ĪSUMĀ
-
Bērni un pusaudži Covid-19 pārcieš daudz vieglāk nekā pieaugušie. Kāpēc viņi jāvakcinē? Bērniem nav pilnībā izslēgts slimības smagas gaitas, komplikāciju un nāves risks. Turklāt bērni ir tikpat infekciozi kā pieaugušie.
-
Ar kādām vakcīnām potē pusaudžus? Pašlaik 12 līdz 15 gadus vecu pusaudžu potēšanā tiek izmantota tikai "Pfizer"/"BioNTech" vakcīna "Comirnaty".
-
Vai vakcīnas iedarbība uz bērniem un pieaugušajiem ir atšķirīga? "Pfizer"/"BioNTech" vakcīna pusaudžiem 100% gadījumu novērš Covid-19 simptomātisku gaitu. Pieaugušajiem šis rādītājs ir 95%. Kopumā pote tiek pārciesta labi, bet īstermiņa blaknes ir tādas pašas kā pieaugušajiem, lai gan, iespējams, tās izpaužas biežāk.
-
Vai var vakcinēt bērnu, kuram ir alerģija? Bērni un pusaudži nav jāpotē, ja viņiem ir spēcīga alerģiska reakcija uz kādu vakcīnas sastāvdaļu.
-
Kādas var būt ilgtermiņa sekas bērniem un pusaudžiem? Sistematizētu datu par ilgtermiņa sekām pagaidām nav. Vecāku bažas var saprast, taču tām nav bioloģiska pamata. Kopumā gadījumi, kad vakcinācija izraisītu sekas, kuras parādās nevis drīz pēc potēšanas, bet vairākus mēnešus vai gadus pēc tās, ir zināmi ļoti maz, un tie visi nav viennozīmīgi.
-
Vai tiks vakcinēti bērni, kas jaunāki par 12 gadiem? Daži ražotāji jau veic klīniskos izmēģinājumus vai ir paziņojuši par nodomu iesniegt pieteikumu vakcīnu reģistrēšanai izmantošanai jaunākajās vecuma grupās, sākot no diviem gadiem.
-
Kurās valstīs jau sākusies vai tiek plānota pusaudžu masveida vakcinācija? Vairākās, un to saraksts palielinās. Par pirmo maija sākumā kļuva Kanāda. Latvijā vecuma grupā no 12 līdz 15 gadiem vakcinācija sākās no 2. jūnija.
1. Bērni un pusaudži Covid-19 pārcieš daudz vieglāk nekā pieaugušie. Kāpēc viņi jāvakcinē?
Bērniem nav pilnībā izslēgts slimības smagas gaitas, komplikāciju un nāves risks. Jau pašā pandēmijas sākumā pagājušajā gadā mediķi pamanīja, ka starp inficētajiem praktiski nav bērnu, bet gandrīz visi mazie pacienti slimo viegli un ātri atveseļojas.
Pagājušā gada februārī no 72 tūkstošiem Ķīnā reģistrēto Covid-19 gadījumu tikai 1% gadījumu saslimušie bija pusaudži un bērni 10 līdz 19 gadu vecumā, bet vēl 1% bija no vecuma grupas, kas jaunāka par 12 gadiem. (LSM.lv jau rakstīja par šī fenomena iespējamajiem cēloņiem.)
Pēc Amerikas Pediatrijas asociācijas datiem, kopš pandēmijas sākuma bērni bijuši 14% no visiem inficētajiem, vidēji 1% no visiem atklātajiem gadījumiem bijusi nepieciešama hospitalizācija, bet 0,03% gadījumu beigušies letāli. Tomēr bērnu īpatsvars starp inficētajiem pieaug – tagad nedēļā apmēram piektdaļa jauno inficēto ASV ir bērni.
