Finanšu ministre: Darīju "visu pēc labākās sirdsapziņas"
Iepriekš attiecīgais pieprasījums finanšu ministrei atbalstīts parlamenta Pieprasījumu komisijā. Pieprasījumā norādīts, ka Satversmes tiesa (ST) 2017. gada novembra vidū pieņēma spriedumu, ar kuru nodokļa dažādās likmes atzītas par Satversmei neatbilstošām. Taču Finanšu ministrija (FM) likuma grozījumus, piedāvājot noteikt jaunas likmes, Saeimā iesniegusi tikai pagājušā gada 4. decembrī – mazāk nekā mēnesi pirms attiecīgā norma saskaņā ar ST spriedumu tiek atzīta par spēkā neesošu.
Pieprasījumā norādīts, ka tādējādi parlamentam nav pietiekami daudz laika, lai izvērtētu FM piedāvātos likuma grozījumus, solidaritātes nodokļa likmju ietekmi uz tautsaimniecību un ienākumu nevienlīdzību.
Finanšu ministre Saeimas plenārsēdē norādīja, ka FM likuma grozījumu izstrādē ņēmusi vērā abus ST spriedumus – vienā lietā apstrīdētas likmes, otrā – pats nodoklis. Reizniece-Ozola teica: ST būtībā esot pateikusi, ka nodoklim nav ne vainas, bet problēma esot nodokļa likmēs. Turklāt ST lēmums, pēc ministres teiktā, nebija vienkāršs, un abos lēmumos ST tiesnešiem esot bijis atšķirīgs skatījums.
Reizniece-Ozola atzīmēja, ka šīs valdības nodoms nav bijis atcelt vai būtiski mainīt solidaritātes nodokli.
"Jūtos, ka esmu izdarījusi visu pēc labākās sirdsapziņas," Saeimas deputātiem norādīja ministre, uzsverot, ka FM virzītās likuma izmaiņas bijis pareizākais risinājums – tas ietekmēs tikai apmēram 200 cilvēku.
Finanšu ministre uzsvēra, ka 2016. gada sākumā ieviestais solidaritātes nodoklis bijis strīdus ābols kopš tā pieņemšanas dienas, "jo bijis spēcīgs lobijs no ļoti turīgiem cilvēkiem".
ZZS Saeimas deputāts Viktors Valainis savukārt atzīmēja, ka solidaritātes nodokļa grozījumu likumprojekts ir saistīts ar šā gada valsts budžetu, kas būtu jāizstrādā jaunajai valdībai, ar kuras izveidi Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem nesokas. Pēc Valaiņa teiktā, finanšu ministre ar likuma grozījumiem tikusi veiksmīgi galā – decembra beigās tie pieņemti.
Saeimas deputātu vairākums gan nolēma, ka ministrei nekavējoties ir parlamentā jāiesniedz skaidrojums par kavēšanos ar solidaritātes nodokļa izmaiņām, tostarp būs jāiesniedz visas ministres parakstītās rezolūcijas un darba uzdevumi, lai pildītu ST tiesas spriedumu solidaritātes nodokļa lietā.
Čakša: Arī es esmu sašutusi, ka sistēma nestrādā
Tāpat veselības ministrei Čakšai uzdots skaidrot savu atbildību, ieviešot Veselības aprūpes finansēšanas likumu, un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem no šā gada 1. janvāra.
Ministrei sagatavotajā pieprasījumā teikts, ka Veselības aprūpes finansēšanas likums pieņemts 2017. gada decembra vidū un stājās spēkā 2018. gada sākumā. No šā gada sākuma bija jāsāk darboties valsts veselības apdrošināšanai, kas paredzēja medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos – pamata un pilnajā. Taču informācijas tehnoloģiju (IT) kļūmju dēļ sistēmas ieviešana iestrēgusi un iedzīvotāji veselības aprūpes pakalpojumus saņem pēc vecās kārtības – nedalot apdrošinātos un neapdrošinātos.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Skride ("Attīstībai/Par!") parlamenta sēdē norādīja, ka vēl decembrī solīts, ka valsts veselības apdrošināšanas sistēma strādās, taču tā nestrādā un sabiedrība tika maldināta.
Veselības ministre atzina, ka arī viņa ir sašutusi, ka sistēmas ieviešana IT problēmu dēļ aizkavējās. Ministre uzsvēra, ka arī viņa vēlas gūt skaidrību, kāpēc notika aizkavēšanās. "Šis ir ļoti, ļoti smags projekts," viņa sacīja.
Ministrei gan tik un tā būs Saeimai jāskaidro vairāki jautājumi, tostarp to, vai Veselības ministrija (VM) ir apzinājusi veselības aprūpes pamata pakalpojumu groza saņēmēju skaitu, cik cilvēki līdz šim veikuši brīvprātīgās veselības apdrošināšanas iemaksas, vai ministre saskata savu politisko atbildību par to, ka VM nebija gatava ieviest valsts veselības apdrošināšanu noteiktajā termiņā – no šā gada 1. janvāra.
KONTEKSTS:
No šī gada Latvijā bija jāsāk darboties veselības aprūpes finansēšanas modelim, kas balstās uz valsts veselības apdrošināšanu un paredz divus atšķirīgu līmeņu pakalpojumu grozus pacientiem, kas veic šos apdrošināšanas maksājumus, un tiem, kas tos neveic. Tomēr sistēma IT problēmu dēļ darbu nav sākusi, un visi iedzīvotāji joprojām saņem vienādus pakalpojumus. Saeimas komisija rosināja līdz jūnijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos.
Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko slimību ārstēšana, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostika.
Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies tikai apdrošinātajiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.
