Zolitūdes traģēdijas krimināllietas iztiesāšanā tāpat turpinās cietušo liecību uzklausīšana un vairāki cietušie trešdien, 1.jūnijā apstiprināja, ka telpas 21.novembra pēcpusdienā pametuši savas iniciatīvas dēļ, kamēr veikala kasieriem tas esot bijis liegts.
Trešdien tiesas procesā daudz uzmanības veltīts jautājumam par veikala apsardzes rīcību, atslēdzot signalizāciju, bet atkārtoti aicinātais veikala apsargs uz tiesu atkal neieradās.
Cietušā statusā liecināja uzņēmums „Tineo”, kas ēku Priedaines ielā iegādājies no SIA „Homburg Zolitude” 2012.gadā. Uzņēmums uztur 4,4, miljonu eiro kompensācijas pieprasījumu, jo, iegādājoties īpašumu, neesot bijušas pazīmes, ka ēka ir bojāta.
„Tā ir ēkas vērtība, par kādu tika iegādāta. Acīmredzot par tādu naudas summu. Skaidrs, ka nozieguma rezultātā ēka ir zudusi,” prasību komentē „Tineo” advokāts Āris Bočs.
4,4 miljoni esot 70% ēkas toreizējās vērtības.
Kaut arī uzreiz pēc traģēdijas “Maxima” vadība publiski norobežojās no ēkas saimniekiem, abi uzņēmumi ir saistīti. Gan SIA “Tineo”, gan SIA “Maxima Latvija” mātesuzņēmumu "Vilnius Prekyba" līdz traģēdijai pārvaldīja viena un tā pati persona.
Tiesai gan vēl būs jāvērtē pieprasījuma pamatotība, atzīmē prokurors Agris Skradailis. „Tādi ir viņu aprēķinātie zaudējumi. Tādas viņi ir izteikuši pretenzijas, pamatojuši savu kompensācijas apmēru. Tālāk tas jau ir izvērtējams jautājums, kādā apmērā apmierināt, vai vispār apmierināt,” saka Skradailis.
Tiesa trešdien uzklausīja veikala apakšīrnieku un to darbinieku liecības. Īpaša uzmanība pievērsta tam, vai iepriekš darbojusies signalizācija, kas to atslēdzis un vai veikala darbinieki ēku pametuši savas iniciatīvas vai darba instrukciju vadīti.
Kompensācijas prasības trešdien pamatoja uzņēmumi, kas traģēdijas brīdī lielveikalā īrēja telpas, jo pat tiem, kas savu preci bija apdrošinājuši, atlīdzību pagaidām nav izdevies iegūt.
“Mūsu prece bija apdrošināta, gan SIA “Ergo”, gan arī “If apdrošināšanā”. Šajā gadījumā “IF apdrošināšana” sniedza mums lēmumu par atteikumu atlīdzināt šos riskus, un “Ergo” norādījusi, ka viņi vērtēs šo situāciju pēc izmeklēšanas pabeigšanas,” stāstīja SIA “Zoo centrs” pārstāvis Andrejs Students.
Liecinot šo uzņēmumu darbiniekiem, izskanēja arī līdz šim nedzirdētas nianses – par netipiski lielu putekļu daudzumu jau kādu laiku pirms traģēdijas, kā arī “Maxima” apsargu darbību. Vairākas liecinieces teicās dzirdējuši, ka viņi, nespējot apturēt signalizāciju, to aptinuši ar līmlenti.
Gan ziedu veikala, gan skaistumkopšanas salona darbinieces liecināja, ka liktenīgajā vakarā tirdzniecības centra apsargi stāstījuši, ka bažām neesot pamata, un izskanēja versijas, ka apsargi signalizāciju varētu būt apklusinājuši, izmantojot izolācijas lenti.
Viens no apsargiem ir Igors Vītols, kurš iepriekš uz sēdi neieradās veselības stāvokļa dēļ un atkārtoti tiesu neapmeklēja arī trešdien, Radio noskaidroja no viņa advokātes Daces Ozoliņas. Vairāk gan advokāte nevēlējās komentēt sava klienta veselības stāvokli.
Valsts apsūdzības uzturētājs Skradailis pieļauj, ka cietušie, kas vairākkārt neierodas, turpmāk būs nevis jāaicina, bet jāpiespiež ierasties.
„Kas attiecas uz tiem cietušajiem, kuri dažādu apstākļu dēļ nebija ieradušies, par to tiks atsevišķi lemts jautājums, vai turpināt tālāk uzklausīt lieciniekus, ekspertus,” sacīja Skradailis. „Ir jāapzina apstākļi, kādēļ viņš nav varējis ierasties, vai tie ir bijuši attaisnojoši, bet, ja nē, tad ir attiecīgi jautājums par procesuālo sankciju, ja tā var teikt, piemērošanu pret cietušajiem, lai tomēr nodrošinātu viņu ierašanos tiesas zālē,” norādīja apsūdzības uzturētājs.
Tāpat jāvērš uzmanība uz to, ka konkrētā apsarga ierašanās uzskatāma par īpaši būtisku, jo pašlaik, uzklausot bijušos veikala darbiniekus, „Maxima Latvija” advokāti norāda, ka par darba drošību bijis jārūpējas konkrēto uzņēmumu, tostarp skaistumkopšanas un ziedu salona īpašniekiem.
Tikmēr šo cietušo advokāta Jevgenija Tverjanoviča-Bore uzsver, ka līguma noteikumi paredzējuši, ka visu tirdzniecības centru ārkārtas situācijās pārraudzīs tieši „Maximas” darbinieki.
„Atbilstoši apakšlīguma pielikumam, kārtības noteikumiem, „Maxima” apņēmās iecelt tirdzniecības centra administratoru, kas vadīja visu tirdzniecības centru. Pielikumā bija norāde uz to, ka SIA „Maxima” ieceltais tirdzniecības centra administrators gadījumos, kad rodas ārkārtas apstākļi, slēdz visu tirdzniecības centru. Manis pārstāvētās personas liecināja tiesai, ka šāda rīcība no SIA „Maxima Latvija” ieceltā administratora nesekoja,” saka Tverjanoviča-Bore.
Viņa sola apakšlīgumus nodot tiesai, lai tos pievienotu pārējiem lietas materiāliem.
Viens no lietas prokuroriem Agris Skradailis pēc sēdes Latvijas Televīzijai pauda pārliecību – arī tagad, kad iezīmējies apsūdzēto aizstāvības uzņemtais kurss, nav šaubu par pierādījumu pietiekamību.
Trešdien, 1.jūnijā, tiesa arī vienojās par visu sēžu grafiku 2017.gadam, kad sēdes paredzētas trīs reizes nedēļā gandrīz katru nedēļu. Tiesneša aicinājumam nozīmēt sēdes vēl biežāk – četras reizes nedēļa – iebilda ne vien apsūdzēto aizstāvji, bet arī valsts apsūdzības virzītāji, norādot – atlikušajās nedēļas dienās viņiem nozīmēts darbs citos procesos.
Traģēdijā Zolitūdē esošajā „Maxima” veikalā 2013.gada 21.novembrī dzīvības zaudēja 54 cilvēki.
