Vai mājsaimniecībām būtu jāsaņem kāda palīdzība, lai (daļēji) izvairītos no augsto procentlikmju sliktākajām sekām? Es noteikti pret to iebilstu.
Vispirms atgādināšu dažas lietas. Latvija ir eirozonas dalībniece, un tas nozīmē, ka tās monetāro politiku izlemj 20 centrālo banku prezidenti no 20 eirozonas valstīm, kā arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) valde, kurā ir seši locekļi un kuras prezidente ir Kristīna Lagarda. Monetārās politikas galvenais mērķis ir, lai gada inflācijas līmenis eirozonā būtu 2% "vidējā termiņā" (tas nozīmē – skatoties dažus gadus nākotnē, un nebūtu "monetārās politikas noziegums", ja pašreizējais inflācijas līmenis mazliet novirzītos no 2%).
1. grafikā redzams inflācijas līmenis eirozonā kopš tās izveidošanas 1999. gadā. Inflācija, kas ir tuvu 2%, vērojama no 2000. līdz 2007. gadam un atkal no 2010. līdz 2013. gadam, kā arī no 2017. līdz 2019. gadam. Kredītu buma laikā, ko vairākas valstis pieredzēja no 2006. līdz 2008. gadam, inflācija palielinājās; tad sekoja krahs un inflācija pārvērtās par deflāciju, kā tas bija 2015. gadā un 2021. gadā (tad tas bija saistīts ar Covid-19 pandēmiju).
1. grafiks. Inflācija eirozonā, 1991. gada janvāris – 2023. gada septembris
Pēc Covid-19 pandēmijas inflācija pārsniedza 2% līmeni 2021. gada jūlijā. Un tad tā kāpa un kāpa, un kāpa…
ECB ierastais monetārās politikas rīks, ja inflācija pieaug, ir palielināt procentlikmes, ar kādām tā izsniedz aizdevumus komercbankām. Augstākas procentlikmes aizdevumiem komercbankām liek šīm bankām palielināt procentlikmes aizdevumiem, ko tās izsniedz jums, man un uzņēmumiem. Tas samazina šādu kreditēšanu, tādēļ sarūk ekonomiskā aktivitāte un cenu spiediens, un līdz ar to krītas arī inflācija.
Taču, kā redzams 2. grafikā, ECB bija vajadzīgs patiešām ilgs laiks, lai saprastu, ka inflācijas palielināšanās 2021. un 2022. gadā nebija tikai īslaicīgs uzliesmojums, bet liecināja par ilgstošāku tendenci.
Tikai 2022. gada 27. jūlijā ECB sāka paaugstināt procentlikmes – veselu gadu pēc tam, kad inflācija sāka pārsniegt 2% mērķrādītāju.
2. grafiks. ECB aizdevumu iespējas uz nakti likme (%), 1999–2023
Avots: ASV Federālās rezervju sistēmas datubāze, Sentlūisas Federālā rezervju banka
Piezīme: Atbilstoši šai likmei komercbankas var saņemt no ECB aizdevumus uz nakti.
Ekonomista Mortena Hansena sleja
Mortens Hansens: "Ceru sniegt neatkarīgu analīzi par ekonomikas jautājumiem, kas ir svarīgi Latvijai. Neatkarīgu, jo neesmu ne uzņēmējs, ne politiķis, ne baņķieris – un pat ne Latvijas pilsonis, jo man ir Dānijas pase. Bet esmu Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs un esmu nodzīvojis šeit trīsdesmit gadus, vērojot valsts ekonomiku un attīstību."
Biogrāfijas pieturzīmes:
- Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs, šajā amatā strādā kopš 2005. gada.
- Pirmais darbs šeit bija Latvijas Universitātes Eirofakultātē, kur bija lektors, bet Rīgas Ekonomikas augstskolā sāka strādāt 1997. gadā.
- Bijis arī Fiskālās disciplīnas padomes loceklis (2014-2022).
