Sociālās platformas mūsdienās ir vieta, kur dezinformācija izplatās, un šīm platformām ir jādara daudz vairāk, lai "šīs sliktās parādības ierobežotu, neierobežojot vārda brīvību", sacīja ĀM pārstāvis. Pēc viņa teiktā, sociālajām platformām būtu jābūt atbildīgākām, tāpat būtu jābūt lielākai caurskatāmībai tanī, kā platformas ar šo problēmu tiek galā.
Covid-19 izplatības laikā redzams, ka sociālajās platformās tiek izplatīts daudz muļķību un nepatiesas informācijas,
un platformas ar to netiek galā, klāstīja Makarovs. Viņš norādīja, ka par šīm lietām tiekot runāts ar "Facebook" – viegli tas neesot, bet process notiek.
Cīņā pret dezinformāciju ir būtisks ne tikai darbs ar sociālajām platformām, bet arī medijpratības stiprināšana.
Būtiski ir, lai cilvēki saprastu, kas ir uzticams medijs un kas nav. Svarīgi arī, lai cilvēki grib un spēj kritiski domāt.
"Problēma ir tanī, ka cilvēki tam [dezinformācijai un viltus ziņām] notic," klāstīja Makarovs.
Tāpat ir jāmācās labāk un skaidrāk komunicēt ar sabiedrību, atzina ĀM eksperts, uzsverot, ka dažādi aizliegumi dezinformācijas izplatības apturēšanai un tam sekojošā vārda brīvības ierobežošana nestrādā.