Covid-19 pandēmijas otrajā un trešajā pacēlumā slimības smagas gaitas un hospitalizācijas gadījumu skaits dažās valstīs — Brazīlijā, Indijā, Indonēzijā – palielinājies visai būtiski. (Šī tendence vērojama arī Latvijā.)
Bērniem mēdz būt "īpaši" Covid-19 sarežģījumi, kas nav tikuši novēroti pieaugušajiem. Pēc datiem no ASV un vairākām Eiropas valstīm, bērniem var būt virkne simptomu un potenciāli letālu stāvokļu, tostarp ilgstoši paaugstināta temperatūra, zems asinsspiediens, izsitumi, acu apsarkums, kuņģa darbības traucējumi, kā arī sirds muskuļa un koronāro artēriju iekaisums.
Ārsti šo slimību nosaukuši par pediatrisko multisistēmu iekaisuma sindromu, kas saistīts ar Covid-19. Pagājušajā gadā pandēmijas maksimumā Ņujorkas štatā tika reģistrēti 102 šādi gadījumi un trīs letāli iznākumi (mirušie bija piecus, septiņus un 18 gadus veci). Šādu gadījumu skaits kopš decembra pieaug, piemēram, Krievijā.
Bērni ir tikpat infekciozi kā pieaugušie. Кoronavīrusa koncentrācija polimerāzes ķēdes reakcijas analīžu paraugos, kas paņemti pieaugušajiem un bērniem, ir vienāda, liecina nesen veikta amerikāņu zinātnieku pētījuma rezultāti, kas publicēti Amerikas Medicīnas asociācijas žurnālā "JAMA Pediatrics". Pētnieki novēroja divas pieaugušo un mazo pacientu grupas – ar simptomiem vai bez. Slimniekiem no pirmās grupas vīrusa slodze bija lielāka. Tomēr grupas robežās pieaugušajiem un bērniem inficēt spējīgā vīrusa daudzums uztriepē atšķīrās maz. Tas var nozīmēt, ka pieaugušie un bērni ir vienādi infekciozi.
Lielākajā daļā pandēmijas tika uzskatīts, ka pieaugušie ne tikai ir pakļauti smagākai slimības gaitai, bet arī ir infekciozāki par bērniem. Pēdējā laikā situācija sākusi mainīties. Iespējams, tas izskaidrojams ar jaunu vīrusa variantu parādīšanos, pieļauj pētījuma autori.
Tātad inficēti bērni izplata vīrusu tādā pašā līmenī kā pieaugušie, turklāt pārcieš slimību bez simptomiem daudz biežāk, un tas samazina apkārtējo modrību un paaugstina viņu inficēšanās risku. Tas grauj vakcinācijas kampaņu efektu un attālina kolektīvās imunitātes izveidošanos.
2. Ar kādām vakcīnām potē pusaudžus?
Pašlaik 12 līdz 15 gadus vecu pusaudžu potēšanā tiek izmantota tikai "Pfizer"/"BioNTech" vakcīna "Comirnaty".
"Johnson & Johnson" un "Novavax" turpina savu vakcīnu klīniskos izmēģinājumus, lai tās varētu izmantot vecuma grupā no 12 līdz 17 gadiem.
Maija beigās "Moderna" iesniedza pieteikumu ASV Pārtikas un zāļu pārvaldē, lai saņemtu atļauju savas vakcīnas izmantošanai vecuma grupā no 12 līdz 17 gadiem. Pieteikumā sacīts, ka klīniskie izmēģinājumi, kuros piedalījušies 3700 pusaudžu, parādījuši simtprocentīgu efektivitāti. "Moderna" pieteikumu izskata arī Eiropas Zāļu aģentūra.
3. Vai vakcīnas iedarbība uz bērniem un pieaugušajiem ir atšķirīga?
"Pfizer"/"BioNTech" veiktie klīniskie izmēģinājumi, kuros piedalījās 2260 pusaudži 12 līdz 15 gadu vecumā, parādīja, ka vienīgā pašlaik bērniem izmantojamā vakcīna "Comirnaty" novērš Covid-19 simptomātisku gaitu 100% gadījumu. Pieaugušajiem šis rādītājs ir 95%.
