Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurors Kaspars Cakuls medijiem skaidroja prokuroru būtiskākos iebildumus saistībā ar tiesas spriedumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā.
“Galvenokārt tiesa, rakstot spriedumu, nav ņēmusi vērā, ka pirmstiesas izmeklēšanas laikā tika konstatēta un ar tiesas izmeklēšanā pārbaudītajiem pierādījumiem apstiprinājās saikne starp katra apsūdzētā darbību vai bezdarbību un radītajām kaitīgajām sekām. Valsts apsūdzība uzskata, ka katrs apsūdzētais izdarīja vai neizdarīja darbības, kas kopumā ar citu apsūdzēto pārkāpumiem noveda pie smagajām sekām,” sacīja Cakuls.
Prokurori uzskata, ka tiesa spriedumā nav sniegusi pilnīgu un pilnvērtīgu vērtējumu būvniecības ekspertīzēs konstatētajam un lielā mērā pat ignorējusi ekspertīzēs izdarītos secinājumus par jumta konstrukcijas sabrukšanas papildiemesliem, kas esot ietekmējis konstrukcijas sabrukšanas laiku. Piemēram, tiesa neesot ņēmusi vērā ekspertīzē konstatēto, ka atsevišķi nesošo konstrukciju savienojumi jau bija sākuši bojāties krietni pirms traģēdijas.
“Atbildīgajiem būvprocesa dalībniekiem, tajā skaitā būvdarbu vadītājam, autoruzraugam un būvuzraugam, pienācīgi veicot savus pienākumus, bija iespējams konstatēt nesošo konstrukciju deformācijas jau krietni pirms tam,” uzsvēra prokurors.
Tāpat prokurori uzskata, ka tiesa atstāja bez ievērības un nav devusi vērtējumu vairāku liecinieku liecībām, izmeklēšanā fiksētajām ziņām un būvniecības ekspertīžu laikā konstatētajam, kā arī ekspertu liecībām tiesā.
“Tiesa pamatā analizējusi tikai tos pierādījumus, kuri bija pārbaudīti tiesas sēdes laikā un apstiprina aizstāvības izvirzīto pozīciju,” pauda prokurors Cakuls.
Prokuratūra arī uzskata, ka tiesa nepamatoti izslēgusi sadaļu par noziedzīga nodarījuma rezultātā nodarīto mantisko zaudējumu lielā apmērā.
Prokurors atzina, ka dažas no inkriminētajām normām ir vispārīgas, taču valsts apsūdzības ieskatā tas neļauj būvniecības dalībniekiem pavirši attiekties pret savu pienākumu pildīšanu.
Prokurori komentēja tiesas secinājumus par attaisnotajiem, kam nepiekrīt.
Uz piektdienas rītu Rīgas Pārdaugavas tiesā iesniegtas 56 apelācijas sūdzības, lielākoties no cietušajiem, un saņemts arī prokuroru apelācijas protests.
“Pārsteigums vai nē, lietas dalībniekiem ir tiesības iesniegt sūdzību par jebkuru tiesas nolēmumu, kas viņus neapmierina. Tas ir normāls process. Tiesneši ir pieņēmuši nolēmumu, to ir skaidrojuši sabiedrībai un tālāko jau lems apelācijas instance,” norādīja Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas priekšsēdētājas vietniece Gunta Sokolova.
No visiem apsūdzētajiem spriedumu pārsūdzējis vienīgi par vainīgo atzītais Ivars Sergets.
KONTEKSTS:
Zolitūdes traģēdijas krimināllietu iztiesāja četrus gadus un divus mēnešus, bet kopā ar sprieduma rakstīšanu tiesvedība aizņēma gandrīz piecus gadus. To laikā notikušas 198 tiesas sēdes, 267 personas atzītas par cietušajiem.
Šajā lietā Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa par vainīgu atzina būvinženieri Ivaru Sergetu un astoņus lietā apsūdzētos attaisnoja. Attiecībā uz apsūdzētajām personām tiesa lēma:
- Būvinženieri Ivaru Sergetu tiesa atzīst par vainīgu un nosaka brīvības atņemšanu uz 6 gadiem, ieskaitot tajā apcietinājumā jau pavadīto laiku. Viņam arī liegts piecus gadus pildīt atbildīgā būvkonstrukciju vadītāja pienākumus. Tāpat līdz sprieduma stāšanās spēkā brīdim negrozīti atstāti piemērotie drošības līdzekļi.
- Arhitektu Andri Kalinku tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
- Būvuzraugu Mārtiņu Draudiņu tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
- Veikala projekta būvekspertīzes veicēju Andri Gulbi tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
- Uzņēmuma “Re&Re” būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
- Bijušo Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperti Mariku Treiju tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
- Būvinspekcijas priekšnieka vietnieci Aiju Meļņikovu tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
- SIA “Maxima Latvija” darbinieci Innu Šuvajevu tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
- Bijušo Rīgas pilsētas būvinspekcijas priekšnieka vietnieku Jāni Balodi tiesa attaisno. Piemēroto drošības līdzekli atceļ.
Tāpat tiesa pieņēma divus blakuslēmumus. Vienā aicināja prokuratūru lemt par kriminālprocesa sākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA "Vikom Industry" bijušajām amatpersonām un darbiniekiem. Otrā blakuslēmumā konstatēja, ka prokurori nepienācīgi pildījuši savus pienākumus, veicot uzraudzību pirmstiesas izmeklēšanā, kā arī uzturot valsts apsūdzību tiesā.
2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala ''Maxima'' jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti.
Lai skatītu apjomīgo krimināllietu par Zolitūdes traģēdiju, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2015. gada decembrī. 2019. gada jūnijā prokurors pabeidza savu debašu runu, apsūdzētajiem lūdzot piemērot maksimālos sodus. Visi apsūdzētie noliedza savu vainu.
