Īsi pirms 2015. gada Ziemassvētkiem bruņotie spēki demonstrēja formastērpu ar jauna parauga maskēšanās rakstu – "MultiLatPat", kas bija izstrādāts speciāli Latvijas armijai. Sarunu procedūras nepieciešamības dokumentācijā nepamatoti norādīts, ka arī audums, ne tikai tā raksts, ir īpaši radīts Latvijas armijai, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ audumu formas tērpiem nemeklēja ar standarta iepirkuma procedūru.
Līgumu noslēdza ar firmu "Saab Barracuda" – par parastā un ugunsizturīgā auduma iegādi, kopumā ap divu miljonu eiro vērtībā, ko piegādāja vairākos piegājienos 2016. gadā.
Vien trīs mēnešus pēc prezentācijas Aizsardzības ministrijā 2016. gada pavasarī ugunsizturīgais audums ar unikālo Latvijas armijai paredzēto apdruku tika pamanīts audumu veikalā Rīgā.
Vai tas tiešām bija tas pats? Pa paraugam – no veikala un no armijas noliktavas – nodeva testēšanai LATSERT laboratorijā, kas apliecināja – tie uzskatāmi par vienādiem.
Taču negaidīts un daudz nepatīkamāks izrādījās otrs testētāju secinājums – audums bija neatbilstošs tehniskās specifikācijas prasībām.
Atkārtotā pārbaudē par jau abu veidu iegādātajiem formastērpu audumiem – gan parasto, gan ugunsizturīgo – secinājumi bija tādi paši: tie neatbilda virknei izvirzīto prasību.
"Mēs uzskatījām, ka šis audums bija pieņemams uzdevuma izpildei. Jums ir taisnība, tāda testēšana vai padziļināta testēšana pēc visiem parametriem, kas ir ierakstīts tehniskajā specifikācijā, uz to brīdi nenotika," saka NBS Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks brigādes ģenerālis Kaspars Zdanovskis.
Arī karavīri un zemessargi, kas jau lietoja jaunās formas, sūdzējās par to, ka audums neelpo, svīst un līp pie auguma, bet lietū ātri izmirkst. Sākās jau plašāka pārbaude. Aizsardzības ministrija bruņotajiem spēkiem aicināja novērst trūkumus un mainīt nekvalitatīvo preci.
NBS ārštata civilais darbinieks Igors Šitvjenkins, kurš gatavoja pamatojumu sarunu procedūrai un piedalījās tehniskās specifikācijas izstrādē, priekšniecību informējis, ka ar auduma kvalitāti kopumā viss ir labi, pat vairāk – viņš piedāvāja izlabot specifikācijas prasības, lai tās atbilstu jau piegādātajam audumam.
Šitvjenkina 2016. gada 29. septembra e-pasta vēstulē ministrijas un NBS vadībai, kuras fragments iekļauts Aizsardzības ministrijas Audita un inspekcijas departamenta ziņojumā 01.06.2017., viņš raksta: "Ražotājam nav jācieš no kļūdām, kas ir radušās, testējot abus audumus pie mums un kļūdaini aprēķinot atsevišķos rādītājus."
Turklāt, lai gan tobrīd Nodrošinājuma pavēlniecība vēl nebija paziņojusi audumu ražotājam par atklāto problēmu un informācijai aizvien bija ierobežotas pieejamības statuss, tomēr piegādātājs par notikušo jau zinājis.
Kā tas bijis iespējams, skaidro K. Zdanovskis: "Līgums nonāk Nacionālajos bruņotajos spēkos, kuru tad mēs arī menedžējam. Menedžments nozīmē tātad – pasūtīšana, koordinācija, kontrole, mijiedarbība ar konkrēto uzņēmumu. Mums bija amatpersonas, kurām bija pienākums mijiedarboties ar konkrēto uzņēmumu." Bet, vai viņiem bija pienākums ziņot par pretenzijām pirms lēmuma par to, ka jāziņo par pretenzijām? Zdanovskis atbild: "Nemāku pateikt, vai viņi ziņoja vai neziņoja, vai šāds fakts ir bijis, bet tas iznākums, par ko mēs pirmīt runājām, ir tieši tāds, kāds viņš ir."
Piegādātājs aicinājis Latvijas pusi nesteigties ar lēmumiem. Sekoja atkārtotas ekspertīzes, intensīvas sarunas, dažādi piedāvājumi situācijas atrisināšanai. Tomēr arī atkārtotās ekspertīzes, kas notika ārpus Latvijas, apstiprināja, ka audums neatbilst prasītajiem parametriem.
Beigu beigās panākta vienošanās, ka ražotājs savāc aptuveni pusi no piegādātā auduma, ko vēl nebija pagūts sašūt formastērpos, un atlīdzina par to jau samaksāto naudu, aptuveni miljonu eiro.
Šai iepirkumā parastais "MultiLatpat" audums maksāja 18 eiro metrā. Un tā, visticamāk, bija neadekvāta cena. Jo gadu vēlāk "MultiLatPat" audumu armijai iepirka par teju uz pusi zemāku cenu – par desmit eiro metrā.
No izbrāķētā auduma jau uzšūtos formastērpus gan atstāja karavīriem lietošanai.
"Tas, kas bija sašūts un jau lietošanā, tātad – sašūts un jau lietošanā –, mūsu secinājumi bija, ka viņš ir pieņemams uzdevuma izpildei, mēs devām dažādus norādījumus, kam pievērst uzmanību, un tādā veidā varējām izdarīt secinājumu, ka viņš ir pieņemts uzdevuma izpildei."