"Pfizer"/"BioNTech" vakcīnas devas, kas Eiropas Savienībā atļautas 12 līdz 17 gadus veciem bērniem, ir identiskas pieaugušo devām – divas 30 mikrogramu (0,3 mililitru) devas katra ar trīs nedēļu intervālu.
Kopumā bērni poti pārcieš labi, bet ilgtermiņa blaknes ir praktiski tādas pašas kā pieaugušajiem. Pēc ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes datiem, visbiežākās blaknes klīnisko izmēģinājumu dalībniekiem 12 līdz 15 gadu vecumā bija sāpes injekcijas vietā, nogurums, galvassāpes, drebuļi, muskuļu sāpes, paaugstināta temperatūra un locītavu sāpes. Šīs izpausmes visbiežāk turpinājās no vienas līdz trim dienām, bet pēc otrās devas pusaudžiem bija novērojamas biežāk.
Kopumā imūnatbilde gados jauniem cilvēkiem parasti ir spēcīgāka nekā gados vecākiem, jo viņiem ir stiprāka imūnsistēma. Tāpēc nav izslēgts, ka no tās pašas vakcīnas bērniem var būt vairāk blakņu nekā viņu vecākiem.
ASV Slimību profilakses un kontroles centrs atzinis, ka miokardīta (sirds muskuļa iekaisuma) gadījumu skaits, kas pēc "Pfizer"/"BioNTech" vai "Moderna" otrās devas konstatēts jauniešiem 16 līdz 24 gadu vecumā, ir lielāks, nekā tika uzskatīts iepriekš. Līdz 31. maijam bija atklāti 275 šādi gadījumi, lielākā daļa – vīriešiem. Zinātnieki iepriekš prognozēja ne vairāk nekā 102 miokardīta gadījumus pēc potēšanas ar mRNS vakcīnu. Vairākumam simptomi bija nebūtiski un turpinājās vairākas dienas. Tomēr 31. maijā slimnīcās bija 15 vakcinētu pacientu, kuriem bija miokardīts, trīs no viņiem – intensīvajā terapijā. Mediķi pagaidām nevar pateikt, kāda saistība ir vakcīnai ar šo slimību, tomēr ir pārliecināti, ka risks ir niecīgs salīdzinājumā ar iespēju saslimt ar Covid-19.
4. Vai var vakcinēt bērnu, kuram ir alerģija?
Bērni un pusaudži nav jāvakcinē, ja viņiem ir spēcīga alerģiska reakcija uz kādu vakcīnas sastāvdaļu. Tāda veida alerģija sastopama reti, tomēr, pēc ražotāja informācijas, pēc potes bijuši smagu alerģisku reakciju, tostarp anafilaksijas, gadījumi. Pirms vakcinācijas vecākiem jākonsultējas ar pediatru.
Ja bērniem ir alerģiskas reakcijas uz kaut ko citu (zāles, pārtikas produkti, putekšņi), vakcinēšanas punktā jāuzturas ne mazā kā pusstunda pēc potēšanas (ierasti ieteikto 15 minūšu vietā).
5. Kādas var būt ilgtermiņa sekas bērniem un pusaudžiem?
Sistematizētu datu par ilgtermiņa sekām pagaidām nav, jo masu vakcinācijas kampaņas pieaugušajiem turpinās tikai nedaudz vairāk kā pusgadu, bet bērniem un pusaudžiem nupat sākušās. Tomēr zinātnieki ir pārliecināti, ka mRNk vakcīnas ("Pfizer"/"BioNTech" un "Moderna" ražotās), kas imitē dabiskos procesus, augošam organismam ir drošas.
