NATO darbojas pēc vienprātības principa, kas nozīmē, ka visām tās dalībvalstīm ir jāvienojās par Ukrainas uzņemšanu aliansē. Un, lai arī šim procesam ir vairāki šķēršļi, tostarp redzamākais no tiem – Ungārijas premjera Viktora Orbāna nostāja šajā jautājumā, valoda, kādā NATO piemin Ukrainu, laika gaitā ir mainījusies, norādīja Kažociņš.

Vai Ukrainas iestāšanās NATO ir iespējama?

"Ja mēs skatāmies uz valodu, kādu NATO izmantoja Bukarestē 2008. gadā, ka kaut kad nākotnē [Ukraina tajā] būs, tad Viļņā jau tika ieviests saprotams ceļš uz to un droši teikts, ka Ukrainas dalība NATO ir neatgriezeniska. Tas ir tas vārds, kas tiek lietots – "neatgriezeniska" un tas, protams, Kremlim ārkārtīgi nepatīk," viņš teica.

Vienlaikus šādu vārdu lietošana nav oficiāls ielūgums iestāties NATO un par to pagaidām nav izdevies vienoties. Taču NATO jau ir gatava uzņemties lielāku atbildību palīdzībai Ukrainā, operācijā "NATO drošības palīdzība un apmācība Ukrainai". Šim mērķim tiks novirzīti 700 karavīru no alianses dalībvalstīm, un par militāro palīdzību un mācībām atbildēs NATO, nevis Vašingtona.

"Viņi koordinēs visu ciklu no prasībām un nepieciešamībām līdz to aizpildīšanai, un tas ir ārkārtīgi labi. Otrs, protams, bija, ka pēc šausmīgā uzbrukuma lielākajai bērnu slimnīcai Ukrainā, Kijivā, tika apsolītas vēl vairākas gaisa aizsardzības sistēmas, tai skaitā "Patriot". Tieši pirms NATO samita," sacīja Kažociņš.

"Mana personīgā prognoze un viedoklis ir tāds, ka Ukraina iestāsies NATO daudz ātrāk nekā Eiropas Savienībā (ES)," viņš teica. 

"Kāpēc? Ielūgums iestāties Eiropas Savienībā (ES) ir līdz 2030. gadam. Ļoti iespējams, ka visas vienošanās būs izpildītas, bet tad ir arī jāievieš politiskās, juridiskās, diplomātiskās un visas citas prasības. Lai varētu izpildīt to, ko prasa dalība Eiropas Savienība (ES), tas nevienam nav gājis viegli. Arī mums negāja viegli," skaidroja pētnieks. "Toties, kad Ukrainā beigsies karš – un ir ļoti grūti iedomāties, ka tas varētu beigties ar Krievijas uzvaru –, mana prognoze ir, ka NATO aicinās Ukrainu ātrāk iestāties, jo Ukrainai būs visspēcīgākie bruņotie spēki Eiropā ar milzīgu kaujas pieredzi tieši pret iespējamo ienaidnieku, un viņi ir pierādījuši savu varēšanu."

Kažociņš atzīmēja, ka jau šobrīd tiek strādāts pie tā, lai Ukrainas bruņotie spēki ir arvien vairāk savietojami ar NATO bruņotajiem spēkiem, tāpēc daudz šķēršļu, kas citādāk būtu bijuši, nākotnē varētu izzust.

Vai NATO, palīdzot Ukrainai, pakļauj sevi briesmām?

Vaicāts, vai šāda arvien aktīvāka NATO iesaiste procesos Ukrainā varētu aliansi pašu ieraut tiešā konfrontācijā ar Krieviju, pētnieks atzīmēja, ka, pirmkārt, nav nepareizi palīdzēt valstij, kurai uzbrūk. Taču vēl jāņem vērā, ka divarpus kara gadu laikā Krievija jau ir zaudējusi apmēram pusi savu militāro spēku, kas ir gana daudz. 

"Un, ja skatāmies uz to, kas notiek frontē, tad šobrīd no gandrīz maija sākuma katru mēnesi Krievija saka, ka spēj rekrutēt apmēram 30 tūkstošus jaunu karavīru. Tikmēr Rietumu avoti – nevis ukraiņu, bet Rietumu, kuri ļoti uzmanīgi seko līdzi notiekošajam un rēķina –, secinājuši, ka

Krievija katru dienu neatgriezeniski zaudē 1000–1200 karavīru, kas ir vai nu krituši vai smagi ievainoti – tā, ka ierindā vairs nevarēs atgriezties," sacīja Kažociņš.

