Nākammēnes apritēs jau gads kopš Zolitūdes traģēdijas. Tomēr 54 bojāgājušo tuviniekiem, visticamāk, savus ziedus nāksies nolikt tepat pie žoga. Tobrīd nebūs noslēgušās pat Rīgas domes pasūtītās ekspertīzes, par oficiālas piemiņas vietas ierīkošanu nemaz nerunājot.
Kad policija šovasar nodeva lielveikala drupas tā īpašniekiem, Rīgas dome viņiem uzdeva šo vietu sakopt. Gruveši tagad ir aizvākti, un līdz oktobra beigām zem lielveikala bijusī pazemes autostāvvieta un tiks iekonservēta. Tomēr joprojām nav skaidrs, kas šeit atradīsies nākotnē.
Traģēdijā cietušo biedrība uzstāj, ka jāizveido piemiņas vieta un jānojauc arī kompleksā ietilpstošā daudzdzīvokļu ēka. „Traģēdijas iemesls jau ir viss šis komplekss, ne jau atsevišķi kāda siena ir labā un kāda sliktā. Šinī gadījumā viena siena ir šī māja un mēs uzskatām, ka tas nav ne labs tonis, ne labs risinājums, ja šī māja paliek,” saka biedrības „Zolitūde 21.11.” pārstāvis Imants Burvis.
Tomēr viens no ēku kompleksa īpašniekiem – „Homburg Zolitūde” – iepriekš nav piekritis daudzdzīvokļu mājas nojaukšanai. Arī tagad uzņēmuma pārstāvji izvairās no tiešas atbildes par ēkas nākotni. „Līdzko mēs uzzināsim ekspertu slēdzienu tā arī sēdīsimies pie viena galda un runāsim,” saka „Homburg Zolitūde” pārstāve Rūta Grikmane. Viņa saka, ka uzņēmums runās ar RD un uz jautājumu, vai pieļauj, ka ēku nojauks, atsaka: „Tas būs atkarīgs no tā, kas atklāsies Rīgas domes pasūtītajā ekspertīzē.”
Ekspertīzi par nesagruvušās ēkas drošumu pašvaldība izlēma veikt jau šovasar, bet tās rezultāti vēl tik drīz nav gaidāmi. Šobrīd nav pat noslēdzies iepirkuma konkurss. „Pašlaik notiek piedāvājumu rezultāta apkopošana un tiks pieņemts lēmums par tālāko rīcību (..) Nu, tas notiks tuvākajā laikā un ekspertīze varētu notikt izejot no tā, kāds būs attiecīgajā piedāvājumā norādītais termiņš,” atzīmē Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.
Trešdien stājas spēkā arī jaunais Būvniecības likums, kas iepriekš ilgus gadus bija iestrēdzis Saeimā. Sasalumu izjauca tikai lielākā traģēdija neatkarīgās Latvijas vēsturē, tomēr pāragri teikt, ka problēmas celtniecības nozarē līdz ar to būtu atrisinātas, jo daudzi likumu regulējošie būvnormatīvi vēl nav pat izstrādāti.
