Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja Sintija Broka:
"Reģionā savā starpā konfliktē gan reliģiskās, gan etniskās, gan politiski ekonomiskās saites. Un arī šo valstu integrācija starptautiskās politikas un ekonomikas struktūrās ir ārkārtīgi dažāda."

Par Krievijas rīcību te arī nerunā melnbaltās kategorijās. Divi skaidri izņēmumi gan ir: Tuvajos Austrumos Krievija var rēķināties ar Irānu, kas ANO pēdējā balsojumā atturējās, un Sīriju, kas bija pret Krievijas nosodīšanu.

Īsi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Sīrijas prezidents Bašārs al Asads bija Putinu uzteicis par vēstures labojumu un centieniem atjaunot varas līdzsvaru, kas zaudēts pēc Padomju Savienības sabrukuma: "Rietumu valstis ir atbildīgas par haosu un asinsizliešanu, kas izriet no to politikas, kuras mērķis ir kontrolēt tautas, jo šīs valstis izmanto savas netīrās metodes, lai atbalstītu teroristus Sīrijā un nacistus Ukrainā un dažādās pasaules daļās."

Savukārt Irānas ārlietu ministrs Hoseins Amirs Abdollajans tviterī bija norādījis, ka karot nav labi, bet vaina par to jāuzņemas NATO: "Ukrainas krīze sakņojas NATO provokācijās. Mēs neuzskatām, ka karošana ir risinājums. Obligāti jānoslēdz pamiers un jāatrod politisks un demokrātisks risinājums."

Turklāt Irāna palīdzējusi Krievijai ar militārajiem droniem.

Pārējās reģiona valstis Krievijas rīcību caur ANO rezolūciju ir nosodījušas, balsojot par rezolūciju "par". Un "par" gan Ēģipte, gan Izraēla, gan Saūda Arābija, gan Apvienotie Arābu Emirāti. Vairākas no tām sniegušas vai apsolījušas humāno palīdzību Ukrainai, bet ne ieročus.

"Nē" ieroču piegādei Ukrainai teikusi Saūda Arābija, kas ir viena no apbruņotākajām reģiona valstīm un kura ieročus masveidā iegādājusies no ASV un citām Rietumu valstīm. Tā allaž uzskatīta par ASV sabiedroto.

Arī Izraēla pateikusi "nē" ieroču piegādei Ukrainai. Šajā gadījumā var noprast, ka Izraēla vēlas nesadusmot Putinu, lai tas kā Irānas sabiedrotais neatsien Irānai rokas.

"Manas attiecības ar Putinu ir svarīgas, jo tās risina Izraēlas vitāli svarīgos aizsardzības jautājumus. Irāna mēģina darīt divas lietas – pirmais, izmantot kodolieročus. Un viņi ir pateikuši, ka pielietos tos, lai noslaucītu Izraēlu no zemes virsmas," pērnā gada nogalē sacīja Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu.

Skaidro eksperte

Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja Sintija Broka:
"Izraēla kā viens no ciešākajiem gan militāri, gan politiski spēcīgākajiem sadarbības partneriem ar ASV veic ārkārtīgi daudz starptautisko normu pārkāpumu. Un mēs kaut kādā mērā to tolerējam. Piesaucot arī jau iepriekš minēto Sīriju, viens no Sīrijas argumentiem patiesībā šajā ANO balsojumā bija tieši šis – par kādu starptautisko kārtību mēs runājam, ka Rietumi ir tie, kas īstenībā virkni pārkāpumu tolerē."

Lai gan Sīrija nav ne lielākā un ne turīgākā reģiona valsts, bet ļoti nozīmīga gan.

Skaidro eksperts

Daugavpils Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzējs Imants Frederiks Ozols:
"Latvijā neizprot Sīrijas nozīmību. Sīrija ir ārkārtīgi svarīga arābu valsts Turcijai, kas ir reģionālā lielvara. Tā ir ļoti svarīga platforma Irānai attiecībā uz šiītu tīkliem ļoti plašā reģionā. Tā ir vēsturiski ārkārtīgi nozīmīga. Tas ir bijis islamiskā kalifāta centrs, resursu ziņā nozīmīga, ceļu ziņā, saistībā gan ar naftas un gāzes infrastruktūras projektiem. Nu, skaties, no kura skatpunkta vēlies, jā, valsts ir izpostīta, jā, drausmīgs karš un viss... Nu, Sīrijā ir Krievija. Un tas ir milzīgs spēlētājs, ļoti svarīgs faktors.