Viņaprāt, tas nozīmē, ka vairāk vai tikpat cilvēku, cik Krievija rekrutē, aiziet bojā vai iet prom no dienesta. Un tā esot bezizeja Krievijas pusē.

Situāciju Eiropā un Ukrainā ietekmē ASV prezidenta vēlēšanas

Vienlaikus situāciju kā Ukrainā, tā arī Eiropas Savienībā (ES) un Baltijas valstīs varētu ietekmēt rudenī gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas. Viens no šī amata kandidātiem – Donalds Tramps – aizvadītajā nedēļas nogalē piedzīvoja pret viņu vērstu atentātu. Un notikušais esot ļoti slikts signāls gan turpmākajai priekšvēlēšanu kampaņai ASV, gan iespējamam vēlēšanu iznākumam, vērtēja Kažociņš.

"Ja reiz "vardarbības vārti ir atvērti", tas ir kā ar Pandoras lādi. Un, ja ņem vērā, ka ASV ir vairāk ieroču nekā cilvēku – tas ir nevis veikalos, bet iedzīvotāju īpašumā, tad riski, ka kaut kas notiek, ir ļoti lieli. 

Secinājums – vienalga, vai Baidens un varbūt pat Tramps savā lielajā saietā runās par to, ka tauta ir jāapvieno, tomēr pastāv ievērojama iespējamība, ka vardarbībai varētu pievienoties vairāk cilvēku, īpaši tādi, kas nav pilnīgi nosvērti," sacīja ģeopolitikas pētnieks.

Tāpat viņš prognozēja, ka šobrīd un arī pārskatāmā laikā Baidena pozīcija būs vāji dzirdama, jo mediji būs aizņemti ar notikušo atentātu. 

"Ir vērts atcerēties, ka Tramps par mata jeb drīzāk auss tiesu netika nāvējoši ievainots. Taču nāvējoši ievainoja citu cilvēku – brīvprātīgo ugunsdzēsēju, kas sevi nolika priekšā savai ģimenei. Smagi ievainoti tika vēl divi. Tas nav vienkārši tāds gadījums. Tas ir ļoti nopietni," vērtēja Kažociņš.

Tāpat būtisku iespaidu uz vēlēšanu iznākumu varētu atstāt arī tas, vai demokrātiem izdosies iestāstīt tagadējam prezidentam, ka viņš varētu arī nebūt labākais kandidāts cīņā pret Trampu.

"Viņš [Baidens] gan pats saka, ka ir vienīgais, kuram Trampu izdevies uzvarēt, un to jau viņš ir pierādījis. Bet ir arī tāda lieta, ka cilvēki domā, ka viņi visu var līdz brīdim, kad viņi vairs nevar," sacīja Kažociņš.

Kažociņš arī piebilda, ka jau tagad ASV publicēto aptauju rezultāti rāda – vairāk nekā 80% amerikāņu uzskata, ka Baidens ir par vecu, lai kandidētu.

"Tas nozīmē, ka arī tie, kas citos apstākļos varbūt būtu balsojuši par demokrātu kandidātu, šoreiz varbūt vienkārši paliks mājās, un tam varētu būt ļoti nopietnas sekas arī Senāta un Pārstāvju palātas vēlēšanās. Tā ka vispārīgi runājot – tā ir ļoti slikta ziņa," viņš sacīja.

ASV prezidenta vēlēšanas, lai arī tālas, nevajadzētu atstāt bez ievērības arī Latvijā, atzina Kažociņš. Tas tā ir tāpēc, ka šobrīd droši varam justies, jo esam visspēcīgākās militārās alianses jeb NATO dalībvalsts un tās būtisks spēks ir ASV.

"Taču, ja kādu iemeslu dēļ nākamais ASV prezidents pat varbūt neizlemtu izstāties no NATO, bet, piemēram, atvilkt ASV bruņotos spēkus no Eiropas un pievērst lielāku uzmanību Tuvajiem Austrumiem – kur arī ir lieli un tieši ar ASV saistīti izaicinājumi – tad to varētu izmantot Krievija. Īpaši, ja tur pie varas vēl būs tādi cilvēki kā tagadējais prezidents un viņa padomnieki. Kremlis varētu mēģināt kādā veidā izaicināt NATO, lai pierādītu, ka alianse ir vien tāds "papīra tīģeris" un nav spējīga sevi aizstāvēt. Un tas varētu notikt Baltijas valstīs," teica pētnieks.

