Brokas lietas nedienas
Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā Brokas apsūdzības lieta tika saņemta 2021. gada janvārī. Taču pēc pāris dienām tā tika nosūtīta atpakaļ uz prokuratūru trūkumu novēršanai. "Atkārtoti lieta ienāca šī gada 18. janvārī un arī tika nodota tās pašas tiesneses lietvedībā," Latvijas Radio skaidro Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica.
Ar to arī aizsākās bijušās tieslietu ministres Brokas kriminālprocesa līkloči tiesu varas gaiteņos. Broka šajā lietā tiek saukta pie atbildības par kukuļa piedāvājuma pieņemšanu no "Skonto" būvniekiem saistībā ar LU Rakstu mājas tapšanas procesu.
Vispirms tiesu elektroniskā lietu sadales sistēma šo lietu iedalījusi tiesnesei Karīnai Kazarovai. Viņa to bija gatava uzsākt izskatīt jau pēc pāris mēnešiem – pirmā tiesas sēde bija nozīmēta šā gada 19. maijā. Tomēr tā nenotika. "Viņa tika noņemta no izskatīšanas, jo tiesnese Kazarova uz laiku pārgāja uz Rīgas apgabaltiesu par tiesnesi," stāsta Krēvica. Tāpēc Brokas un būvnieku kriminālprocesam tika meklēts jauns tiesnesis.
Šoreiz elektroniskā lietu sadales sistēma iedalīja tiesnesi Lindu Dīzenbergu, kura, kā vēlāk izrādījās, esot draudzīgās attiecībās ar kādu no Brokas kriminālprocesā apsūdzēto ģimenēm. Dīzenberga sevi atstatīja no lietas un elektroniskā lietu sadales sistēma atkal meklēja jaunu tiesnesi bijušās tieslietu ministres kriminālprocesam.
Tiesnese atradās
Ar trešo piegājienu Brokas un būvnieku kriminālprocesam izvēlēta tiesnese Aija Reitupe. Viņa ir gatava lietu izskatīt. Taču – pirmo tiesas sēdi viņa nozīmējusi tikai 2022. gada 29. novembrī.
Tātad pusotru gadu šis kriminālprocess nostāvēs Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas plauktā, līdz vispār tiks uzsākta kriminālprocesa izskatīšana.
Reitupe skaidro: "Tas ir saistāms ar manu kā tiesneša noslodzi. Šeit es vēlos atzīmēt, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir lielākā tiesa valstī un tieši mūsu tiesā koncentrējas gan skaļākās, gan juridiski sarežģītākās krimināltiesas. Taču arī ilgstošu laika posmu Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā trūkst tiesnešu, šī iemesla dēļ pašreizējiem tiesnešiem ir liela noslodze".
Tiesnese Latvijas Radio no iepriekš sagatavotas lapas nolasīja dažādus skaitļus, kas pierādot to, cik daudz darba esot Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnešiem. Uz jautājumu – kāpēc viņas kolēģe no tās pašas tiesas, proti, tiesnese Kazarova sākotnēji bija gatava šo lietu izskatīt daudz ātrākos tempos, Reitupe atbild: "Es nevaru komentēt, kāpēc tiesnese Kazarova nolika tajā datumā, kurā nolika, tur man nav nekādu komentāru". Viņa gan arī piebilst, ka pēc Covid-19 ierobežojumu mazināšanas esot pārskatīti visu lietu izskatīšanas termiņi. Brokas lieta esot ienākusi 3. jūnijā kā viena no pēdējām lietām, tāpēc tā nonākusi rindas galā.
Rindas nav nemaz tik garas
Raugoties uz vidējiem statistikas datiem, Latvijas Radio noskaidroja, ka vidēji nekas par ilgajām tiesvedībām Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā neliecina.
