Patlaban finansējuma sasaiste ar IKP noteikta trīs jomās: aizsardzībā, veselības aprūpē un zinātnē, informēja Finanšu ministrijā (FM). Ministriju apkopotā informācija liecina, ka zinātnē un arī augstākajā izglītībā likumos noteiktais nav pildīts nekad; toties aizsardzības nozarē norma pildīta ar uzviju. Veselības aprūpē likumā noteiktais par konkrētu finansējuma procentu no IKP ar uzviju pildīts kovida izplatības gados, kad pieauga tēriņi koronovīrusa izplatības iegrožošanai.
ĪSUMĀ
- Zinātnei ne reizi valsts budžetā nav paredzēts likumā noteiktais finansējuma pieaugums.
- Nevienu gadu nav sasniegts arī zinātnei likumā noteiktais finansējuma slieksnis – 1% no IKP.
- Arī augstākajā izglītībā un zinātnē finansējums ne reizi nesasniedza likumā noteikto.
- IZM: Abu likumu normu izpildei finansējums prasīts, bet nav piešķirts prasītajā apmērā.
- Veselības aprūpē noteiktais ar uzviju pildīts laikā, kad strauji auga saslimstība ar kovidu.
- Šajā gadā cīņai ar kovidu finansējums daudz mazāks; likumā noteikto pildīs.
- Aizsardzībā finansējums IKP piesaistīts no 2015. gada; līdz šim likums pildīts ar uzviju.
- SEPLP grib sabiedrisko mediju finansējuma sasaisti ar IKP; Finanšu ministrija iebilst.
- SEPLP finansējuma pieaugumu grib iekļaut plānā; cer uz politiķu godaprātu par izpildi.
Zinātnē norma nav pildīta nevienu gadu
2005. gadā Zinātniskās darbības likumā noteikts, ka Ministru kabinetam, iesniedzot Saeimai gadskārtējo likumu par valsts budžetu, jāparedz ikgadējs finansējuma pieaugums zinātniskajai darbībai ne mazāks par 0,15% no IKP, līdz valsts piešķirtais finansējums tai sasniedz vismaz 1% no IKP.
Šīs likuma normas – gan attiecībā uz finansējuma ikgadēju pieaugumu 0,15% no IKP apmērā, gan 1% no IKP sasniegšanu – nevienu gadu kopš tās stāšanās spēkā nav pildīta, atzina Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
IZM sniegtā informācija liecina, ka pētniecībai un attīstībai lielākais valsts budžeta finansējuma īpatsvars bijis pirmskrīzes laikā – 2007. un 2008. gadā tam paredzēti 0,27% no IKP, bet mazākais 2015. gadā – 0,15%.
Uzziņai
Apmēram 80% no pētniecībai un attīstībai paredzētā valsts budžeta finansējuma tiek novirzīts Izglītības un zinātnes ministrijas paspārnē paredzētajām programmām zinātnei, bet pārējā daļa – citu ministriju pārziņā esošajām programmām zinātnes atbalstam.
Avots: IZM
Pētniecībai un attīstībai finansējums 1% apmērā no IKP nav sasniegts, arī ņemot vērā visus finanšu avotus – valsts budžeta līdzekļus, Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu naudu, uzņēmumu un starptautisko atbalstu. Vienu gadu (2010. gads pret 2009. gadu) finansējuma pieaugums bijis tādā apjomā, kā to paredz likums (0,15% no IKP), bet tas panākts kopā ar visiem finanšu avotiem – ne tikai ar valsts budžeta naudu.
IZM pārstāvis Jānis Paiders skaidroja, ka pēdējos gados, gatavojot gadskārtējā budžeta pieprasījumus,
IZM lūgusi papildu finansējumu pētniecībai un attīstībai tādā apmērā, lai nodrošinātu likuma normu par 0,15% pieaugumu no IKP; pēdējos gados papildu finansējums atbalstīts daļējā apmērā.
Paiders gan piebilda, ka likumā pētniecībai un attīstībai noteiktais valsts budžeta finansējuma slieksnis – 1% no IKP – ir samērā augsts. Tik lielā mērā zinātni atļaujas finansēt tādas attīstītās valstis kā Dānija un Norvēģija.
Vienlaikus IZM pārstāvis sacīja, ka ministrija negrasās rosināt izņemt šo normu no likuma, ja vien "nebūs tāda uzstādījuma" no valdības vai Saeimas puses vai arī to neuzliks Satversmes tiesa (ST), lemjot arī par Zinātniskās darbības likumu, kā tas notika ar Augstskolu likumu.
Arī augstākajā izglītībā likumu nepilda
Augstskolu likumā 2013. gadā tika noteikts, ka ik gadu valsts budžeta finansējuma pieaugumam augstākajai izglītībai un zinātnei jābūt ne mazāk kā 0,25% no IKP, līdz kopējais finansējums sasniedz 2% no IKP. Taču valsts budžeta likumā ne reizi šāds naudas pieaugums – 0,25% no IKP – nozarei nav ticis.
Arī finansējums 2% apmērā no IKP augstākajai izglītībai un zinātnei nekad nav sasniegts, liecina IZM sniegtie dati.
Vismazākais valsts budžeta finansējuma īpatsvars – 0,69% no IKP – augstākajai izglītībai un zinātnei bija 2017. gadā, bet vislielākais – 1,17% no IKP – 2015. gadā. Bet 2016. un 2017. gadā nevis pieauga, bet samazinājās augstākajai izglītībai un zinātnei piešķirtais finansējums no IKP. Turpmākajos gados šis īpatsvars nedaudz palielinājās, taču nekad nesasniedza likumā noteikto pieaugumu.
Skaidrojot, kāpēc likums gadiem nav pildīts, IZM speciāliste Anna Skane sacīja: ministrija katru gadu sniedz prioritāros pasākumus par papildus finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei, taču tie parasti tiek atbalstīti daļēji – atkarībā no katra gada valdības prioritātēm un fiskālās telpas.
Augstskolu likuma norma par augstākās izglītības un zinātnes finansējuma piesaisti IKP gan 2020. gadā zaudēja spēku.
Tas notika pēc tam, kad Satversmes tiesa šo normu atzina par Satversmei neatbilstošu. ST uzskatīja, ka ar likumu noteikta finansējuma piesaiste IKP ierobežo valdību, veidojot valsts budžetu. Šis tiesas spriedums pieejams ST mājaslapā šeit.
Ar kovida naudām normu veselības aprūpē pilda ar uzviju
Veselības aprūpes finansēšanas likumā 2017. gadā tika noteikts, ka veselības aprūpes vispārējās valdības sektora finansējums veido vismaz 4% no IKP. Šī norma likumā iestrādāta "ar mērķi veselības nozarei nodrošināt finansējuma minimumu kvalitatīvas veselības aprūpes sniegšanai, kas būtu jāņem vērā, lemjot par valsts budžeta sadalījumu", skaidroja Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Oskars Šneiders.
Attiecīgā norma stājās spēkā 2020. gadā, kad uzvaras gājienu visā pasaulē sāka Covid-19 un kad valstis cīņā ar pandēmiju audzēja veselības aprūpes budžetus.
Iepriekšējos trīs gados – no 2020. līdz 2022. gadam – prasība par valsts finansējumu veselības aprūpes jomai 4% apmērā no IKP ir pildīta un pat ar uzviju, ņemot vērā kovida izplatības ierobežošanai novirzīto finansējumu, liecina VM apkopotā informācija.
Līdz ar kovida izplatības mazināšanos sarucis arī finansējums tā ierobežošanai, līdz ar to arī kopējais veselības aprūpes budžets, taču tik un tā likuma norma tiek pildīta. Labāk normas izpilde izskatās, ja skatās starptautiski salīdzināmos datus, kuru aprēķinā ņem vērā ne tikai VM izdevumus veselības aprūpei, ārvalstu palīdzību un ES finansējumu, bet arī citu tēriņus veselības aprūpei, norādīja VM.
VM, tāpat kā IZM attiecībā pret zinātnei iezīmēto naudu, no savas puses šobrīd neplāno rosināt šo normu pārskatīt, piebilda ministrijas pārstāvis.
Arī aizsardzības jomai novirza vairāk nekā noteikts likumā
Latvija pievienojās NATO 2004. gadā pirmajā pusē, bet alianses mērķi par aizsardzības tēriņiem vismaz 2% apmērā no valsts IKP sasniedza nepilnus 15 gadus pēc pievienošanās NATO. Pagrieziena punkts aizsardzības tēriņu audzēšanā bija 2014. gads, kad Krievija anektēja Krimu (tas notika 2014. gada martā).
Saeima 2014. gada jūlijā steidzami lēma, ka aizsardzības budžets no 2015. gada tiks sasaistīts ar IKP un ka aizsardzības tēriņu slieksnis 2% apmērā no IKP sasniedzams 2020. gadā. Likumā noteikts, ka aizsardzības izdevumiem ir jāpieaug ik gadu un jāsasniedz noteikts apmērs no IKP:
- 2015. gadā 1% no prognozētā IKP apjoma,
- 2016. gadā ne mazāk par 1,1% no IKP,
- 2017. gadā – ne mazāk par 1,3% no IKP,
- 2018. gadā – ne mazāk par 1,5% no IKP,
- 2019. gadā – ne mazāk par 1,75% no IKP,
- 2020. gadā un turpmāk – ne mazākiem par 2% no IKP.