-
Galvenokārt interesē fiskālā un monetārā politika, kā arī faktori, kas ietekmē un veicina Latvijas ilgtermiņa izaugsmi un labklājību.
Bet tad gan notikumi attīstījās ātri – no 2022. gada jūlija līdz šī raksta tapšanas brīdim (2023. gada oktobrī) ECB paaugstinājusi likmes desmit reižu.
Nevar nepamanīt trīs lietas:
1) Tas ir iedarbīgi – kā redzams 1. tabulā, inflācija eirozonā ir būtiski sarukusi (tā tas ir arī Latvijā), lai gan tā joprojām nav noslīdējusi līdz 2%.
2) Procentlikmes palielinātas desmit reižu, tomēr pašreizējā aizdevumu likme 4,75% nav vēsturiski augstākā. Likmes bija augstākas 2000.–2001.gadā un 2007.–2008.gadā. Tā ir atbilde "nē" uz manu jautājumu šīs publikācijas virsrakstā, tātad – procentlikmes nemaz nav tik ļoti augstas.
3) Patiešām vēsturiski ir tas, ka likmes tika paaugstinātas no ārkārtīgi zemiem līmeņiem. No 2013. gada novembra līdz 2022. gada septembrim šī procentlikme bija zemāka par 1% un, kā redzams 2. grafikā, tā notiek reizi mūžā.
Tādēļ vēlos pievērst uzmanību tam, ka ilgais zemo procentlikmju periods daudzu aizņēmēju prātos radījis zināmu priekšstatu, ka viņiem "pienākas" zemas procentlikmes; ka bija "domāts", ka procentlikmes būs zemas tagad un mūžīgi.
Pēdējā gada laikā skanējušais modinātāja zvans nu radījis šoku – bet tā ir tikai atgriešanās stāvoklī, kāds agrāk bija ierasts.
Kādēļ gan mājsaimniecībām būtu jāsaņem atbalsts, lai izvairītos no negatīvajām, bet pavisam normālajām sekām?
Un te ir trīs lietas, kuras nevar nepamanīt un kuras pamato manu secinājumu šā raksta otrajā rindkopā:
a) Pirms hipotekārā aizdevuma izsniegšanas bankas būs pārbaudījušas dažādu scenāriju iespējamo ietekmi uz aizņēmēju. Vai aizņēmējs tiks galā ar būtiski augstāku procentlikmi? Ja ne, tad taču aizdevums nebūtu ticis izsniegts.
b) Paturiet prātā arī to, ka vairākums hipotekāro aizdevumu ņēmēju nav no trūcīgākajiem iedzīvotāju slāņiem. Atbalsts turīgajiem? Domāju, ka tāds nebūtu jāsniedz.
c) Tikai 14% mājsaimniecību Latvijā ir hipotekārais aizņēmums, tāpēc šai problēmai tomēr ir ierobežots raksturs.
Šīs publikācijas virsrakstā es arī norādīju, ka procentlikmes šeit ir augstas – pamatojums redzams šajā saitē. Trīs Baltijas valstīs ir augstākās hipotekāro aizdevumu likmes eirozonā un ar zināmu atrāvienu. Vairāk nekā viens procentpunkts tās šķir no Kipras, kas ir ceturtajā vietā.
Rezumējot – procentlikmes tagad ir augstākas, bet ne augstas atbilstoši vēsturiskajiem standartiem, un es neredzu iemeslu, kāpēc būtu jāatbalsta cilvēki/mājsaimniecības situācijā, kas ir normāla.
Taču, ja jums ir hipotekārais aizņēmums, varbūt jums vajadzētu pajautāt savai bankai, kāpēc jums noteiktā procentlikme ir būtiski augstāka nekā citās eirozonas valstīs.
Domāju, ka banka teiks, ka iemesls ir atšķirīgi riski (lasi: Krievija), bet tomēr – kāpēc nepajautāt?