Tajā pašā laikā speciālisti no Vieglās rūpniecības asociācijas un Rīgas Tehniskās universitātes norādīja, ka konkrētā auduma gaisa caurlaidība ir piecreiz zemāka, nekā prasīts, un tādu nedrīkst izmantot kaujas formastērpiem. Intensīvas slodzes apstākļos tas var kaitēt karavīru veselībai: vasarā – pārkarstot, ziemā – pārlieku atdziestot.
Šitvjenkins, klātienē lūgts sniegt interviju par notikušo, aizbildinās, ka to darīs, taču tikai Polijā: "Ja jūs gribat labu interviju, tad brauciet uz Poliju, kur es dzīvoju un strādāju. Es labprāt jums sniegtu interviju gan par šo lietu, gan par to, ko jūs gribējāt zināt [audumu iepirkumu], tādā plašā kontekstā, bet Polijā".
Par iepirkumu atbildīgais Šitvjenkins bijis ilggadējs speciālists armijas Nodrošinājuma pavēlniecībā. Profesionālo dienestu pārtraucis 2010. gadā, iespējams tāpēc, ka zaudējis pielaidi valsts noslēpumam. Ap to laiku viņš kopā ar bijušo Nodrošinājuma pavēlniecības šefu Sandri Brālēnu Čehijā bija nodibinājis firmu, kuras nosaukums liecināja par darbu ar apģērbu tehnoloģijām – "Clothing Technologies s.r.o.", un tai izveidoja arī meitas uzņēmumu Latvijā. Gadu vēlāk firmu gan likvidēja. Savukārt Šitvjenkins atgriezās bruņotajos spēkos jau kā civilais līgumdarbinieks, sniedzot padomus iepirkumu organizēšanā.
Uz jautājumu, kādēļ armijai bija svarīgi, lai viņš paliek strādāt, Zdanovskis atbild: "Tikai varu teikt pēc nostāstiem – viņš ir bijis zinošs, aktīvs cilvēks, kurš šajā individuālā ekipējuma jautājumā skatījās līdzi, kādas ir inovācijas, un viņš arī palīdzēja ar savām zināšanām un prasmēm nonākt pie tā, kas mums ir vajadzīgs."
Lai arī dienesta izmeklēšana konstatēja Šitvjenkina atbildību, viņu tomēr nesodīja, jo bija pagājis jau pārāk ilgs laiks, turklāt drīz pēc faktu nākšanas gaismā 2016. gada rudenī NBS ar viņu darba attiecības pārtrauca.
Šitvjenkins pārcēlās uz Poliju, kur nodarbojas ar konsultāciju biznesu un piedāvā arī taktiskos apģērbus. Tas gan nenozīmē, ka viņa kontakti ar armiju pārtrūka.
Gaismā nācis fakts, ka tikai pāris mēnešu pēc viņa aiziešanas no NBS bijusī kolēģe Evija Plataiskalna sūtījusi viņam tehniskās specifikācijas projektu telšu iepirkumam. Iespējams, tas turpinājies gadiem. Jo Plataiskalna, kā arī vēl viena Šitvjenkina bijusī kolēģe no NBS Apvienotā štāba Ināra Rozenbauma, pieķertas, pērn sniedzot ziņas par vismaz četriem iepirkumiem, un tas noticis janvārī un septembrī.
Prokurors Kaspars Andruškins: "Iemesli te var būt saskatāmi varbūt pat divi – viens ir interese iepirkumos, viens varētu būt sadzīviska draudzība."
Šitvjenkins atzinis vainu amatpersonu uzkūdīšanā sniegt neizpaužamas ziņas, un 1. novembrī stājies spēkā notiesājošs spriedums, uzliekot naudas sodu seštūkstoš eiro apmērā.
Abas amatpersonas – Plataiskalna un Rozenbauma vainu neatzīst, un pret viņām tiesas process turpinās. Komentārus viņas nesniedz.
Rozenbauma no dienesta atvaļināta pirms gada – 2021. gada 12. novembrī, pusēm vienojoties. Savukārt Plataiskalna, kas bija Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra (VALIC) Iegāžu departamenta Tehnisko specifikāciju izstrādes un tirgus izpētes nodaļas referente, kopš šā gada jūlija norīkota NBS Apvienotā štāba priekšnieka rīcībā. Tas noticis drīz pēc tam, kad prokurors atcēlis viņai noteikto drošības līdzekli. Šobrīd viņas dienesta pienākumi NBS nav saistīti ar iepirkumiem.
Saskaņā ar apsūdzību Šitvjenkins ticis informēts par vēl izstrādes stadijā esošu speciālo uzdevumu vienības formas tērpu iepirkumu, tostarp – auduma veidiem un šūšanas procesa sastāvdaļām. Cita iepirkuma procesā (par armijas guļammaisiem) viņam paziņots ne vien par plānotajām prasībām, bet arī par pretendentiem, kas jau bija pieteikuši dalību, par viņu solītajām cenām un piedāvātajām precēm, kas ir neizpaužamas ziņas. Līdzīgu informāciju, tostarp par kandidātiem un cenām, viņš ieguvis arī ūdens rezervuāru iepirkuma laikā. Bet vēl gada nogalē viņš ticis informēts par izstrādes stadijā esošu modulāro kaujas bruņu/uzkabes vestu iepirkumu.
Pēc minētās problēmas ar formastērpu audumu un jau plaši izskanējušā "Zemessardzes lāpstiņu" skandāla tika radīti noteikumi, kas paredzēja – armijai iegādāto preču kvalitāte ir jātestē, lai tā nepieviltu jau reāla darba laikā, tomēr šie noteikumi nav kļuvuši par normu.
