ĪSUMĀ:
- CVK kopš novembra beigām ir bez vadības.
- Brīdina par naudas trūkumu un darbinieku aizplūšanu no CVK.
- Valsts kontrole vēlas piedzīt nepamatotus tēriņus.
- Sadārdzinājumu izmeklē arī KNAB; iesaistītie pārkāpumus noliedz.
- Eiropas Parlamenta vēlēšanām naudu sola pēc CVK reformas.
- Valsts reģionālās attīstības aģentūra varētu kļūt par atbalsta iestādi CVK.
- Vēl izteikti varianti, ka CVK varētu pievienot lielākai iestādei.
CVK bez vadības
CVK kopš novembra beigām ir bez vadības. Ko tas nozīmē praksē, deputāti uzskatāmi varēja redzēt šonedēļ Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē. Deputāti bija plānojuši diskutēt par CVK izstrādātām izmaiņām likumos Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Sēdei attālināti pieslēdzās divi iestādes pārstāvji. Viens, lai grozījumus aizstāvētu, otrs – lai brīdinātu, ka grozījumi iesniegti prettiesiski un finanšu aprēķiniem ticēt nevar.
CVK priekšsēdētāja vietnieks Sigords Stradiņš deputātiem teica, ka komisijas sekretārs Ritvars Eglājs iesniegtos dokumentus parakstījis, kaut gan viņam tobrīd nebija pilnvaru to darīt. Savukārt Stradiņš kā galvenā persona komisijā esot apiets.
"Visi šie finanšu budžeta cipari, kas ir uzrakstīti, viņi nav apspriesti ne finanšu nodaļā, ne ar mani. Nav veikti ne tirgus pētījumi, nekas. [..] Es viņus neapstiprinu, es par viņiem neko nezinu, un es neko nevaru pateikt," manāmi apmulsušajiem deputātiem teica Stradiņš.
Rezultātā komisija nekādus lēmumus nepieņēma un vienojās jautājumu skatīt tad, kad būs ievēlēts jaunais CVK sastāvs. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība) par situāciju vēlāk teica:
"Tas, ka divi kolēģi savā starpā iestādē nesarunājas, manuprāt, tas ir ļoti slikts signāls sabiedrībai, jo mēs redzam, ka iestāde faktiski ir pretrunu pilna."
Deputāte uzskata, ka problēmas CVK rodas naudas trūkuma dēļ, kā arī tāpēc, ka iestādē nav atsevišķas administrācijas: "Šobrīd sanāk tāda diezgan interesanta situācija – pati komisija pieņem lēmumus, un pati viņus arī īsteno. Manuprāt, tā ir vislielākā problēma šobrīd."
Brīdina par darbinieku aizplūšanu
Pēdējā laikā CVK publiski parādās negatīvā gaismā arvien biežāk. Vasarā par iestādi bija kritikas pilns Valsts kontroles ziņojums, novembrī KNAB uzsāka arī kriminālprocesu un īslaicīgi aizturēja iestādes vadītāju Kristīni Bērziņu, kuru Saeima no amata atbrīvoja. Pati iestāde pēdējās nedēļās brīdina, ka ar saviem 12 darbiniekiem nevarēs nākamgad sarīkot ne Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ne jaunos pašvaldību referendumus, kuros likums paredz iespēju balsot elektroniski. Komisijas ilggadējais loceklis Ritvars Eglājs uzskata, ka galvenais problēmu avots ir naudas trūkums: "Faktors, kas visvairāk ierobežo komisijas attīstību un darbu, ir finanšu resursu trūkums, jo, ja ir nauda, tad var dabūt arī cilvēkus. [..] Ir bijis jādzīvo finanšu pusbadā."
Saeimas komisijā īpaši kritisks bija Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs. Viņš teica, ka no malas vēlēšanas varbūt izskatās labi sarīkotas, taču patiesībā tās izdodas par mata tiesu.
To nenoliedz arī CVK loceklis Sigords Stradiņš, sakot, ka pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām vienīgais aplokšņu piegādātājs šaubījies, vai paspēs tās izgatavot laikā, un arī pēdējā krava vēlēšanu zīmju pienākusi tikai nedēļu pirms vēlēšanām.
Tagad, kad jāgatavo nākamās vēlēšanas, atlūgumu iesniegusi CVK galvenā juriste. Prom taisoties iet vēl vairāki darbinieki, stāstīja Stradiņš: "Situācija var būt tāda, ka var palikt tikai valsts amatpersonas un apkopēja. Darbinieki arī šajos nenoteiktajos apstākļos, kas būs tālāk, nevar strādāt, jo viņi nezina, vai šīs vēlēšanas varēs noorganizēt vai nevarēs."
Valsts kontrole vēlas piedzīt nepamatotus tēriņus
Lielākās bažas gan radījušas vēlēšanām vajadzīgās informācijas sistēmas. Pēdējos gadus iepirkumos par sistēmu izstrādi un vadīšanu piedalās tikai viena firma – "Soaar". CVK pakāpeniski atpērk uzņēmēja izstrādātās vēlēšanu sistēmas, tomēr tehniskais atbalsts no "Soaar" joprojām ir vajadzīgs. Valsts kontrole norāda, ka "Soaar" tāpēc var diktēt cenu un savus noteikumus.
Arī kopumā Valsts kontroles vērtējumā CVK iepirkumi tiek rīkoti novēloti un tie ir vāji vadīti: "2021. gadā no 43 līgumiem tikai par vienu tika veikta tirgus izpēte. Milzīgu īpatsvaru CVK budžetā vienmēr aizņem līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, kas pēc būtības ir nepareizi, kas liecina par tādu īstermiņa plānošanu ugunsgrēka dzēšanas režīmā," teica Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.
