- Kā Latvija nonāca līdz jautājumam, ko tagad darīt ar Krievijas pilsoņiem?
- Innas stāsts: latviešu valodas mācīšanās aizrāva.
- Ko prasa valodas eksāmenā?
- Tatjanas stāsts: valodas pārbaudē izkrita; doties uz Krieviju nevēlas.
- Kas notiek, ja latviešu valodas pārbaudi nenokārto?
- Valērija stāsts: latviešu valodu nezina, pārbaudei nepieteicās un nu jau devies uz Krieviju.
2000. gadā ar Krievijas pilsonību Latvijā bija aptuveni 19 tūkstoši cilvēki, bet 2016. gadā – jau 42 tūkstoši, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Savukārt valodas zināšanas jāpierāda aptuveni 20 tūkstošiem cilvēku.
Kā Latvija nonāca līdz jautājumam, ko tagad darīt ar Krievijas pilsoņiem, kas dzīvo Latvijā?
Innu valodas mācīšanās aizrāva
69 gadus vecā Inna Telnova ir Krievijas pilsone, kura laimīgi tikusi galā ar latviešu valodas eksāmenu. Pirms tam ir gājusi kursos, arī trenējusies individuāli.
Inna ir dzimusi un augusi Latvijā. Bērnībā bez vecākiem dzīvoja kādā Daugavpils bērnunamā, bet pēc tam adoptēta. Latvijas pilsonību automātiski viņa neieguva. Vispirms viņai bija Latvijas nepilsones pase, bet vēlāk kļuva par Krievijas pilsoni.
Kā Krievijas pilsone viņa arī saņēmusi mūsu austrumu kaimiņa pensiju. Bet, kad pienācis Latvijas pensionēšanās vecums, pārgājusi uz Latvijas pensiju.
Innai ir bērni un mazbērni, visi Latvijas pilsoņi, un visi arī runājot latviski. Un nu viņa ir aizrāvusies un pieteikusies jau uz nākamo latviešu valodas zināšanu līmeni – B1. "Man ļoti iepatikās mācīties. Es ar prieku atnācu, lai pierakstītos vēl. Ceru, ka nākamajā intervijā es varēšu runāt skaistākā latviešu valodā," smaidot sacīja Inna.
Ko prasa valodas eksāmenā?
Standartā tās ir četras daļas: lasīšana, klausīšanās, rakstīšana un runāšana. Par katru daļu – maksimālais 15 punkti. Minimums, lai daļa tiktu ieskaitīta, deviņi punkti jeb 60%. Lai eksāmens būtu nokārtots, jābūt ieskaitītai katrai daļai.
"Grūtība vairāk ir tāda, ka viņi pārsvarā ir veci cilvēki. Tie, kas nāk kārtot šo eksāmenu, viņi ir tādi, kuri ir nodzīvojuši jau vismaz 50 gadus. Un, ja viņi nav to darījuši agrāk, tad, protams, tagad ir grūti. Ir cilvēki, kuri atnāk un kuri jau runā latviski, tad viņiem tas ir daudz vieglāk. Bet, ja nāk tādi, kuri šo laiku neko daudz nav darījuši, to zināšanu nav, tad, protams, tagad trīs mēnešu laikā apgūt ir pagrūti," pastāstīja latviešu valodas pasniedzēja Inese Rudzīte.
Eksāmens pārsvarā jākārto gados vecākiem cilvēkiem. No 20 tūkstošiem cilvēku aptuveni 15 tūkstoši ir vecumā no 60 līdz 74 gadiem, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati.
"Viedokļi ir dažādi, uzskati ir dažādi, un arī garastāvokļi dažādi. Mēdz būt ļoti pozitīvi. Tāpēc, ka viņi beidzot izjūt to, ka – o, atgriezos skolā, izbaudīšu, kā tas ir. Bet ir arī pretēji viedokļi: nāk sakostiem zobiem, īpaši nesmaida, izturas tā, kā it kā vajag, un viss nāk un notiek," zināja stāstīt latviešu valodas pasniedzēja Ineta Moroza.
Par vienu no lielākajām grūtībām viņa sauca lietvārdu deklinācijas. Arī ar priedēkļiem un dzimtēm ir grūtības.
Kopumā grūtākā eksāmena daļa cilvēkiem esot rakstīšana. "Ar runāšanu mēs varam iemācīties visas tās frāzītes un visu, ko tur tā kā vairāk prasa. Un viņi to ir jau tā diezgan stabili apguvuši. Bet ar rakstīšanu – vēstulē dažādas tēmas ir, dažādi gramatikas uzdevumi ir. Tad viņiem parasti kāds punktiņš pietrūkst līdz tam vajadzīgajam punktu skaitam," pastāstīja Rudzīte.
