Piemiņas brīdi pie pagaidu pieminekļa Zolitūdes traģēdijas vietā ievadīja Mocarta Rekviēma ieraksts, kā arī vairākas dziesmas latviešu un krievu valodā.
Klusi un neuzkrītoši pasākumā ieradās arī valsts prezidents Raimonds Vējonis, atdodot godu traģēdijas upuriem, kā arī Rīgas mērs Nils Ušakovs un citas Rīgas domes amatpersonas.
Godinot Zolitūdes traģēdijā bojāgājušos, šodien nolikām ziedus piemiņas memoriālā. pic.twitter.com/ADq2rvCQqu
— Valsts prezidents (@Rigas_pils) November 21, 2016
Tuvojoties brīdim, kad pirms trim gadiem sākās traģēdija, atskanēja sirdspuksti un tika nosaukti visu 54 bojāgājušo vārdi.
Klātesošie bija aicināti bojāgājušos pieminēt ar klusuma brīdi, un pēc tam Zolitūdes naksnīgajās debesīs tika palaisti 54 balti baloni kā simbols šo nevainīgo cilvēku dvēselēm.
Latvijas Radio piemiņas pasākumā sastaptie cilvēki, galvenokārt Zolitūdes iedzīvotāji, stāstīja, ka viņus šī traģēdija skārusi ļoti personiski, tādēļ viņi 21.novembrī šeit it klāt katru gadu.
Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu. Šobrīd lieta atrodas tiesā.
Krimināllietas izskatīšana turpinās
Zolitūdes traģēdija ir nolaidības, paviršības un alkatības simbols, kuram pašlaik ir zināma vien cietusī puse, bet ne atbildīgie. Krimināllietas iztiesāšana pirmajā tiesu instancē notiek nepilnu gadu, nopratināta vien daļa valsts apsūdzības puses liecinieku.
Cietušo un liecinieku skaita, kā arī lietas apjoma ziņā šī ir vērienīgākā krimināllieta Latvijas vēsturē.
“Es uzskatu, ka sabiedrībā tiek kultivēts viedoklis, ka visi apsūdzētie ir vainīgi, nav ko te skatīt, nav ko te vērtēt, nav ko te pārbaudīt, tāpat viss ir skaidrs. Tas ir nepieņemami,” uzskata apsūdzētā A.Gulbja advokāts Dmitrijs Skačkovs.
Lielā tiesas zāle pēdējos mēnešos visbiežāk ir pustukša. Ir reizes, kad uz sēdi neierodas neviena cietušā advokāts. Vairums no viņiem arī atsakās no intervijām.
“Šis ir tāds bezprecedenta pēc apjoma process, un kā tāds viņš notiek diezgan efektīvi, es uzskatu, mēs virzāmies tiešām uz priekšu, protams, daļa liecinieku nenāk uz tiesas sēdēm, bet tas nav arī nekas neparasts diemžēl,” atzīst apsūdzētās I.Šuvajevas advokāte Jeļena Kvjatkovska
Prokurors Kaspars Cakuls gan norāda, ka prokuratūras ieskatā visu uz tiesu izsaukto personu liecības ir svarīgas un viņu nopratināšana tiesas sēdē būs nepieciešama.
Šobrīd notiek apsūdzības liecinieku nopratināšana, jo aizstāvība noteikti pieteiks arī savus lieciniekus, ekspertus, speciālistus, kuri būs arī jāpratina procesa gaitā, atgādina SIA “Maxima Latvija” advokāts Aleksandrs Berezins.
Sākoties prāvai, bija lūgums nodrošināt sinhrono tulkojumu krievu valodā. Tas tika izdarīts un sinhroni tiek tulkota katra tiesas sēde. Marikas Treijas advokāta Gata Šauera ieskatā, tas dažkārt nepamatoti pagarina procesu, jo dažreiz zālē neatrodas neviena persona, kurai būtu nepieciešams tulkojums uz krievu valodu, bet tulku dēļ ir jāizsludina pārtraukumi, jo viņiem nepieciešama atpūta.
Savukārt Ivara Sergata advokāts Artūrs Zvejsalnieks vairākkārt norādījis uz faktu, ka šoreiz lieciniekus uzklausa bez iespējas uzrādīt dokumentus.
“Parasti tā nedara, teikšu, kā ir, parasti lieciniekus nopratina vienā piegājienā, šeit nāksies pratināt divos. [..] Tas, protams, nedaudz aizkavēs procesu, bet nedomāju, ka ļoti būtiski,” spriež Zvejsalnieks.
Līdz šim krimināllietas izskatīšanā liecinājuši dažādu uzņēmumu pārstāvji un to īpašnieki, “Maksimas” darbinieki, būvnieki, krāvēji, signalizāciju speciālisti, kā arī eksperti. Liecības dažkārt ir pretrunīgas, piemēram, atšķiras lielveikala darbinieku liecības atkarībā no tā, vai viņi darbu uzteikuši vai vēl turpina strādāt. Tāpat liecinieki nereti neatceras notikumu detaļas. Liecināšana daudziem ir emocionāls pārbaudījums.
No liecībām tiesai nereti izkristalizējas kopējā attieksme pret darbu veikala celtniecībā. Piemēram, jumiķis Guntars Grāvlejs norādījis uz nepareizu materiāla ieklāšanas tehnoloģiju, kā arī uz nepieciešamā materiāla – ģeotekstila neesamību, bet priekšniecība šos faktus ignorējusi.
Savukārt būvinženieris Aldis Grasmanis norādīja uz paviršību vai pilnīgu kompetences trūkumu projektā.
“Visa šī te būvniecības procesa gaitā pastāvēja vismaz 30 gadījumi, kad bija iespējams apturēt šo procesu un novērst jumta konstrukciju sagrūšanu. Aizdomājieties par šo skaitli. Trīsdesmit,” pirms gada sacīja prokurors Agris Skradailis.
Jau ziņots, ka Zolitūdes traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī, kad, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti cilvēku tika ievainoti.
Policija traģēdijas apjomīgās lietas izmeklēšanu pabeidza gandrīz pusotru gadu pēc notikuma, un prokuratūra kriminālvajāšanu sākusi pret astoņām personām. Tāpat šajā lietā pret piecām juridiskajām personām uzsākts piespiedu ietekmēšanas process un par aizdomās turētajām atzītas deviņas personas.
Savukārt lietas iztiesāšana notiek kopš 2015.gada decembra un sākotnēji tajā uzklausīti cietušie un viņu pārstāvji, kā arī risināti procesuāli lēmumi.
