Janvāra vidū veselības ministre Ilze Viņķele ("Attīstībai/Par!") nāca klajā ar oficiālu piedāvājumu arī pašnodarbinātajiem un mikrouzņēmumu darbiniekiem par 1% palielināt sociālās iemaksas. Šo daļu paredzēts novirzīt veselības aprūpes finansēšanai. 2017. gadā, kad veselības ministre bija Anda Čakša (tolaik ZZS, tagad - "Jaunā Vienotība"), šāds palielinājums tika noteikts vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem. Tā tika radīti nevienlīdzīgi apstākļi - daļa strādājošo maksā, bet daļa ne. Vēlāk Saeima atbalstīja arī Čakšas piedāvāto divu grozu sistēmu. Proti, veselības pamata pakalpojumus saņemtu visi, bet pilno grozu, kurā ietilpst arī izmeklējumi pie speciālistiem un kompensējamās zāles - tikai tie, kas ir apdrošināti. Bija plānots, ka mikrouzņēmumu nodokļu uzņēmumu darbiniekiem un citiem neapdrošinātiem cilvēkiem tiesības uz visiem pakalpojumiem būtu tikai tad, ja viņi brīvprātīgi reizi gadā iemaksas veiktu paši.
Pēc vēlēšanām jaunā valdība divu grozu sistēmu atcēla, bet nevienlīdzība palika. Tagad veselības ministre Viņķele piedāvā likt maksāt visiem - ne vairs brīvprātīgi, bet obligāti. Viņķeles priekštece Čakša "TV Rīga 24" raidījumā "Preses klubs" par priekšlikumu izteicās ironiski:
"Es jūtos tā kā bērnu spēlē "Cirks" atpakaļ pirmajā lauciņā. Ja jūs atceraties, veselības reformas stāsts bija par 1% sociālo iemaksu palielināšanu. Tajā skaitā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem un tiem visiem, kas maksā mazajā nodokļu maksāšanas režīmā, arī autoratlīdzībās šis 1% bija brīvprātīgi jāiemaksā. Veselības ministre to atcēla. Šobrīd viņa to liek atpakaļ, bet jau kā obligātu."
Čakša vairākkārt uzsvēra, ka nekas cits jauns netiek piedāvāts. "Šobrīd mēs vienkārši atgriežamies pie tā, kas jau ir sākotnēji bijis nolemts," sacīja politiķe.
Čakša arī iepriekš izteikusies, ka Viņķeles priekšlikumi pēc būtības paredz divu grozu sistēmas saglabāšanu. Taču tā tas nav. Jaunajā piedāvājumā netiek pieļauts, ka būtu cilvēki, kuri daļu veselības aprūpes pakalpojumu nav tiesīgi saņemt. Divu grozu sistēmā tādi būtu bijuši vairāki desmiti tūkstošu cilvēku, kuri nestrādā, nav nevienā no valsts apdrošināto grupām un kuriem pašiem, visticamāk, nebūtu līdzekļu iemaksām. Ja Viņķeles priekšlikumi gūs atsaucību Saeimā, arī viņi saņemtu visus valsts apmaksātos pakalpojumus.
Viņiem tiks piesūtīts veselības apdrošināšanas rēķins - aptuveni 50 eiro gadā. Taču cilvēks netiks atraidīts arī tad, ja rēķins nebūs apmaksāts.
Tā ir būtiska atšķirība starp abiem piedāvājumiem. Vēl viena - mediķi nekļūs par nodokļu inspektoriem, kā to paredzēja Čakšas laikā pieņemtā kārtība.
Jautāju bijušajai ministrei, kāpēc viņa izplata viedokli, ka Viņķeles piedāvājums ir atgriešanās pie vecā. Deputātes teiktais liecināja, ka viņa savā vērtējumā kļūdās, jo ar Veselības ministrijas priekšlikumiem nav detalizēti iepazinusies.
"Tanī brīdī kas tika darīts? Palielināta iemaksu likme par vienu procentpunktu. Tas, par ko nespēja panākt vienošanos, ka mazajiem nodokļu maksāšanas režīmiem arī uzreiz obligātā kārtā - tas palika brīvprātīgi. Par ko gāja runa, ka paliks ārpus veselības aprūpes pieejamības? Visi šie, kuri pēc būtības var samaksāt brīvprātīgi šo vienu procentu. Tagad, ja viņiem būs obligāti un ja viņi nesamaksās vai nebūs kādā no maksāšanas režīmiem, viņi tieši tāpat paliks ārpus veselības aprūpes pieejamības," komentēja Čakša.
Tas neatbilst patiesībai. Secinājums: bijusī ministre Čakša, komentējot jauno piedāvājumu, tīši vai netīši maldina sabiedrību.