Saskaņā ar Tiesu administrācijas sniegtajiem datiem Latvijas Radio, vidēji Latvijā kriminālprocess pirmajā tiesu instancē tiek izskatīts nepilna pusgada laikā. Savukārt Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā šis rādītājs ir tikai nedaudz garāks – vidēji 6,8 mēneši.
Labie rādītāji skaidrojami ar to, ka viena liela daļa vienkāršāko lietu patiešām tiek izskatītas raiti, savukārt apjomīgās lietas iesprūst uz gadiem, taču to nav skaitliski daudz. Piemēram, saskaņā ar aktuālajiem datiem līdz gadam tiesvedība Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā ilgusi 1239 lietās, bet vairāk nekā trīs gadus šajā tiesā atrodas 54 kriminālprocesi.
Deviņos kriminālprocesos tiesvedība šajā pirmās instances tiesā ilgst vairāk nekā piecus gadus.
"Visās šajās lietās ir vairāk par pieciem apsūdzētajiem, kur ir vairāk nekā 100, reizēm pat 180 liecinieku. Tāpat dažās no šīm lietām ir apsūdzētie, kas nav Latvijā, bet ir citās valstīs un līdz ar to ir problēma, ka jāsaskaņo videokonferences ar citām valstīm," uzsver Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Krēvica.
Ģenerālprokuroram arī jautājumi
Sarunā ar Latvijas Radio ģenerālprokurors Juris Stukāns ņem rokā zīmuli: "Nu, tad saskaitām. Lieta saņemta 2012. gada 19. jūlijā. 2012. gadā tikai divas sēdes pusgada garumā! Vai tas ir normāli? Nākošajā gadā vēl divas sēdes! Nu, kolēģi, ko šeit analizēt?" Stukāns skaita – viens, divi, trīs, četri, pieci – un konstatē, ka arī 2019. gadā situācija nav uzlabojusies. Tiesas sēdes nav bijušas pat tik daudz, cik varētu noorganizēt vienā mēnesī, aktīvi strādājot. Un Stukāns atzīst: "To lietu neizskatīs nekad! Ja mēs organizējam tādā veidā darbu, apjomīgas lietas ar diviem un vairāk apsūdzētajiem nevarēs izskatīt ātri."
Ģenerālprokurors asi kritizē Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas darba organizāciju kādā kriminālprocesā, kas tiek iztiesāts jau deviņus gadus un joprojām nav sprieduma. Apsūdzēto vārdi šajā kriminālprocesā plašākai sabiedrībai neko neizteiks, taču šī ir viena no lietām sarakstā, kuru Stukāns iesniedzis Tieslietu padomei. Turklāt šajā saraksta visvairāk lietu iestrēgušas tieši Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Tiesas priekšsēdētāja Krēvica gan neuzskata, ka lietās būtu notikusi nepamatota kavēšanas. Problēma esot tajā, ka Vidzemes priekšpilsētas tiesā ienākot vairāk un sarežģītākas lietas nekā citur un ka trūkstot tiesnešu. Apjomīgo un sarežģīto lietu iztiesāšana ieilgstot objektīvu iemeslu dēļ. "Kas ir šie atlikšanas iemesli: apsūdzēto slimības, tas, ka uz tiesām nenāk liecinieki, ir šīs piespiedu atvešanas, kuras arī ne vienmēr tiek izpildītas tā, kā vajadzētu, – ne vienmēr liecinieki ir atvesti. Plus, piemēram, no šīm lietām ir divas vai trīs lietas, kas praktiski ir pat vairākas reizes pārdalītas no viena tiesneša otram tiesnesim, jo tiesnesis pārgājis darbā citā tiesā vai ir bijis ilgstošā prombūtnē, līdz ar to lietu izskatīšanu atkal sāk no jauna," klāsta Krēvica.
Tomēr ģenerālprokurors uzskata, ka pēdējo gadu laikā likumos notikušas būtiskas izmaiņas, lai tiesu procesu būtu tomēr iespējams organizēt daudz raitākos tempos.
