ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Uldis Augulis norāda, ka parlamentārieši vairākkārtīgi aicinājuši Ministru kabinetu nevilcināties un nekavējoties lemt par mērķtiecīgu un iedzīvotāju interesēm atbilstošu pasākumu plānu energoresursu cenu kāpuma kompensēšanai, jo valdības rīcība ir novēlota un nepietiekama, lai bez bažām sagaidītu nākamo apkures sezonu. Arī pašvaldības norādījušas, ka ir maz skaidrības par situāciju nākamajā apkures sezonā un par nepieciešamo rīcību, lai tai pienācīgi sagatavotos.
ZZS deputāti uzskata, ka valdības uzdevums ir adekvāti reaģēt un piedāvāt risinājumus energokrīzes pārvarēšanai. Līdz šim izziņotā pakotne siltumapgādes izmaksu kompensēšanai 350 miljonu apjomā ir nepietiekama un tajā paredzētie pasākumi sasniegs vien nelielu daļu iedzīvotāju.
Arī inflācija būtiski pārsniedz algu pieaugumu, tāpēc izpildvarai nekavējoties jādomā, kā atbalstīt iedzīvotājus, jo strauji augošie apkures rēķini lielākajai daļai nebūs samaksājami.
„Ne iedzīvotāju, ne pašvaldību finansiālās iespējas nav tādas, lai iznestu visu energoresursu krīzes smagumu uz saviem pleciem, tāpēc valdībai ir jāiesaistās un jāpiedāvā reāli risinājumi, lai ziemā cilvēki nepaliktu bez siltuma,” pieprasījumā Kariņam pauž Saeimas deputāti.
Deputāti mudina premjeru un ministrus nekavējoties sēsties pie galda ar pašvaldībām, energoresursu piegādātājiem un citām iesaistītajām pusēm, lai lemtu par kompleksu atbalsta pasākumu plānu, sagaidot nākamo apkures sezonu.
Vienlaikus Saeimas deputāti aicina Kariņu skaidrot, kādas darbības ir veiktas, lai nodrošinātu energoresursu pieejamību valstī, un kā premjers vērtē Latvijas iespējas ar energoresursiem rudens/ziemas sezonā nodrošināt mājsaimniecības, pašvaldības, uzņēmumus.
Valdības vadītājam būs jāsniedz arī informācija par valdības prioritātēm energoresursu cenu krīzes kontekstā, norādot, cik valdības sēdēs pēdējo mēnešu laikā ir skatīts pasākumu plāns energoresursu cenu kāpuma kompensēšanai. Ne mazāk aktuāls ir jautājums par premjera prioritātēm vai priekšlikumiem, lai sekmētu vietējo energoresursu – koksnes produktu – pieejamību tirgū, piemēram, ierobežojot eksportu.
Deputāti pieprasījumā aicina skaidrot arī valdībā apspriešanā esošos priekšlikumus nodokļu politikas iespējamo izmaiņu virzienā attiecībā uz energoresursiem.
KONTEKSTS:
Valdība sēdē pirms Jāņiem konceptuāli vienojās, ka nākamajā apkures sezonā valsts segs pusi no siltumapgādes izmaksu sadārdzinājuma gan centrālās apkures saņēmējiem, gan tiem, kas apkurei izmanto elektrību, gāzi un granulas. Energoresursu izmaksu pieauguma daļējai kompensācijai apkurē valsts makā būs jārod aptuveni 220 miljoni eiro, bet kopējie izdevumi papildu atbalstam iedzīvotājiem plānoti 350 miljonu eiro apmērā.
Valdība par iecerētā atbalsta nosacījumiem lems augusta otrajā nedēļā.
Tikmēr AS "Latvijas Gāze" no 2022. gada 1. jūlija paaugstināja gāzes tarifus, kas atkarībā no patēriņa apmēra pieauga robežās no 65,6% līdz 89,9%.
Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) norādījusi, ka jaunais tarifs neatbilst tam, par cik gāze tiks iegādāta, lai to nodrošinātu iedzīvotājiem. Attiecīgi zaudējumus, kas saistīti ar gāzes piegādi šajā periodā, piegādātājs iekļaus tarifā nākamajā periodā. Tādējādi ir bažas, ka mājsaimniecībām dabasgāzes tarifs no nākamā gada janvāra varētu kāpt nesamērīgi strauji, tāpēc valdībai noteikti būs jāvērtē tarifa maiņa, norādīja ministre.