Ņemot vērā Krievijas 2022. gada 24. februārī sākto pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Saeima tā paša gada aprīļa otrajā pusē atbalstīja steidzamības kārtā virzītos Valsts aizsardzības finansēšanas likuma grozījumus, kas noteica, ka aizsardzības jātērē vēl vairāk:
- 2023. gadā finansējumam jābūt vismaz 2,25% no IKP,
- 2024. gadā – ne mazākam kā 2,4%,
- 2025. gadā un turpmāk – ne mazākam kā 2,5% no IKP.
Aizsardzības ministrijas (AM) dati liecina, ka budžeta tēriņi aizsardzībai (% no IKP) attiecīgajos gados bijuši lielāki, nekā likumā paredzēts.
Turklāt prasība – aizsardzībai novirzīt finansējumu 2% apmērā no IKP – izpildīta divus gadus ātrāk, nekā noteikts likumā, proti, jau 2018. gadā. Valsts aizsardzībai atvēlētais finansējums (% no IKP) 2015.–2022. gadā bija lielāks, nekā noteikts likumā.
FM iebilst pret finansējuma piesaisti IKP; piesauc ST spriedumu
Latvijas sabiedrisko mediju budžets (% no IKP)
- 2023.gadā (prognoze) – 0,09%
- 2022.gadā – 0,10%
- 2021.gadā – 0,11%
- 2020.gadā – 0,10%
- 2019.gadā – 0,09%
Eiropas vidējais līmenis 2021. gadā – 0,16% no IKP.
Avots: SEPLP, Eiropas raidorganizāciju apvienības dati
Sabiedrisko mediju uzraugs – SEPLP – cenšas panākt, lai arī sabiedrisko mediju finansējums tiktu sasaistīts ar IKP. Padome vēlētos piecu gadu laikā sasniegt ES valstu vidējo finansējuma līmeni sabiedriskajiem medijiem, kas ir 0,16% no IKP. Pēdējos piecus gadus šis rādītājs bijis ap 0,1% no IKP, informēja SEPLP.
Tomēr pret SEPLP iniciatīvu ir par valsts budžeta izstrādi atbildīgā FM, kas piesauc arī ST 2020. gada oktobra lēmumu par Augstskolu likumu – no tā secināms, ka Saeimai vispār nav tiesību noteikt finansējuma procentuālu apjomu no budžeta. Izņēmums esot izdevumi valsts aizsardzībai, ko paredz starptautiskas vienošanās.
Arī Fiskālās disciplīnas uzraudzības padomes vadītāja, Latvijas Universitātes profesore Inna Šteinbuka intervijā LSM atzina, ka ir pret procentuālu budžeta līdzekļu piesaisti IKP noteiktām nozarēm, izņemot aizsardzību, ko nosaka NATO prasības.
"Tas samazina budžeta elastību un beidzas ar fiskāli neizpildāmiem solījumiem, kā pierādīja Satversmes tiesas process par finansējumu izglītībai," norādīja Šteinbuka.
Finansējuma pieaugumu grib ielikt plānā; cer uz politiķu godaprātu
SEPLP informēja, ka Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, izskatot SEPLP vadītās darba grupas par jaunā finansēšanas modeļa izstrādi ziņojumu, savā 27. jūnija sēdē nolēma atbalstīt tādu finansējuma modeli, kas neparedz "tiešu piesaisti pie noteikta procenta no IKP".
Komisija nolēma, ka sabiedriskā medija kopējā budžeta pieaugums ir jāpanāk, pieņemot sabiedriskā medija attīstības plānu trijiem gadiem ar pieaugošu finansējumu.
"Vienlaikus kā indikatīvs rādītājs noteikts, ka sabiedriskā medija kopējā finansējuma apjomam ir jābūt ne mazākam par 0,12% no IKP.
Darba grupā, kurā piedalījās vairāku valsts institūciju, tai skaitā Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji, atzīts: "Lai gan piesaistei pie noteikta procenta no IKP pastāv zināmi satversmības riski, tomēr pirmšķietami nav konstatējami nepārvarami šķēršļi šāda modeļa ieviešanai.
Tas būtu iespējams, pieņemot attiecīgu politisko lēmumu. Arī šāda modeļa darbība reālajā dzīvē būtu atkarīga no politiskās apņēmības ievērot šo principu."
Padome uzskata, ka atskaites punkts par finansējumu 0,12% apmērā no IKP ir nepieciešams, lai varētu izvērtēt, vai tiek pildīts Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā iekļautais uzdevums par Eiropas vidējam līmenim līdzvērtīga finansējuma sasniegšanu.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā jau noteikts: Latvijā ir jāievieš tāds sabiedrisko mediju finansēšanas modelis, kas nodrošinās neatkarīgu, atbilstošu un prognozējamu sabiedrisko mediju finansējumu un piecu gadu laikā sasniegs Eiropas vidējam līmenim līdzvērtīgu apjomu.
Pamatojoties uz Saeimas komisijas lēmumu, SEPLP strādā pie modeļa detalizācijas, piebilda padomē.