Atvērtie faili

#01 "airBaltic" krīze: Ko Latvijas ekonomikai nozīmē uzņēmuma dīkstāve

Atvērtie faili

#03 Jaunais normālais jeb dzīve pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās ārkārtas situācijas

#02 Kāpēc ārstniecības iestādes kļuvušas par Covid-19 perēkļiem?

Kāpēc ārstniecības iestādes kļuvušas par Covid-19 perēkļiem?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem un 6 mēnešiem.

Covid-19 pandēmijas lielāko smagumu uz saviem pleciem iznes mediķi. Itālijā sērga ieguva katastrofas apmērus, kad par infekcijas perēkļiem kļuva slimnīcas. Lai no tā izvairītos, Latvijā valsts definējusi uzdevumu īpaši uzraudzīt ārstniecības iestāžu pacientus un personālu. Tomēr vairāk nekā 50 veselības aprūpes darbinieki jau ir saslimuši. Biežāk minētais infekcijas avots ir pacienti, kuri melo par savu veselības stāvokli un kontaktiem ar slimajiem. Taču ir arī citi iemesli. Iespējams, nevajadzīga varonība vīrusa perēkli iesējusi "ātrajā palīdzībā". Daudzi mediķi slimnīcās strādā bez pienācīgiem aizsardzības līdzekļiem, un, kad viņi paši saslimst ar Covid-19, saņemt palīdzību izrādās teju neiespējami.

72 gadus vecā ārste Veronika Smolko lielāko mūža daļu strādā Rēzeknes slimnīcā. Tagad viņa, vīrs un vēl vairāki mediķi saslimuši ar Covid-19. Veronika Smolko par savu pieredzi ar vīrusu pastāstīja Latvijas Radio raidījumam "Atvērtie faili"


Katru inficēšanās gadījumu izmeklē epidemiologi. Silvija Skubaka no Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) skaidro, ka epidemioloģiskajā izmeklēšanā galvenais ir apzināt saslimušā kontaktpersonas. Epidemiologi pašlaik strādā diennaktīm, taču ar darbu tiekot galā.

Oficiālā versija par visiem mediķu saslimšanas gadījumiem ir, ka vīrusu uz slimnīcu atnesis kāds pacients. 

"Atvērtie faili" podkāstā

 

 

 

 

  • Savā lietotnē raksti - Atvērtie faili 

 

Jauna epizode katru ceturtdienu, garums - 28 min.

"Jūs droši vien zināt, ka citās valstīs tieši ar ārstiem tas viss sākas. Pie ārstiem nāk dažādi pacienti ar minimāliem simptomiem. Tad ārsts savu pienākumu dēļ, protams, strādā ar šo pacientu. Un viņš ir pirmais, kurš var inficēties. Ārsti inficējas tieši no pacienta, kuram ir maz simptomu, vai ļoti neizteikti simptomi," skaidro Skubaka.

Konkrētus gadījumus publiski komentēt liedz datu aizsardzības regula. Skubaka vienīgi norāda – ziņu par to, ka infekciju slimnīcā ienesis ārsts, nav: "Man kā iecirkņa epidemiologam šobrīd tādas informācijas man nav."

Latvijas Radio raidījuma "Atvērtie faili" rīcībā ir informācija, kas liek secināt, ka sabiedrībai izvirzītās prasības mēdz neievērot arī medicīnas darbinieki. Un tam ir sāpīgas sekas. Visu šo laiku veselības politikas veidotāji un dakteri aicina ievērot sociālo distancēšanos, mazgāt rokas, palikt mājās, sevišķi pēc ārzemju ceļojumiem. 

Labam ekipējumam ir liela nozīme, lai varētu pasargāt mediķus no saslimšanas ar Covid-19. Bet ne visiem mediķiem tāds ir.

Nacionālajā veselības dienestā (NVD) atzīst, ka lielajām slimnīcām tiešām masku krājumi gājuši uz beigām. "Jā, krīzi esam novērsuši, pirmo kravu piegādājām," saka dienesta vadītājs Edgars Labsvīrs. Ar šīm Ķīnas maskām, brillēm un respiratoriem apgādātas lielās Rīgas slimnīcas, daļa reģionālo slimnīcu. Tā bija pirmā prioritāte.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti