Priedols norādīja, ka jau 2014. gadā Krievijā sākās prezidenta Vladimira Putina “melu pastaiga, kur patiesībai vairs nav nozīmes”. “Vienā dienā viņš saka, ka Ukrainā nav “zaļo cilvēciņu”, tie nav Krievijas kareivji. Paiet nedēļa, un viņš atklāti atzīst – jā, protams, tur ir Krievijas kareivji. Nevienā brīdī nesakot, ka ir kļūdījies vai melojis.
Kopš tā brīža pasaulē sākās pāreja uz to, ka patiesībai īsti nav nozīmes un mēs pārējam absolūtā pozīciju cīņā,” skaidroja pētnieks.
Savukārt attiecībā uz Krievijā pašlaik notiekošo saistībā ar karu Ukrainā viņš vērsa uzmanību uz to, ka Krievijas rīcība tiek saukta par speciālo militāro operāciju. “Un tā ir aizsardzība pret plašāku karu, pret apdraudējumu, pret apdraudējumu Krievijai un individuāli nozīmīgām vērtībām, ko attiecīgi Putins ar savu karaspēku mēģina aizstāvēt,” norādīja Priedols.
Līdzās tam, ka lietoto jēdzienu izvēlei ir nozīme, pētnieks norādīja arī uz tādu aspektu kā pārliecība, ko nevar ātri mainīt. “Ja mēs mēģinām pārliecināt kādu ar attēlu no Ukrainas, tad pirmais, kas notiek, ir kognitīvā disonance – bezmaz fiziskas sāpes no tā, ka informācija, kas nāk, apgāž to, ka es esmu labs cilvēks. Ja pavaicāsim Krievijā cilvēkiem, vai viņi ir labi cilvēki, lielākā daļa teiks – jā, es esmu labs cilvēks. Un vai tu gribi darīt ļaunu? Nē, es negribu darīt ļaunu,” skaidroja Priedols.
Līdz ar to Krievijā propagandas varā esošajiem cilvēkiem, izdzirdot Rietumu apgalvojumus, ka Krievija nogalina cilvēkus kaimiņvalstī, nostrādā pašaizsargāšanās mehānisms. “Tajā brīdī, kad saskaramies ar kaut ko, kas apgāž visu, kam mēs ticam, (..) tajā brīdī mums kā cilvēkiem nepieciešams kaut kāds risinājums. Un tas pāraug kaut kāda veida noteiktā uzvedībā. Krievijā tas nozīmētu – ja cilvēks mainītu pārliecību, ka šī nav speciālā militārā operācija un neglābj pasauli un Krieviju, viņam tāpat būtu jāiet strādāt un jāsatiek cilvēki.
Un, ja viņš izmaina savu pārliecību par to, ka šis karš nav attaisnojams, viņam draud tikai otra galējība – nodevējs,” pētnieks skaidroja sarežģījumus cilvēkam mainīt savu pārliecību.
Tāpēc cilvēki mēdz racionalizēt informāciju, kas ir pretēja viņu pārliecībai.
Taujāts par cīņu ar Krievijas propagandu Latvijā, pētnieks vērsa uzmanību uz to, ka Latvijā neesam nodrošinājuši cilvēkiem, kas nesaprot latviski, viņiem saistošu saturu. To savukārt “ļoti priecīgi ir izmantojusi Krievija”, kas nodrošināja saturu, ko cilvēki vēlas un saprot, tādējādi ietekmējot viņu viedokļus.
“Publiski ļoti ilgi izskan retorika, ka notiek integrācija, lai gan tajā pašā retorikā redzam, ka vēlas sasniegt asimilāciju, kas izraisa pretreakciju, un cilvēki vairāk tieši atdalās no šīs sabiedrības,” norādīja Priedols.
Viņš gan atzina, ka ar propagandas kanālu slēgšanu Latvijā iespējams nodrošināt tūlītēju efektu. Taču pārliecības maiņai vajadzīgs ilgstošāks process.
KONTEKSTS:
Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Krievijā cilvēkiem nav pieejama objektīva informācija par karu Ukrainā, kā arī aktīvistu mēģinājumi protestēt atduras pret brutālu spēku. Pretkara akcijās Krievijā kopumā aizturēti vairāk nekā 15 000 cilvēki, liecina organizācijas "OVD-Info" dati. Tāpat ir zināms par augsta ranga amatpersonām, māksliniekiem un žurnālistiem, kuri pamet valsti.