Būtiskākās no tām – tiesa nosaka debašu, pēdējā vārda un replikas ilgumus, tiesas sēdēs vairs nav jānosauc katra sējuma lapa un rekvizīti, kas paņēma daudz laika agrāk, apsūdzēto advokātiem ir jāspēj pielāgoties tiesas kalendāram, nevis otrādi, pieņemtas izmaiņas arī attiecībā uz liecinieku pratināšanu.
"Šobrīd procesa būtība ir mainījusies," norāda ģenerālprokurors. Ar regulāro liecinieku neierašanos uz tiesu sēdēm esot iespējams aktīvāk cīnīties, nosakot naudas sodus, tāpat būtu iespējams stingrāk uzraudzīt apsūdzēto neierašanās apstākļus.
"Ja apsūdzētais slimo, pret viņu var izdalīt procesu, ja ir vairāki apsūdzētie. Ja viņš ir viens, ir jānozīmē ekspertīze, kura dos slēdzienu, vai bez viņa var skatīt vai nevar skatīt. Vai viņa slimība ir ārstējama vai neārstējama. Ja apsūdzētais neierodas, tātad var likt naudas sodus, var vest piespiedu kārtā. Slimošana kā tāda nav pamats neatnākt uz tiesas sēdi. Tad ir jābūt izziņā norādītam, ka ir gultas režīms vai stacionārs," norāda Stukāns.
Garākās lietas
Stukāna sagatavotais ilgāko tiesvedību saraksts, kur apsūdzību uzturējuši Ģenerālprokuratūras prokurori tā dēvētajās "balto apkaklīšu" jeb valsts un pašvaldību amatpersonu lietas izskatās vēl salīdzinoši jauki iepretim kopējam pirmās instances ilgāko neizskatīto tiesvedību TOP 10, ko pēc Latvijas Radio lūguma sagatavoja Tiesu administrācija.
Šajā sarakstā atrodas pat 1991. un 1994. gadā tiesai nodoti kriminālprocesi. Lielākajā daļā no tiem tiesvedība dažādu iemeslu pēc apturēta, bet procesi nav pabeigti. Dažās lietās tiesvedība pēc gadiem atjaunota.
Tā, piemēram, Daugavpils tiesā turpinās tiesvedība kādā kriminālprocesā, kas tiesai nodots pirms divdesmit gadiem.
"Ja skatāmies kopumā uz visu valsti, tad piedodiet, bet bija reforma – tiesas tika reformētas, tiesas tika apvienotas, tiesnešu skaits reformas rezultātā nav samazinājies, tieši otrādi – tiesnešu skaits ir palielinājies pēdējos gados. Ienākošo krimināllietu skaits pirmajā instancē visās tiesās pēdējos piecus gadus samazinās katru gadu, tad, manuprāt, ļoti vienkāršs secinājums un satraucošs jautājums – kā tas var būt?" vaicā ģenerālprokurors Stukāns.
Jautājums par ilgajām tiesvedībām atsevišķos kriminālprocesos visdrīzāk tiks aktualizēts kādā no Tieslietu padomes sēdēm.
Tikmēr Baibas Brokas un būvnieku kriminālprocesa tiesnese Reitupe stāsta, ka šī kriminālprocesa pirmās sēdes noliktais datums – 2022. gada nogalē – tomēr varot vēl arī mainīties, ja mainīsies apstākļi citos kriminālprocesos.
Ģenerālprokurors Stukāns vēl piebilst: "Tiesu sistēma ir domāta sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanai. Ja mēs par to, vai Broka šajā gadījumā ir ņēmusi kukuli vai nav ņēmusi kukuli, pateiksim tikai pēc 10 gadiem… Pēc desmit gadiem lielākā daļa pat nezinās, ka viņa ir bijusi ministre un tādā gadījumā nedarbosies šis preventīvais moments."