Iepirkumā par informācijas tehnoloģiju (IT) atbalstu pēdējām pašvaldību vēlēšanām 40 tūkstoši eiro tika izmantoti, lai "Soaar" iegādātos datorus un citu tehniku. Valsts kontrole uzskata, ka tādā veidā ir pamatīgi pārmaksāts, jo CVK faktiski nopirkusi uzņēmējam iekārtas, kaut gan vajadzīgais pakalpojums tika sniegts tikai dažus mēnešus:
"Līdzībās runājot, mēs uz to varētu raudzīties aptuveni tā – ja mums pie mājas ir jāizrok dīķis, mēs samaksājam komersantam nevis tikai par to, ka viņš šo dīķi izrok, bet pilnībā, piemēram, apmaksājam ekskavatora iegādi," norādīja Bādere.
Valsts kontrole uzsākusi zaudējumu atlīdzināšanas procedūru, lai pārmaksāto summu piedzītu no CVK amatpersonām. CVK veikusi iekšējo pārbaudi un secinājusi, ka pārkāpumu neesot, tomēr Bādere teica, ka atsūtītā atbilde Valsts kontroli neapmierina un, visticamāk, tiks prasīti papildus paskaidrojumi.
Sadārdzinājumu izmeklē arī KNAB; iesaistītie pārkāpumus noliedz
LTV zināms, ka tas pats iepirkums ir arī pamatā KNAB sāktajam kriminālprocesam par iespējamu krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta dokumentu viltošanu. Birojs norādīja, ka aizdomās turētā statuss ir CVK bijušajai priekšsēdētājai un uzņēmuma vadītājam.
"Soaar" valdes loceklis Renārs Kadžulis jebkādus pārkāpumus noliedza un stāstīja, ka nopirktā tehnika bija obligāti vajadzīga strādāšanai attālināti, kā to paredzēja tobrīd spēkā esošie Covid-19 noteikumi. Kadžulis uzsvēra, ka vēlēšanu laikā uzņēmumam jāspēj ļoti operatīvi atrisināt visi sarežģījumi, tāpēc attālināti strādājošajiem darbiniekiem bija jāiepērk jaudīga tehnika: "Tā kā visi strādāja attālināti gan no mājām, gan no biroja ar atbilstošu dežūru grafiku, kurš kurā brīdī kur atrodas, un šim mums bija nepieciešama papildu tehnika. Šajā laikā, Covid-19 laikā, kad visi izpirka visu datortehniku, nebija ne tikai iespējams tehniku iznomāt, viņu bija arī apgrūtinoši nopirkt."
Tiesības uz aizstāvību kriminālprocesā ir kopumā sešām CVK amatpersonām. Eglājs atzina, ka starp tām ir arī viņš. Savukārt Stradiņš, kurš bija strīdīgā iepirkuma komisijas vadītājs, uz jautājumu par statusu atbildēt atteicās.
Viņi abi noliedza, ka CVK būtu pirkusi uzņēmumam datortehniku. Eglājs teica: "Tas, kas bija, tika pirkts pakalpojums, un savukārt kā pakalpojuma sniedzējs to nodrošina, vai pērkot datortehniku, vai nomājot to, vai iztiekot ar esošo vai vēl kaut kādā ceturtā veidā, tas bija pakalpojuma sniedzēja ziņā."
Eiropas Parlamenta vēlēšanām naudu sola pēc CVK reformas
Nākamnedēļ Saeima plāno apstiprināt jaunos CVK locekļus. No esošā sastāva paliks tikai Eglājs. Pirmais uzdevums būs vienoties par pašas komisijas nākotni. Kamēr skaidrības nav, valdība nedod naudu Eiropas Parlamenta vēlēšanām vajadzīgo IT sistēmu iegādei. Tās joprojām pieder uzņēmumam "Soaar".
Firmas vadītājs Kadžulis norādīja, ka sistēmas vēl būtu jāatjaunina, lai tās izmantotu atkal, tomēr uzņēmums nezina, vai pieteiksies turpmākajos ar vēlēšanām saistītajos iepirkumos: "Tas, kas ir noticis ar Centrālo vēlēšanu komisiju, ar mums – es pagaidām neesmu saskatījis nekādu citu iemeslu, kā vēlmi rīkot vēlēšanas bez mums, ko mēs arī respektējam, ievērojam, un droši vien būtu neloģiski iet pret šo."
Savukārt par digitalizāciju atbildīgās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks Gatis Ozols stāstīja, ka pati valsts šādu sistēmu izveidot līdz vēlēšanām nevar: "Pēc "Cert.lv" rekomendācijām šai sistēmai ir jābūt jau izveidotai un strādājošai, ieteicams, pusgadu pirms vēlēšanām, jo ir nepieciešams veikt visas šīs pēdējās pārbaudes un testus. Tā kā noteikti neko jaunu nevar paspēt izstrādāt."
Tieši VARAM paspārnē esošā Valsts reģionālās attīstības aģentūra varētu kļūt par atbalsta iestādi CVK. Vēl izteikti varianti, ka CVK varētu pievienot lielākai iestādei, piemēram, Saeimai vai kādai no ministrijām.
Koalīcijas izvirzītā kandidāte CVK priekšsēdētājas amatam Kristīne Saulīte stāstīja, ka diskusija par to vēl ir priekšā, taču viņa solīja rūpēties, lai procesā nepazustu politiskā neatkarība: "Ministrijai droši vien tai nevajadzētu būt, jo ministrija tomēr ir politiskās partijas redzamības laukā, un Centrālajai vēlēšanu komisijai pavisam noteikti ir jāturpina būt neatkarīgai un politiski neietekmējamai, jo vēlētāju uzticība noteikti ir jāatgūst un jāturpina tai būt tālāk."
