LŽA norāda, ka sabiedriskā radio vadības atlaišana ir galējs solis, reaģējot uz nopietniem pārkāpumiem. Taču NEPLP uzskaitītās nepilnības Latvijas Radio lietvedībā nerada pārliecinošu pamatu tik radikālam lēmumam.
"Sponsorēšanas līgumi, lai cik nožēlojama šī prakse būtu, ir bijusi iepriekšējo radio ģenerāldirektoru laikā arī. Viņus par to neatlaida. Nesakārtota atalgojuma sistēma ir bijusi iepriekšējo vadītāju laikā, viņus par to neatlaida," vērtēja žurnāliste Sanita Jemberga.
Jemberga uzskata – Roķei padomes lēmumu vajadzētu apstrīdēt tiesā.
"Mums kā žurnālistiem ir jāceļ tracis starptautiskajās organizācijās – EDSO, EDSO brīvības pārstāvja birojā tādēļ, ka sabiedriskais medijs nav kurpju bodīte. Ja cilvēki var teikt vienā teikumā, ka Latvijas Radio ir pārdevis saturu un hibrīdkara apstākļos tas ir nepieļaujami, un šis pārdotais saturs izrādās informācija par senioru sporta spēlēm un CSDD pretdzeršanas klipi, tad par kādu joku mēs runājam, par kādu cirku mēs runājam?" teica Jemberga.
Norāda uz finansējuma trūkumu
Jau pēc atbrīvošanas no amata Roķe skaidroja, ka raidījumu veidošana sadarbībā ar kādiem partneriem medijam, lai arī nepatīkama, ir ierasta prakse, jo gluži vienkārši trūkst finansējuma.
Sabiedrisko mediju vadība līdz šim atkārtoti kritizējusi situāciju, kurā Latvijas Televīzija un Latvijas Radio ir finansiāli atkarīgi no politiķu lēmumiem. Uz to norāda arī Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa: "Medijam nav zināms, kādi līdzekļi būs viņa rīcībā nākamajos piecos gados."
Politiķi līdz šim nav sadzirdējuši sabiedrisko mediju vadītāju aicinājumus piesaistīt sabiedrisko mediju budžetu, piemēram, iekšzemes kopproduktam vai noteiktiem nodokļiem, kā tas ir Lietuvā.
Liepiņa piedāvā vēl citu variantu: "Redziet, mums ar to piesaisti ekonomikas rādītājiem ir ļoti grūti, mēs arī citās jomās ne ļoti turamies – aizsardzības jomā bija diskusija, veselības arī. Tāpēc liela ticība tam, ka papīros ierakstīs un piesaistīsim, protams, ka nav, un tas ir tikai dēļ pieredzes. Somijā – cits modelis – sabiedrība finansē, iedzīvotāji maksā. Protams, finansējums ir ievērojami lielāks, bet arī iedzīvotājiem ir augstākas prasības pret medijiem, kas no vienas puses nav slikti."
Bažījas par medija attīstību
LŽA paziņojumā pauž bažas, ka Latvijas Radio vadības maiņa brīdī, kad Latvijas Radio notiek vērienīgas strukturālās reformas, bremzēs to īstenošanu un medija attīstību. Latvijas Radio valdes locekle bija galvenais virzītājspēks pārmaiņām, ilgstoša procesa rezultātā iegūstot kolektīva atbalstu un iesaisti, kas ir būtisks priekšnosacījums reformu īstenošanai.
LŽA uzskata, ka par Latvijas Radio atbildīgā NEPLP locekļa Ivara Āboliņa darba stils — iztirzāt atklātās nepilnības preses publikācijās, nevis tiešā kontaktā ar Latvijas Radio vadību — kaitē sabiedriskā medija reputācijai.
“Pārmaiņu vadība bez konstruktīva dialoga nav iespējama, taču NEPLP ir izvēlējies daudzus jautājumus risināt caur komentāriem publiskajā telpā, kas nav veicinājis uzticību starp sabiedrisko mediju un uzraugošo iestādi, kā arī kaitējis Latvijas Radio reputācijai, un tādējādi ir pretrunā ar sabiedrības interesēm, “ saka LŽA valdes priekšsēdētāja Rita Ruduša.
Cer izbeigt ieilgušo konfliktu
Pirmdien tiks paziņoti rezultāti iepriekš izsludinātajam konkursam uz Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa finanšu jautājumos vietu.
Nominācijas komisijas loceklis un korporatīvās pārvaldības eksperts Andris Grafs ir pārliecināts – visi konkursa finālisti ir gatavi konstruktīvai sadarbībai gan ar padomi, gan radio darbiniekiem, un ieilgušais konflikts starp radio un padomi varētu beigties.
"Viena puse uzskata, ka jūs jaucaties par daudz, NEPLP uzskata, ka jūs nedodat informāciju mums kā uzraugiem. Es domāju, šis galvenais ir nespēja sadarboties starp NEPLP un Latvijas Radio Roķes kundzi," teica Grafs. "Katrā situācijā ir abas puses, kas sadarbojas, to mēs redzam arī NEPLP lēmumos, kas ir bijuši nepārdomāti, arī daļēji haotiski."
Žurnāliste Jemberga gan ir pārliecināta – Roķes atlaišana nav iedvesmojošs signāls nākamajiem radio vadītājiem.
"Neviens normāls cilvēks nevēlēsies vadīt sabiedrisko mediju valstī, kurā viņu var nomainīt vienkārši tāpēc, ka viņš nepatīk. Neviens normāls cilvēks nevēlēsies strādāt medija vadībā, kuru mēģina pataisīt par valsts mediju, nevis sabiedrisko," teica žurnāliste.
LŽA atzīmē, ka Latvijas Radio valdes locekles atlaišana nav pirmais gadījums, kad NEPLP prakse ir izraisījusi asu LŽA kritiku. Jūlijā LŽA nosodīja NEPLP, jo tās sasauktā tikšanās ar sabiedrisko mediju vadību, lai pārrunātu LTV un LR lēmumus pārtraukt attiecības ar Ventspils domi, bija klajā pretrunā ar redakcionālās neatkarības principu. Tāpat kritiku izpelnījās argumentētas diskusijas trūkums par NEPLP ierosinātajām radikālajām pārmaiņām sabiedriskā radio kanāla Pieci.lv formātā.
Jau ziņots, ka NEPLP paudusi neuzticību Latvijas Radio valdes loceklei Roķei. Neuzticības izteikta saistībā ar virkni nesakārtotu jautājumu Latvijas Radio un atklāto satura tirgošanu, vēlāk preses konferencē paskaidroja NEPLP loceklis Āboliņš. Radio vadība tikmēr uzticēta finanšu direktoram Jurim Gavaram.
Savukārt Roķe pieļauj, ka NEPLP lēmums izteikt viņai neuzticību radies politiska spiediena rezultātā, lai ietekmētu Latvijas Radio. Ņemot vērā jau ilgstoši saspīlētās attiecības starp Latvijas Radio un padomi, neuzticības izteikšana Roķei neesot bijis pārsteigums.
