Ekspertu vērtējumā - kopumā ziņojumā ieguldītais darbs un tā saturs ir vērtējams pozitīvi, tomēr ir svarīgi, lai tam sekotu tālāka rīcība.
Zolitūdes traģēdijās izmeklēšanas parlamentārā komisijas vērtējumā par politiski un morāli atbildīgām būtu jāuzskata gan tās amatpersonas, kuras pieņēma lēmumus par būvniecības nozares uzraudzības vājināšanu, gan arī tās amatpersonas, kuras vēlāk šo uzraudzību necentās pastiprināt.
Starp atbildīgajiem ziņojumā minēti ne tikai krīzes laiku premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība") un ekonomikas ministrs Artis Kampars ("Vienotība"), bet arī amatpersonas, kuras savu darbu sāka jau pēc lielveikalu uzbūvēšanas.
Tieši amatpersonu uzvārdu iekļaušana ziņojumā un jautājums par to, kā raksturot viņu atbildību, bija viens no asāk diskutētajiem jautājumiem Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbā.
Arī pirmdien izskan viedokļi, ka uzskaitīt tik daudz amatpersonu nebija vērts, jo tikpat pamatoti būtu pieminēt vēl daudzus citus desmitus amatpersonu, kas ir ietekmējušas būvniecības uzraudzību ilgākā laika posmā.
Sabiedrības par atklātību "Delna" vadītājs Gundars Jankovs uzskata, ka komisijai nevajadzētu būt tai, kura kādu personu apsūdz un nosauc par vainīgām, tomēr amatpersonu uzvārdu pieminēšana ir pamatota, lai mudinātu sabiedrību būt prasīgākai pret amatpersonām un politiķiem.
"Tas kalpo sabiedrībai kā informācijas avots savu lēmumu vai attieksmes paušanai. Tā attieksme un lēmums varētu izpausties, nākamajās vēlēšanās balsojot par vienu vai otru politiķi. Vai prasot no amatpersonām, kas ieņem augstus amatus, par esošās sistēmas sakārtošanu, lai kaut kas līdzīgs neatkārtotos," teica Jankovs.
Jankovs arī uzskata, ka ziņojumā lietotais formulējums – amatpersonu politiskā un morālā atbildība – šī ziņojuma kontekstā ir pamatots.
Pēc ''Delnas'' vadītāja domām, lai gan kopumā šo ziņojumu var vērtēt kā nozīmīgu veikumu, šobrīd nozīmīgākais jautājums ir par to, cik aktīva būs sabiedrība, nevalstiskās organizācijas un politiķi, lai nepieļautu ziņojuma iegulšanu plauktā.
"Te būs ļoti liels darbs sabiedriskajām organizācijām un sabiedrībai kopumā, izdarot spiedienu uz lēmuma pieņēmējiem. Diemžēl Latvijā ir tā tendence labiem dokumentiem nogulties atvilktnēs un apaugt ar putekļiem, un neieviest tās rekomendācijas, kas tur ir norādītas," teica "Delnas" vadītājs.
Savukārt viena no ziņojumā minētajām amatpersonām, bijušais Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce, kurš arī minēts starp atbildīgajām amatpersonām, ziņojuma saturu vērtē kritiskāk un uzskata, ka tam būtu vajadzējis plašāk analizēt kļūmes un nepilnības, kas sakņojas valsts pārvaldes un būvniecības uzraudzības sistēmā.
Pūce tomēr norāda, ka ziņojumam būtu vajadzējis vairāk koncentrēties uz sistēmisko kļūmju meklēšanu, nevis vainīgo amatpersonu uzskaitīšanu.
"Manuprāt, tā bija tāda lieliska iespēja noskaidrot sistēmiskos iemeslus, kas noveda pie traģēdijas, lai novērstu to atkārtošanos.
Diemžēl komisija tā vietā ir radījusi tādu vispārēja rakstura dokumentu ar maz konkrētiem ierosinājumiem un izmantojusi lētām politiskām spēlēm," uzskata Pūce.
Kāds cits ziņojumā minētais, traģēdijas laikā strādājušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, sarunai ierakstā nevarēja atvēlēt laiku, tomēr atzina, ka savu skatījumu uz traģēdiju nav mainījis. Iepriekš Pavļuts Latvijas Televīzijā atzina, ka sevi uzskata par daļēji atbildīgu traģēdijā.
"Es pilnīgi noteikti saskatu savu zināmu morālu cilvēcisku atbildību par to, ka tajā laika posmā, kad strādāju kā ministrs, varbūt man neizdevās panākt to, ko es vēlējos. Proti, ātrāk pieņemt jaunu būvniecības regulējumu," teica Pavļuts.
Arī Pūce atzina, ka būtu varējis savas darbības laikā būt aktīvāks pie būvniecības regulējuma izstrādes.
Tomēr viņš atgādināja, ka ierosinājumi atjaunot stingrāku pārraudzību no Ekonomikas ministrijas pirms traģēdijas izskanēja vairākkārt, tomēr tie nerada dzirdīgas ausis.
"Jāatceras, ka tajā periodā tad, kad es biju Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, ļoti aktīvs process bija [saistīts] ar jaunā Būvniecības likuma izstrādi. Mēs divas reizes likumu aiznesām uz Saeimu, divas reizes Saeima to uzsāka skatīt, bet pa vidu vairāk bija vēlēšanas un abas reizes neturpināja. Bija aktīva pretošanās jaunajam likumam," teica Pūce.
Pēc viņa teiktā, EM atbildīgajā Saeimas komisijā piedāvājusi vairākus modeļus, kādā veidā būvniecības kontroli valstī uzlabot, tostarp rosināts atjaunot būvniecības kontroles iestādes darbību. Pirmajā reizēs visus ierosinājumus noraidīja, pēcāk "kaut kādas izmaiņas veica", bet valsts līmeņa būvniecības kontroli nolemts atjaunot tikai pēc Zolitūdes traģēdijas.
Saistībā ar Zolitūdes traģēdiju oficiāli politisku atbildību ir uzņēmies vienīgi bijušais premjers, šī brīža Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis, kurš atkāpās no sava amata dažas dienas pēc traģēdijas.