Vašingtonas samits veiksmīgs arī Latvijas aizsardzībai

Vienlaikus NATO līdz šim ir paudusi stingru un nelokāmu atbalstu kā Ukrainai, tā arī Eiropas Savienībai un Baltijas valstīm. Šajā ziņā veiksmīgs Latvijas drošībai bijis arī nesen ASV galvaspilsētā Vašingtonā notikušais alianses samits.

Ja agrāk NATO par prioritāti uzskatīja atturēšanu, tad nu jau aizejošā Igaunijas premjere Kaja Kallasa uzstāja, ka tālaika kārtība Baltijas valstīm nav pieņemama. Kā atzīmēja Kallasa, tā paredzētu ļaut Krievijai okupēt Baltijas valstis, kamēr NATO tās palīdzētu atkarot pēc sešiem mēnešiem.

"Bet mēs zinām, kas notika Mariupolē, mēs zinām, kas notika Irpiņā un Bučā, un mēs to nevēlamies piedzīvot.

Tādēļ jaunā [NATO] stratēģiskā koncepcija nav tikai atturēšana, bet arī aizstāvēšana. Tāpēc mūsu kaujas grupas Baltijas valstīs pāriet no bataljona sastāva līdz brigādei.

Latvijai tas nozīmē, ka apmēram 2027. gadā pie mums varētu būt 5000 karavīru no citām valstīm, nemaz neskaitot mūsu pašu spējas, kuras mēs turpinām attīstīt," skaidroja Kažociņš.

Pērn Viļņā notikušajā NATO samitā jau tika pieņemti lēmumi par to, kā šos spēkus izmantot, – tapa reģionālie plāni, kur identificēti bruņotie spēki, to atrašanās vietas un spēja nākt palīgā atsevišķām alianses dalībvalstīm.

"Un tagad šajā samitā tas viss ir savilkts kopā, lai būtu skaidri redzams, kādā veidā šī aizsardzība un atturēšana sanāk un kā vēl tur trūkst, piemēram, gaisa aizsardzības gan pret lidmašīnām, gan droniem, gan raķetēm – tas, ko mēs spilgti redzam Ukrainā," turpināja pētnieks. "Un to arī viņi ir pieņēmuši. To īsti nevar saukt par dzelzs vairogu kā Izraēlā – "Iron Dome". Tas nav īsti vairogs, bet kas tam līdzīgs, un doma ir, ka tas ir 360 grādos, kas nozīmē – arī pie mums."

Kažociņš: Sankcijas pret Krieviju strādā

Jūnija beigās ES arī vienojusies par 14. sankciju paketi pret Krieviju, kurā iekļauta arī vēršanās pret Baltkrieviju.

"Mums ir jāņem vērā, ka sankcijas primāri tiek vērstas pret Krieviju, bet pat no Eiropas Savienības valstīm – arī no Latvijas, kā mēs zinām – tās sankcijas cenšas apiet. Un ar katru soli, katru paketi šīs sankcijas kļūst ietekmīgākas," sacīja Kažociņš.

Turklāt, viņaprāt, sankcijas patiešām darbojas. Piemēram, Krievijas ekonomika izdzīvo no ogļu, naftas un gāzes tirdzniecības, taču [Krievijas enerģētikas milzis] "Gazprom" šobrīd strādā ar zaudējumiem.

"Un, lai šos produktus – īpaši naftu un gāzi – dabūtu ārā no pazemes, nepieciešami mehānismi un sistēmas, kuras Krievija lielā mērā ir pirkusi no Rietumiem un kuras tagad ir sankcionētas, turklāt paši nespēj tik ātri saražot," uzsvēra pētnieks.

Kažociņš slavēja to, ka jaunajā sankciju paketē īpaši mērķēts pa tādām shēmām, kas radītas, lai sankcijas pret Krieviju apietu, turklāt tajā iekļauta arī vēršanās pret ārkārtīgi bīstamajiem Krievijas tā dēvētās "ēnu flotes" kuģiem.