To, ka galvenā problēma ir rakstīšana, atzina arī viena no eksāmenu pieņēmējām, ar kuru LTV runāja anonīmi: "Viņi neveido, piemēram, vārdu formas akuzatīvā un lokatīvā, piemēram, viņi raksta: izstāde būs Rēzeknes muzejs, nevis muzejā. Viņiem ir grūtības saskaņot lietvārdus ar darbības vārdiem. Viņi raksta: es gribēt, es uzaicināt. Tāpat arī viņi nesaskaņo skaitļa vārdus un īpašības vārdus ar lietvārdiem. Viņi raksta: četri grāmatas vai svaigi augļus. Un, protams, ir grūtības arī ar garumzīmju lietošanu."
Cik kļūdas jāpieļauj, lai konkrētais rakstīšanas uzdevums netiktu ieskaitīts? "Cilvēks nevar saņemt nulli punktus tikai tāpēc, ka ir gramatiskās kļūdas, jo tā ir tikai maza daļa no vērtēšanas kritērijiem. Vērtē arī saturu, sapratni, loģiku, saprotamību un citus aspektus. Tāpēc rakstīšanā uzdevums ir 35 vārdi. Kļūdu amplitūda ir virs 15 kļūdām. Ja ir virs 15 kļūdām, tad var saņemt nulli punktus. Cilvēkam būtu jākļūdās katrā otrajā vārdā."
No 11. aprīļa līdz 7. maijam eksāmenu kārtoja apmēram 5000 Krievijas pilsoņu. 49% nokārtoja, 51% – nē. No tiem, kas nenokārtoja, galvenokārt izkrita tieši rakstīšanas sadaļā. Vidējais rakstīšanas sadaļas vērtējums – 36%.
Tatjana valodas pārbaudē izkrita
Valodas eksāmenā izkrita Krievijas pilsone Tatjana Viļkele. Viņas eksāmena rezultāti: lasīšanā 80%, klausīšanās – arī 80%, runāšana 66%, bet rakstīšana – 40%. Visgrūtāk viņai iet ar vārdu locīšanu, kā arī neatcerējās kādus vārdus.
Pirms eksāmena Tatjana aptuveni pusgadu gājusi latviešu valodas kursos. Bijušas arī individuālas nodarbības ar pasniedzēju, kura viņas zināšanas vērtēja kā pietiekamas valodas pārbaudes nokārtošanai.
Tatjanai pašlaik ir 72 gadi, viņa ir bez bērniem un nu jau kādu laiku arī bez vīra. Dzimusi un dzīvo Daugavpilī. Skolas gados Tatjana izmācījusies par medmāsu.
Latvijai atjaunojot neatkarību, ieguvusi nepilsones statusu, bet iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas ceļā nav vēlējusies, jo jutusies aizvainota. Un tas arī esot bijis viņas galvenais arguments, kāpēc 2009. gadā viņa izšķīrusies pieņemt Krievijas pilsonību: "Lai būtu cilvēks ar pasi, nevis nekas. Ar iepriekšējo pasi es biju nekas. Necilvēks. Nepilsonis."
Savukārt attiecībā uz latviešu valodas zināšanām Tatjanai ir 1994. gadā izsniegta zināšanu apliecība, kas bijusi vajadzīga, lai varētu strādāt. Darbā reizēm arī esot runājusi latviski. Taču ārpus darba Daugavpilī var iztikt bez latviešu valodas zināšanām. "Es poļu valodu zināju no bērnības, jo man kaimiņos dzīvoja poļi. Arī čigāni. Latviešu mūsu priekšpilsētā nebija. (..) Bet latviešu valoda… Ar ko man runāt?"
1994. gadā saņemtā valodas apliecība neder, lai iegūtu uzturēšanās atļauju. Der tikai nokārtots A2 latviešu valodas līmenis, un tam viņai priekšā ir vēl viena valodas eksāmena iespēja.
Ja nu tomēr eksāmenu nokārtot neizdodas un paliks bez uzturēšanās atļaujas, Tatjanai tuvu radinieku, pie kuriem varētu doties Krievijā, faktiski nav. "Izliks mūs. Nu, un kas? Atbraukšu uz robežu, apsēdīšos laukā un sēdēšu. Kur lai es eju? Pie kā man iet?"
Kas notiek, ja nenokārto pārbaudi?
Ja trešās valsts pilsonim nav uzturēšanās atļaujas, tad uzturēties Latvijā nedrīkst un trīs mēnešu laikā tā ir jāpamet. Tomēr, ja tas nenotiek, likumā paredzēta kārtība, kā notiek ārzemnieku izraidīšana. Likumā paredzēta piespiedu konvojēšana līdz valsts robežai un 30 eiro liela atvadu nauda ēšanai un transportam.
Tatjanas stāstu komentēja divi Saeimas deputāti, kas pērn atbalstīja Imigrācijas likuma izmaiņas.
Saeimas Nacionālas drošības komisijas priekšsēdētājs Jānis Dombrava (Nacionālā apvienība) norādīja uz Tatjanas iespējām prasīt palīdzību Krievijai, kuras pilsone viņa ir: "Tad viņai ir tiesības vērsties savas valsts vēstniecībā un meklēt palīdzību tur. Un tur ir atbalsta programmas, kas palīdz pārcelties. (..) Es domāju, ka likumpaklausīgi cilvēki paši saprot. Ja viņiem zūd tiesiskais pamats uzturēties konkrētā valstī, viņiem ir jāpamet tā valsts."
