņus mēnešus.
Prokuroriem, cietušajiem un apsūdzētajiem, kas to vēlēsies pārsūdzēt, ir tikai 20 dienas laika.
Meklējot pilno spriedumu, visu pušu advokāti tiesai zvanījuši līdz pat pusdienas laikam. Bet atsevišķiem cietušajiem vēl no rīta esot pārprasīts, vai viņi aizvien vēlas spriedumu lasīt un kā vēlas saņemt – nākt pakaļ vai elektroniski. Pēc tam solot atzvanīt, kad būs tikuši līdz viņu prasības izpildei.
“Deviņi mēneši pagāja. Pa šo laiku sievietei bērns piedzimst, bet mūsu tiesa nevar sagatavot rakstisku spriedumu, kuru var pārsūdzēt un sniegt sabiedrībai beidzot atbildi, kādēļ no deviņiem [apsūdzētajiem] ir tikai viens [notiesātais] un kas bija par pamatu 54 cilvēku bojāejai,” pauda biedrības “Zolitūde 21.11.” vadītāja Regīna Ločmele (“Saskaņa”).
“Apjoms ir, protams, milzīgs. Manā pieredzē tāda apjoma spriedums vēl nav bijis. Ja tiesa raksta spriedumu vairāk nekā deviņus mēnešus, tad aizstāvībai tomēr arī jābūt saprātīgam laikam, lai to izdarītu,” norādīja būvinženiera Ivara Sergeta aizstāvis Artūrs Zvejsalnieks.
Saskaņā ar spriedumu tieši būvinženiera Ivara Sergeta nevērīgo darbību rezultātā jumta mezgls esot bijis pārslogots un tieši šī mezgla pārslogošana izraisījusi jumta nogruvumu.
“Vai tiešām kāds var noticēt uz šīs pasaules, ka viens pats Sergets pie tā visa ir vainīgs? Tas, ko var redzēt no tiesas sprieduma, tur ir blakus lēmumi, ko nevar aizmirst. Protams, šī izmeklēšana bija nepilnīga, un nav izvērtēta viena ļoti būtiska detaļa tieši – šī “Vikom Industry” darbība,” sacīja Zvejsalnieks.
Arī tiesas ieskatā kriminālprocess būtu jāsāk arī pret sabrukušo jumta kopņu ražotāju un uzstādītāju “Vikom Industry”. Tikmēr pārējos astoņus apsūdzētos – ekspertus, arhitektu, būvdarbu vadītāju, Rīgas būvvaldes amatpersonas un toreizējo “Maximas” darba drošības speciālisti – tiesa attaisno. Spriedumā atzīts, ka apsūdzības nav saprotamas un ir nekonkrētas, tā norādot uz prokuratūras darba nepilnībām.
“Cietušajiem pavisam cits viedoklis. Cietušoprāt, varbūt ne visu apsūdzēto vaina, bet ir pierādīta. Kāpēc ir tāds mehānisms izstrādāts valstī? Kāpēc ir tādi posmi un katrā no posmiem ir atbildīgās personas? Ja pie visa ir vainīgs viens būvinženieris, tad principā visiem posmiem zūd jebkāda nozīme būvniecības procesā,” sacīja cietušo advokāte Jevgenija Tverjanoviča-Bore.
Prokurori pagaidām komentēt spriedumu atsakās. Tikmēr cietušie apsver iespēju vērsties tiesā pret valsti.
“Ja nav vainīgas konkrētas personas, tātad ir vainīga kas? Valsts! Kas ir sagatavojusi, apstiprinājusi un paturējusi spēkā tādus normatīvos aktus, kuru dēļ tika pieļauta šī traģēdija,” sacīja Ločmele.
Pati tiesa pašlaik komentāriem laiku neatrada, norādot uz šonedēļ gaidāmo preses konferenci.
KONTEKSTS:
Zolitūdes traģēdijas krimināllietu iztiesāja četrus gadus un divus mēnešus, bet kopā ar sprieduma rakstīšanu tiesvedība aizņēma gandrīz piecus gadus. To laikā notikušas 198 tiesas sēdes, 267 personas atzītas par cietušajiem.
Šajā lietā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa par vainīgu atzina būvinženieri Ivaru Sergetu un astoņus lietā apsūdzētos attaisnoja. Attiecībā uz apsūdzētajām personām tiesa lēma:
- Būvinženieri Ivaru Sergetu tiesa atzīst par vainīgu un nosaka brīvības atņemšanu uz 6 gadiem, ieskaitot tajā apcietinājumā jau pavadīto laiku. Viņam arī liegts piecus gadus pildīt atbildīgā būvkonstrukciju vadītāja pienākumus. Tāpat līdz sprieduma stāšanās spēkā brīdim negrozīti atstāti piemērotie drošības līdzekļi.
- Arhitektu Andri Kalinku tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
- Būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
- Veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
- Uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
- Bijušo Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperti Mariku Treiju tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
- Būvinspekcijas priekšnieka vietnieci Aiju Meļņikovu tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
- SIA “Maxima Latvija” darbinieci Innu Šuvajevu tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
- Bijušo Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieku Jāni Balodi tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
Tāpat tiesa pieņēma divus blakuslēmumus. Vienā aicināja prokuratūru lemt par kriminālprocesa sākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA "Vikom Industry" bijušajām amatpersonām un darbiniekiem. Otrā blakuslēmumā konstatēja, ka prokurori nepienācīgi pildījuši savus pienākumus, veicot uzraudzību pirmstiesas izmeklēšanā, kā arī uzturot valsts apsūdzību tiesā.
2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala ''Maxima'' jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti.
Lai skatītu apjomīgo krimināllietu par Zolitūdes traģēdiju, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2015. gada decembrī. 2019. gada jūnijā prokurors pabeidza savu debašu runu, apsūdzētajiem lūdzot piemērot maksimālos sodus. Visi apsūdzētie noliedza savu vainu.
