Šī arī ir viena no Skandināvijas un Eiropas valstu karaļnamu vizītēm, kas šogad notiek un vēl ir gaidāmas par godu Latvijas simtgadei. Bet – tieši ar Zviedriju Latvijai ir visgarākā vizīšu vēsture.
Kā liecina dokumentāli kadri, Zviedrijas karalis Gustavs V vēl pirms kara 1929.gadā apmeklēja Rīgu, un tā bija pirmā un vienīgā ārvalstu vizīte pirmās Latvijas Republikas laikā.
Pēc padomju okupācijas beigām kontakti ar zviedriem spraigi atsākās. Pašreizējais karalis Kārlis XVI Gustavs un karaliene Silvija ir bijuši vizītē Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas 1992.gadā un vēlāk arī 2014.gadā.
"Zviedrijas karalis dodas vizītēs salīdzinoši reti, un tā bija Zviedrijas puses izvēle pagodināt Latvijas tautu un valsti simtgadē ar kroņprinceses vizīti. Mēs uzrunājām zviedru pusi, un tā bija viņu izvēle sūtīt kroņprincesi nosvinēt kopā ar mums šo gadadienu," sacīja bijušais Latvijas vēstnieks Zviedrijā Gints Jēgermanis.
Kroņprincese Viktorija, kura ieradās Latvijā šodien, arī iepriekš vairākkārt ir viesojusies mūsu valstī.
Viktorija ir karaļa un karalienes vecākā meita. Viktorijas liktenis ir veidojies visai neparasts, jo sākotnēji kroņprinča tituls pienācās Viktorijas brālim Kārlim Filipam. Taču tika veiktas konstitucionālās izmaiņas, atzīstot, ka tronis neatkarīgi no dzimuma ir jāmanto karaļa vecākajam bērnam – tātad Viktorija būs nākamā Zviedrijas karaliene. Un vēl viena izvēle, kas raksturo kroņprincesi, ir viņas dzīvesbiedrs Daniels Vestlings. Kad viņi iepazinās, tagadējais princis Daniels bija puisis no tautas. Viņam piederēja sporta klubs. Toreiz viņš bija princeses Viktorijas fitnesa treneris. Pāris apprecējās pirms astoņiem gadiem.
Kroņprincese vizītes laikā Rīgas pilī atklāja gleznu, kurā attēlots Ēriks Dālbergs – viens no 17.gadsimta izciliem Eiropas militārās arhitektūras inženieriem un bijušais Vidzemes un Rīgas ģenerālgubernators, ko pēc zviedru mākslinieka Dāvida Klokera oriģināla materiāliem gleznojusi mūsu Mākslas akadēmijas studente Kristīne Ķibermane.
Latvijas prezidents nākotnes sadarbībā ar Zviedriju par perspektīvu uzskata ciešāku sadarbību inovāciju, digitalizācijas un jauno tehnoloģiju jomā. Divpusējās sarunās apspriestas iespējas Baltijas un Ziemeļvalstīm ciešāk sadarboties. Runāts arī par militāro stāvokli reģionā.
"Mūs vieno arī Baltijas jūra, kur arī militārā tehnika bieži vien ir, arī kaimiņvalsts militārā tehnika. Līdz ar to, neskatoties uz to, ka vieni ir NATO un otri nav, mums, protams, ir svarīga šī sadarbība, jo militārie kuģi jau pārvietojas Baltijas jūrā, un Baltijas jūra jau mūs ļoti cieši vieno," sacīja Vējonis.
Zviedru karaļnams akcentējis arī Baltijas jūras vides aizsardzības jautājumu.
"Jā, Latviju un Zviedriju vieno pagātne. Bet arī mūsu nākotne! Vismaz Baltijas jūras nākotne.
Vēsturiski mūsu valstis ir bijušas atkarīgas no Baltijas jūras mūsu dzīvesveida un mūsu izdzīvošanas dēļ. Tagad jūras izdzīvošana ir atkarīga no mums.
Kā Apvienoto Nāciju globālo mērķu aizstāve es esmu ieinteresēta, lai valstis ap Baltiju apvieno spēkus un strādā kopā, ne tikai lai glābtu jūru, kas mūs vieno, bet sasniegtu ilgtspējīgu attīstību mūsu pasaules daļā," uzsvēra Zviedrijas kroņprincese.
Vēl kroņprincese Viktorija un princis Daniels dāvināja grāmatu Nacionālās bibliotēkas Tautas grāmatu plauktam. Savukārt Latvijas prezidents dāvanā karaļnama viesiem pasniedza sudraba grāmatzīmi, kas īpaši veidota par godu Latvijas simtgadei un uz kuras ir latviešu tautasdziesmu rindas.
Kroņprincese Viktorija un princis Daniels apmeklēja arī Rīgas Ekonomikas augstskolu, apskatīja izstādes "Bēgļu laivām pa pēdām" un "Pārnēsājamās ainavas".