Pēc pediatres un Ņujorkas Sinaja kalna medicīnas centra ekspertes Kristīnas Oliveras teiktā, vecāki ir īpaši satraukti par vakcinācijas iespējamo ietekmi uz dzimumnobriešanu vai auglību, tomēr nav bioloģiska pamatojuma, kāpēc vakcīna varētu radīt negatīvas sekas tieši šajā ziņā.
"Populāras" ir arī bažas par vakcīnas iespējamo ietekmi uz smadzenēm. Tomēr, pēc Filadelfijas bērnu slimnīcas vakcinācijas centra direktora Pola Ofita vārdiem, hematoencefalītiskā barjera novērš lielas daļas olbaltumvielu nokļūšanu smadzenēs, tāpēc šis orgāns tiek uzskatīts par aizsargātu.
Viens no visiedrošinošākajiem faktiem par mRNk vakcīnām ir tāds, ka šūna iznīcina molekulu, tiklīdz tā pabeigusi savu misiju, tāpēc tā nepaliek organismā.
Kopumā tādi gadījumi, kad vakcinācija izraisa sekas, kas izpaužas nevis drīz pēc potēšanas, bet vairākus mēnešus un gadus vēlāk, ir zināmi pavisam maz. "Teorija" par to, ka trīskāršajai bērnu vakcīnai pret masalām, cūciņām un masaliņām ir saistība ar autisma attīstību, jau sen un daudzkārt atspēkota.
Jaunākajam gadījumam, kad bija pamats saistīt vakcīnu izmantošanu ar sarežģījumu rašanos, viennozīmīga atrisinājuma pagaidām nav. Runa ir par vakcīnu "Pandemrix" pret "cūku gripu" H2N2. 2009.–2010. gadā šī vakcīna tika izmantota Eiropā, īpaši Ziemeļvalstīs. Kopumā tika sapotēts 31 miljons cilvēku, tostarp arī bērni. 2019. gadā parādījās pirmās ziņas par narkolepsijas (smagu miega traucējumu) attīstību tiem, kas potēti ar šo vakcīnu. Provizoriskie dati liecināja, ka šīs slimības iespējamība vakcinētajiem salīdzinājumā ar nevakcinētajiem ir augstāka. Dažādu valstu uzraudzības iestāžu vērtējumi atšķīrās, tomēr visos gadījumos runa bija par vairākkārtēju risku palielināšanos.
Vairākās valstīs ar narkolepsiju saslimušie, kuri uzskatīja, ka iemesls meklējams vakcīnā, vērsās tiesā (ar mainīgiem panākumiem); tiesvedība turpinās vēl tagad vai arī ir beigusies pavisam nesen, tostarp ar kompensāciju), citās valstīs lēmumus par kompensāciju pieņēmušas valdības (piemēram, Zviedrijā). Tomēr 2018. gadā veikts plašs starptautisks pētījums, kurā piedalījās arī amerikāņu zinātnieki (ASV šī vakcīna netika izmantota) neparādīja sakarību starp potēšanu ar vakcīnu "Pandemric" un saslimšanas ar narkolepsiju biežumu nekur, izņemot Zviedriju. Iemesli, kāpēc vakcinācijas saistība ar narkolepsiju tika konstatēta tieši Zviedrijā (protams, ja runa ir par saistību, nevis par citu faktoru sakritību), pagaidām nav skaidri.
6. Vai tiks vakcinēti bērni, kas jaunāki par 12 gadiem?
2021. gada marta beigās "Pfizer" sāka Covid-19 vakcīnas bērniem no sešiem līdz 11 gadiem klīniskos izmēģinājumus. Šādus izmēģinājumus veic arī "Moderna".
