Kādēļ tas ir svarīgi, uzminēt nav grūti. "Skaidra izpratne, kā dzīvnieka vīruss ir pārlecis pāri sugu robežai un sācis tik ražīgi inficēt cilvēkus, palīdzēs novērst tādus gadījumus nākotnē. Piemēram, ja vīruss SARS-CoV-2 ir adaptējies pārnesei uz cilvēkiem citās dzīvnieku sugās, ir risks ka epidēmija var atkārtoties," brīdina raksta, kas publicēts 17. martā britu zinātniskajā žurnālā "Nature Medicine", autori.
Vai tas tiešām nav bioloģiskais ierocis?
Nē, tas nav ierocis, atbild zinātnieki. Raksta autori ir pieci pazīstami virusologi, mikrobiologi un imunologi, ASV, Austrālijas un Lielbritānijas universitāšu profesori ar iespaidīgu publicēto zinātnisko darbu sarakstu.
Eksperti ir veikuši skrupulozu koronavīrusa uzbūves un īpašību analīzi, sevišķi tos segmentus, kas tam ļauj savienoties ar cilvēka šūnām un noved pie inficēšanās. Pētījumu rezultāti ir ļāvuši secināt, ka SARS-CoV-2 nav cilvēku radīts un nav slepenā laboratorijā izstrādāts bioloģiskais ierocis.
Ar Covid-19 saistītās sazvērestības teorijas, kas sociālajos tīklos tiek vētraini apspriestas jau teju trīs mēnešus, izraisa arī riskantus dažādu amatpersonu apgalvojumus.
Piemēram, bijušais Irānas prezidents Mahmuds Ahmedinedžads 10. martā ar "Twitter" starpniecību nosūtīja Pasaules Veselības organizācijai ziņu, pieprasot "nekavējoties noskaidrot laboratorijas, kas radīja un izlaida pasaulē šo vīrusu, atrašanās vietu, kā arī atklāt citus centrus, kas ved bioloģisko karu pret cilvēci". Ķīnas Ārlietu ministrijas oficiālais pārstāvis Licjaņs Čžao 12. martā savā "Twitter" kontā izteica pieļāvumu, ka "epidēmiju uz Uhaņu atveda amerikāņu karavīri".
Mīti ap koronavīrusu tiek radīti un attīstās nepārtraukti. Zinātnieki tikmēr nosliecas par labu ticamākai versijai, vīruss SARS-CoV-2 ir pārnesies no sikspārņa uz kādu starpnieksaimnieku, iespējams, zvīņnesi jeb pangolīnu, kas ir Ķīnā izplatīts zīdītājs un delikatese, un no tā notikusi pārnese uz cilvēku. Šī versija ir aprakstīta pētījumā zinātniskajā žurnālā "Nature".
Vai vīruss varēja "izbēgt" no laboratorijas?
Šāda versija nav izslēgta. Pagājušajā gadā šādi gadījumi ir notikuši un ne reizi vien, raksta "The Bulletin of the Atomic Scientists". Tas ir starptautiskiem drošības jautājumiem veltīts izdevums. Tā saknes meklējamas slavenajā "pastardienas pulkstenī," ko 1945. gadā radīja zinātnieki, kas piedalījās amerikāņu atombumbas izstrādē. Šobrīd šis pulkstenis rāda, ka līdz pusnaktij jeb pilnīgai cilvēces iznīcībai ir atlikušas 100 sekundes, kas ir vispesimistiskākais rādījums tā pastāvēšanas vēsturē.
Šajā "Atomzinātnieku apkārtraksta" publikācijā atzīmēts, ka žurnāla "Nature Medicine" pētījuma autori ir izskatījuši arī nejaušas vīrusa izplatības no laboratorijas scenāriju, tomēr secinājuši, ka tāds ir maz iespējams. Tomēr ne visi eksperti tam piekrīt.
Bioloģiskās drošības speciālists un Rutgersa universitātes Mikrobioloģijas institūta profesors Ričards Erbaits piekrīt, ka SARS-CoV-2 diez vai ir apzināti cilvēku radīts, tomēr viņš neizslēdz iespēju, ka vīruss no kādas laboratorijas ir izkļuvis netīšām. Uhaņā tiešām ir divas mikrobioloģijas laboratorijas, no kurām viena pēta sikspārņu koronavīrusus.
Pēc Erbaita informācijas, izņemot vīrusus SARS-CoV un MERS-CoV, kas pagātnē ir izsaukuši epidēmijas ar augstu nāves gadījumu skaitu, pārējie koronavīrusi laboratorijās pētīti, ievērojot vāju drošības režīmu. "Sikspārņu koronavīrusi Uhaņas slimību kontroles centrā un Uhaņas virusoloģijas institūtā tika vākti un pētīti regulāri, izmantojot drošības režīmu BSL-2, kas nodrošina vien minimālu laboratoriju darbinieku aizsardzību pret inficēšanos," apgalvo profesors.
Erbaits atzīmē, ka Uhaņas zinātnieki pētījuši sikspārņu koronavīrusu ar nosaukumu RaTG13, kas ģenētiski par 96% atbilst SARS-CoV-2. Profesors neizslēdz, ka vīruss varēja mutēt laboratorijas šūnu kultūrās vai tajā turētajos dzīvniekos un tādējādi iegūt spēju inficēt cilvēkus. Zinātnieks ir pārliecināts, ka iespēja, ka globālo pandēmiju ir radījusi šāda nejauša laboratorijas avārija, ir pilnībā iespējama.
Cik bieži laboratorijās notiek drošības režīma pārkāpumi?
Šādi incidenti nav retums. Piemēram, Ķīnā arī iepriekš ir notikuši laboratorisko pētījumu noteikumu pārkāpumi. Starptautisko attiecību padomes (ASV nevalstiskā organizācija) vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Jančžuns Huans rakstā žurnālā "Foreign Affairs" uzskaita vairākus šādus gadījumus. "Laboratorijas drošības noteikumu pārkāpums Ķīnas slimību kontroles un profilakses centrā 2004. gadā Pekinā noveda pie četriem atipiskas pneimonijas gadījumiem, no kuriem viens izrādījās letāls. Līdzīgs gadījums notika Laņčžou Veterinārajā zinātniski pētnieciskajā institūtā 2019. gadā, kad 65 darbinieki inficējās ar brucelozi. Savukārt 2020. gada janvārī slavens ķīniešu zinātnieks Li Nins tika notiesāts uz 12 gadiem cietumā par to, ka pārdeva laboratorijas dzīvniekus vietējiem tirgiem."
Turklāt Ķīna nav vienīgā valsts, kur notiek šādas avārijas. Piemēram, laikraksts "USA Today" 2016. gadā izmeklēja incidentu, kas notika dezaktivācijas kameras bojājuma dēļ kādā no ASV slimību un profilakses centriem. Zinātnieki šai brīdī atradās ceturtā līmeņa bioloģiskās aizsardzības telpā, kurā atradās arī Ebolas un baku vīrusu paraugi. Cita incidenta laikā, kas notika 2014. gadā, centra darbinieki netīšām izsūtījuši uz laboratorijām dzīvus Sibīrijas mēra štammus, apdraudot 84 darbiniekus.
Tomēr tas, vai vīrusu pandēmiju tiešām ir izraisījusi avārija laboratorijā, joprojām nav skaidrs. Tālāka šīs versijas izpēte gan var būt izšķirošs solis, lai samazinātu Covid-19 atkārtošanās risku nākotnē.