"Man tiešām žēl, ka cilvēks tagad uzdod jautājumus, bet brīdī, kad viņa izvēlējusies Krievijas pilsonību, šis jautājums netika uzdots. Bet ir jāsaprot, ka pilsonība, tā ir nopietna lieta, un, ja cilvēks ir izvēlējies Krievijas pilsonību, tad faktiski arī Krievija ir tā valsts, kas par viņu rūpējas. (..) kāpēc tagad Latvijai ir jāatbild par šo izvēli, vai pašam cilvēkam nav jāuzņemas atbildība?" sacīja premjera partiju "Jaunā Vienotība" pārstāvošais Andrejs Judins.
Judins arī norādīja uz iespējām meklēt risinājumus: "Ja jūs esat citas valsts pilsonis, tad nevajadzētu ar ultimātiem prasīt: dodiet mums tiesības šeit dzīvot. Var lūgt. Un katram cilvēkam ir iespēja nākt uz PMLP, skaidrot situāciju un meklēt risinājumu. Ar vīzu, ar termiņuzturēšanās atļauju."
Tatjanas stāstu gan atteicās komentēt Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kura kancelejā pamatoja: "Jo Valsts prezidents neveicinās Krievijas propagandas vēstījumu izplatību."
Tikmēr tiesībsargs vēstulē valdības vadītājam norādījis uz vairākām problēmām:
- "Personas virs darbaspējas vecuma atbilst sociāli mazaizsargāto personu grupas statusam, kuru cilvēktiesību aizsardzībai, neatkarīgi no to pilsonības, ir jāpievērš pastiprināta uzmanība."
- Atsauce uz Eiropas Padomes direktīvu par to trešo valstu pilsoņu statusu, kurā minēts, ka pastāvīgiem iedzīvotājiem jābūt pastiprināti aizsargātiem pret izraidīšanu.
"Var pieņemt lēmumu izraidīt pastāvīgo iedzīvotāju tikai tad, ja viņš rada faktiskus un nopietnus draudus sabiedriskajai kārtībai un drošībai."
Valsts drošības dienests solījis, ka draudu risku izvērtēs par katru cilvēku. Pašlaik tas attiecas uz vairākiem tūkstošiem cilvēku, kas nav nokārtojuši latviešu valodas eksāmenu ar pirmo reizi.
Valērijs aizbraucis uz Krieviju
Līdzās tiem, kas mācās un cenšas kārtot valodas pārbaudi, ir arī Krievijas pilsoņu grupa, kas eksāmenam pat nepieteicās. Viņu vidū ir 52 gadus vecais Valērijs, kurš piedzimis un dzīvo Krāslavā.
Viņa māte, māsas un māsas bērni dzīvojot Latvijā, bet sieva un paša meita, arī mazmeita dzīvo Baltkrievijā. Viņš gribējis aicināt viņas dzīvot šeit, bet neesot bijis ļauts; tā braukājis starp Latviju un Baltkrieviju, bet regulāri esot bijusi jākārto vīza. Tā nu 2012. gadā nolēma Latvijas nepilsoņa statusu nomainīt uz Krievijas pilsonību.
Savukārt latviešu valoda neesot bijusi daudz vajadzīga, jo tehnikums krieviski, tāpat visa komunikācija krieviski un darbs arī krieviski. "Man priekšnieks reiz ir aicinājis iet uz valodas kursiem. Es pusē septiņos no rīta eju uz darbu, pusē septiņos vakarā pārnāku mājās. Kad man vēl mācīties? Ir jāstrādā. Es viņam tā arī jautāju: kas tev ir vajadzīgs – strādnieks vai pļāpa?"
Valērijs latviski runāt neprot, tādēļ valodas pārbaudei nav pieteicies.
"Braukšu uz Krieviju. Vai tad man ir izvēle? Ko es te izsēdēšu? Sākumā pamēģināšu Pleskavas apgabalu, pēc tam gribētos Kalugas. Skatīsimies, kur kāda attieksme, kas un kā," sacīja Valērijs.
Aptuveni pusmēnesi pēc sarunas ar LTV Valērijs žurnālistei uzrakstīja īsziņu, ka viņš ir uzteicis darbu un Latviju ir pametis.
Jāpiebilst – iesniedzot dokumentus jaunas uzturēšanās atļaujas iegūšanai, jāaizpilda arī "drošības anketa", kurā ir arī jautājumi par Krievijas īstenoto politiku. Daži atbildami tikai ar "jā" vai "nē".
Piemēram: "Vai Jūs uzskatāt, ka Krievija 2014. gadā veica Krimas aneksiju jeb nelikumīgu iekļaušanu Krievijas Federācijas sastāvā?", "Vai atbalstāt Krimas vai jebkuras citas Ukrainas daļas pievienošanu Krievijas Federācijai?"
Noprotams, ka šī anketa kalpo personu drošības pārbaudei. Detaļas Valsts drošības dienests neatklāj, bet nu jau bijuši 80 negatīvu atzinumu.