Šomēnes "Pfizer"/"BioNTech" Covid-19 vakcīnas klīniskie izmēģinājumi tika paplašināti uz vecuma grupu no pieciem līdz 11 gadiem. Pavisam ASV vakcīnu drošuma un iedarbīguma jaunākajiem bērniem izmēģinājumos ir 4,6 tūkstoši dalībnieku. Septembrī "Pfizer" plāno iesniegt pieteikumu Pārtikas un zāļu pārvaldē vakcīnas izmantošanai bērniem no diviem līdz 11 gadiem. Pašlaik ASV 133 bērni no šīs vecuma grupas piedalās klīniskajos izmēģinājumos.
Arī citi ražotāji gatavojas iegūt sertifikāciju savām vakcīnām bērnu potēšanai, lai gan pieredze pagaidām nav nemaz tik viennozīmīga. Tā, aprīļa sākumā tika apturēti Oksfordas Universitātes un "AstraZeneca" vakcīnas izmēģinājumi vecuma grupā no sešiem līdz 17 gadiem, kas bija sākušies februārī. Kā iemesls tika minēta iespējama saistība starp potēšanu ar šo vakcīnu un trombu veidošanos pieaugušajiem. Tad un tāda paša iemesla dēļ savas vakcīnas izmēģinājumus ar pusaudžiem apturēja arī "Johnson & Johnson".
7. Kurās valstīs jau sākusies vai tiek plānota pusaudžu masveida vakcinācija?
Kanāda. Kanādas iestādes 5. maijā apstiprināja "Pfizer"/"BioNTech" Covid-19 vakcīnas izmantošanu 12 līdz 15 gadus veciem bērniem.
ASV. Uzraudzības iestādes 11. maijā atļāva "Pfizer"/"BioNTech" Covid-19 vakcīnas izmantošanu 12 līdz 15 gadu veciem pusaudžiem. ASV Slimību kontroles un profilakses centra 17. maija rekomendācijā teikts, ka visiem bērniem, sākot no 12 gadiem, jāvakcinējas pēc iespējas drīz. (.pdf).
Izraēla. Vairāk nekā 600 000 tūkstošu 12 līdz 15 gadus veco izraēliešu vakcinācija sākās 6. jūnijā. Plāns paredz, ka prioritāte ir bērniem, kuriem ir lielāks smagas Covid-19 gaitas risks, kuri dzīvo kopā ar ģimenes locekļiem no riska grupām. Šī lēmuma pieņemšanas process nebija gluds – viena no Veselības ministrijas padomniecēm, medicīnas centra profesore, saņēma draudus no vakcinācijas pretiniekiem, tāpēc viņai bija jāpiešķir apsardze.
Eiropas Savienība. Eiropas Zāļu aģentūra 28. maijā rekomendēja "Pfizer"/"BioNTech" vakcīnu izmantot arī vecuma grupā no 12 līdz 15 gadiem. Izmantošanas shēma ir tāda pati kā pieaugušajiem – divas injekcijas pleca muskulī ar trīs nedēļu intervālu. Lēmumus par faktisko vakcinācijas sākšanu un termiņiem EZA atstājusi katras dalībvalsts ziņā.
Vācija. No 7. jūnija vakcinācija pret Covid-19 pieejamа arī bērniem no 12 gadiem, taču pēc ārsta konsultācijas.
Lietuva. 12 līdz 15 gadus vecu bērnu vakcināciju plānots sākt jūnijā – pēc tam, kad būs noorganizēta loģistika. Lēmumu par vakcināciju pieņems bērnu vecāki vai aizbildņi.
Igaunija. 12 līdz 15 gadu vecu pusaudžu potēšana būs darba kārtībā tuvāk rudenim, ja līdz tam laikam būs veiksmīgi vakcinētas vecākas vecuma grupas un būs pietiekami daudz vakcīnu.
Eiropā pusaudžu vakcinācijas kampaņas sāktas Itālijā un Rumānijā, bet Austrijā un Francijā nolemts 12 līdz 15 gadus vecos bērnus potēt, kad tuvosies jaunais mācību gads.
Latvijā vakcinācija vecuma grupā no 12 līdz 15 gadiem sākās 2. jūnijā.
