Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers atzīst – šī ir Latvijas vēsturē līdz šim lielākā krimināllieta pēc darba apjoma un iesaistīto personu skaita.
Spriežot pēc ģenerālprokurora teiktā, šī ir unikāla krimināllieta, jo līdz šim Latvijā nav bijis pieredzes šāda veida un mēroga katastrofu izmeklēšanā - 54 bojā gājušie, 208 cietušie, un deviņi apsūdzētie par būvniecības normu pārkāpšanu.
Maksimālais sods līdz septiņiem gadiem cietumā, iespējams, varētu draudēt pieciem apsūdzētajiem - būvinženierim Ivaram Sergetam, būvekspertam Andrim Gulbim, arhitektam Andrim Kalinkam, uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam un būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, kuri papildus apsūdzēti arī par nogalināšanu aiz neuzmanības.
Pret piecām juridiskajām personām vērsti piespiedu ietekmēšanas līdzekļi, trijām no tām ir uzlikts arests bankas kontiem un transportlīdzekļiem.
Aresti uzlikti arī piecu fizisku personu transportlīdzekļiem, kapitāla daļām un nekustamajiem īpašumiem.
Jaunas apsūdzības, visticamāk, nav gaidāmas. Tas nozīmē, ka apsūdzēti netiks lielāko iesaistīto uzņēmumu īpašnieki un vadītāji, secināms no ģenerālprokurora teiktā intervijā LTV.
“Šajā lietā faktiski visu izšķirs tehniskās ekspertīzes, jo šajā gadījumā ar liecinieku liecībām nevar konstatēt ēku sabrukšanas cēloņus. Šeit ir tehniski iemesli – aprēķini, rasējumi, konstrukcijas, un to izvērtēt var tikai būveksperti. Tāpēc šeit viss akcents ir pamatā tikai un vienīgi uz ekspertīzēm,” norādīja Kalnmeiers.
Jautāts par būvfirmas “Re&Re” un veikalu tīkla “Maxima” īpašnieku un vadītāju atbildību, ģenerālprokurors norādīja, ka pie atbildības ir sauktas tās personas, kuru darbībā vai bezdarbībā prokurori saskatīja tiešo cēloņsakarību ar notikušo un sekām.
“Šo juridisko personu vadītāju rīcība nav tiešā cēloņsakarībā, līdz ar to viņus pie kriminālatbildības nevar saukt. Bet tādēļ ir uzsākti procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu šīm juridiskajām personām. Likums paredz diezgan plašas iespējas. Un, ja tiesa uzskatīs, ka pretenzijas, kas ir celtas pret šīm juridiskajām personām, ir pamatotas, ir iespējas vērsties diezgan bargi pret tām,” skaidroja Kalnmeiers.
“Tie ir gan naudas sodi, gan tās var būt dažādas sankcijas – līdz pat uzņēmuma likvidācijai,” piebilda ģenerālprokurors.
Kalnmeiers arī sacīja, ka viņa rīcībā nav tādas informācijas, ka šie uzņēmumi “būtu veikuši kādas darbības, lai slēptu, nobēdzinātu savu mantu vai jebkādā veidā izvairītos no materiālās atbildības mantisko jautājumu risināšanā”.
Zolitūdes lieta
- Drukātā veidā vienā lietas komplektā ir 80 sējumi
- Aptuveni 20 tūkstoši lappušu
- 102 kilogrami papīra.
- Šādu komplektu ir tiesības saņemt jebkuram no 222 lietā iesaistītajiem.
- Ja visi izvēlētos drukas formātu, tas izmaksātu ap 100 000 eiro.
- Prokuratūra ir sagatavojusi arī kompaktdiska versiju un prognozē, ka kopējās izmaksas ne tuvu nebūšot tik lielas.
“Tā ka nav tādas astronomiskas izmaksas, un prokuratūra neprasīs līdzekļus no Ministru kabineta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Mēs paši ar savām finanšu iespējām visu šo nosegsim. Sabiedrībai nav pamata uztraukties, ka valstij būs lieli izdevumi,” sacīja ģenerālprokurors.
Ja visi apsūdzētie un juridiskās personas izņems lietas materiālus, lietu uz tiesu varētu nosūtīt jau šonedēļ, varbūt piektdien, “sliktākajā gadījumā pirmdien, tātad – tās jau ir skaitītas dienas”, atklāja ģenerālprokurors.
Bet problēmas varētu būt ar lietas izskatīšanas vietu. “Es nezinu, kurā zālē to varēs izdarīt Kurzemes rajona tiesa, jo tādas zāles šajā tiesā nav, kurā varētu ietilpināt visus cietušos, visus apsūdzētos, visus advokātus, pārstāvjus un, protams, ņemot vērā mediju lielo ieinteresētību, arī sabiedrības pārstāvjus,” atzina Kalnmeiers.
“Tā būs tiesas problēma – atrast piemērotu zāli, kur šo lietu varētu vispār skatīt,” sacīja ģenerālprokurors.
Par ļoti optimistisku prognozi ģenerālprokurors uzskata iespēju, ka tiesa varētu sākties vēl šī gada beigās – ņemot vērā, ka tiesnesim pirms tam vēl būs jāiepazīstas ar visiem 80 lietas sējumiem.