(..) Ko redz šī reģiona valstis? Viņas redz, ka pasaules lielākā vara, Amerikas Savienotās Valstis gada laikā nav spējuši sakaut Krieviju. Jā, Krievija nav uzvarējusi, bet Krievija nav arī zaudējusi vēl arvien, viņi turpat atrodas."

Tā kā ASV pēdējos gados savu lomu šajā reģionā ir mazinājusi un tagad tā vēl ir aizņemta ar Ukrainas glābšanu, tad rodas jautājums, kurai lielvarai īsti pieslieties.

Skaidro eksperts

Daugavpils Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzējs Imants Frederiks Ozols:
"Kurš tad būs tas, kurš nodrošinās karalistes ilgmūžīgu pastāvēšanu? Tas ir ļoti svarīgs jautājums. Šobrīd Saūda Arābija tika atstāta ļoti lielā neziņā. Amerikāņi tātad tie nav. Protams, viņi strādā ar amerikāņiem, protams, tur ir amerikāņu bāzes, protams, amerikāņi ir galvenie ieroču nodrošinātāji. Tomēr ar to nav pietiekami, it īpaši pēc fakta redzot, kā amerikāņi iesaistās, ja ir karš vai konflikts šajā reģionā, un kā amerikāņi iesaistās tad, ja karš ir Rietumos."

Vēl arī būtiski izcelt naftas jautājumu.

Skaidro vēstnieks

Latvijas vēstnieks Apvienotajos Arābu Emirātos, Saūda Arābijā un Kuveitā Atis Sjanīts:
"Ja mēs runājam par Saūda Arābiju, Emirātiem, Kataru, Kuveitu, tad tās ir starp pasaules bagātākajām valstīm ar milzīgiem naudas uzkrājumiem. Tas, kas šīs valstis apvieno ar Krieviju, ir tas, ka tās ir vienā organizācijā, kura šīm valstīm ir svarīgākā, proti OPEC +.

(..) Un kopumā OPEC iegūst vairāk nekā 40 miljonus barelu [naftas] dienā. Krievija, Saūda Arābija ir dominējošās valstis šajā kartelī. Bez Krievijas viņi īsti nevar vienoties, viņi nevar efektīvi ietekmēt pasaules naftas tirgu. Tā kā tas ir viens no apstākļiem."

Katrai valstij savas intereses un sava šaha partija. Piemēram, Apvienotie Arābu Emirāti ļoti labprāt nospēlētu vidutāja lomu, nenostātos kāda pusē.

Skaidro vēstnieks

Latvijas vēstnieks Apvienotajos Arābu Emirātos, Saūda Arābijā un Kuveitā Atis Sjanīts:
"Viņi vienkārši skatās stratēģiskā perspektīvā, un tad, protams, esot pa vidu vienmēr, tautas valodā runājot, var uzsist cenu sev, protams, krietni lielāku. Un, protams, arī viņi uzsver ļoti daudzās sarunās šeit, ka Ukrainas karš ir tikai viens no kariem, kas notiek  pasaulē."

Savukārt Ēģiptei ir ļoti būtiski tūristi no Krievijas, kas ir aptuveni 40% no visiem, un tūrisms veido aptuveni piekto daļu no Ēģiptes ienākumiem. Ēģiptieši ar Krievijas gādību un atbalstu plāno valstī pirmo atomstaciju, modernizēšot dzelzceļu, un Ēģipte iepērk ieročus no Krievijas.

Vērts izcelt Turciju, kas ir NATO dalībvalsts un kura arī visādi ir nosodījusi Krievijas militāro agresiju, pat nosūtījusi uz Ukrainu militāros dronus. Tajā pašā laikā Turcija kā vienīgā no NATO dalībvalstīm ir pamanījusies neiekļūt Krievijai nedraudzīgo valstu sarakstā.

Žurnāls "The Economist" to komentē šādi: "Tā [Turcija] konkurē ar Krieviju par ietekmi no Tuvajiem Austrumiem līdz Centrālāzijai. Tā ir cīnījusies pret Krieviju Sīrijā un Lībijā. Tomēr tā arī paļaujas uz Krieviju, lai iegūtu gāzi un palīdzētu būvēt atomelektrostacijas. Tā no Krievijas tūristiem nopelna miljardus dolāru gadā. Tas ieslēdz abas valstis savstarpējā atkarībā. Turcijai ir izdevīgi apspēlēt Krieviju un Rietumus. Savukārt Krievija, šķiet, ir gatava neņemt vērā Turcijas atbalstu Ukrainai, kamēr tirdzniecība turpinās."

Turcija arī nodrošina Krievijai gaisa vārtus uz Eiropu, jo tiešā ceļā no Maskavas uz Parīzi sankciju dēļ aizlidot nevar.