ĪSUMĀ:
- Jaunu darbinieci pieņem ļoti labprāt, jo darbinieku trūkst.
- Instruktāža par darbu - nepietiekama, un ar klientiem neiepazīstina.
- Iemītniekiem gara diena bezdarbībā.
- Novēro vairākus gadījumus, kuros aprūpētāja ar liegumiem soda iemītniekus.
- Centra vadība: Cenšamies aizpildīt brīvo laiku, arī ar izbraukumiem.
Līdzīgi kā "Gaiļezerā" un "Slokā" - arī valsts sociālās aprūpes centrā "Ezerkrasti" Pierīgā jaunu darbinieci pieņem ļoti labprāt. "Ja tu gribi, sākumā pa dienu pamēģināt divatā, tā kā otrs darbinieks. No rīta līdz astoņiem. Pēc tam jau būsi gatava viena pati pa nakti. Jo ir stāvi, kuros divi pa nakti strādā," stāsta aprūpes centrā.
Centrā mitinās cilvēki ar garīgās attīstības traucējumiem, kas ir īpašā valsts aprūpē. Kopumā aptuveni 250 cilvēki, ne visi ir seniori.
Sarunā ar jauno darbinieci pieminēti arī ētikas standarti, kā pieklājīgi runāt ar klientiem.
Ko novēroja "Aizliegtais paņēmiens"?
Aprūpes centrs "Ezerkrasti", kas atrodas Rīgas pierobežā Berģos, pieder valstij, un valsts ir uzņēmusies aprūpi par smagāk slimajiem cilvēkiem, arī ar garīgās veselības traucējumiem. Līdz ar to aprūpētājām ir īpaša piemaksa 10% apmērā, un vienā slodzē ir 35, nevis 40 stundu darba nedēļa.
LTV žurnāliste tiek pie darba slēgtajā nodaļā, kurā ir aptuveni 20 cilvēki. Pienākumi – ēdināšana, autiņbiksīšu nomaiņa tiem, kam to vajag. Šajā nodaļā tiek organizētas arī regulāras iemītnieku pastaigas, un aprūpētājas pienākums ir cilvēkus tajās pavadīt.
Lai gan izklausās labi, problēmas ir līdzīgas kā citviet: nepietiekama instruktāža par darbu, neiepazīstināšana ar aprūpējamajiem.
Tas šoreiz pat būtu nepieciešams drošības nolūkos, jo vēlāk atklājas – daži cilvēki slimības dēļ ir neprognozējami. Piemēram, viena no klientēm uzvedās agresīvi pret citiem, skrāpēja, koda, sita, vicināja kulakus. Vēl kāda paciente bieži strīdējās ar citu pacienti, jo abas vēlējās palīdzēt aprūpētājām ikdienas darbos.
"Nav nekādu instrukciju, kas būtu jādara; kā arī par neparedzētajiem gadījumiem vai, ja nu gadījumā kāds kļūst agresīvs vai neprognozējams. Arī tādās situācijās principā es nezinātu, ko darīt, jo man neviens par to neizstāstīja. Tikai tik, cik es pati painteresējos, tad arī tikai man sniedza atbildi," stāsta LTV žurnāliste.
Šī iemesla dēļ LTV žurnāliste šajā aprūpes centrā nostrādā tikai trīs maiņas. Un ikdienas novērojami ir līdzīgi kā citos aprūpes centros: iemītniekiem gara diena bezdarbībā, nevienam nav vaļas runāt, darboties ar viņiem un panākt, lai dzīve būtu dzīvāka. Un nav arī tāda uzstādījuma.
Šeit arī novērota kāda īpatnēja epizode, kurā aprūpētāja kādai klientei saka: "Naktī apčurājies, konfektes nebūs. Ja neej uz tualeti, bet čurā autiņbiksītēs, nemainīšu! (..) Es tev teicu: būs sausa gulta, visu dabūsi. Kamēr gultas nav, brīva. Nekādu konfekšu!"
Žurnāliste stāsta par vēl kādu epizodi: "Bija ļoti pazemojošs un negatīvs gadījums, kad viena no aprūpētājām vienu no klientēm tā kā sodīja par to, ka viņa nevar, nemāk aiziet uz tualeti. Principā viņa sagaidīja, ka viņa būs kā parasts cilvēks, kurš zina, kā kas ir jāizdara, bet šajā gadījumā jau klients nav vainīgs pie tā, ka viņam vienkārši organisms tā strādā vai ka viņam ir šīs slimības."
Fragments no kādas aprūpētas sarunas ar klienti: "Ej uz tualeti! Tu esi kļuvusi par tādu bezkauņu – pa dienu čurā biksēs. Lai staigā! Viņai būs mācība. Viņa vispār bezkaunīga palikusi, nevar uz tualeti aiziet vispār, bezkauņa! Es speciāli viņu tādu atstāju, lai viņa zina."
Divas no satiktajām aprūpētajām radījušas iespaidu, ka vēlas parādīt klientiem, ka viņas ir galvenās un ka viņas ir jāklausa, vērtē LTV žurnāliste.
Ko saka aprūpes centra vadība?
Vēlāk LTV pieteicās uz interviju pie centra vadītājas Valentīnas Maļcānes, kura arī komentēja LTV novērotās sodīšanas epizodes: "Vai tā var sodīt - nav pieņemami vispār tādas lietas. Jo pamperi tiek doti pietiekamā daudzumā. Inkontinences līdzekļi mums ir dažnedažādi. Tātad tā ir tikai darbinieka neizdarība un darbinieka nepieņemams pienākumu izpildījums, neizpildīšana droši vien."
Darbinieku trūkstot, un darbinieki gadoties visādi. Tāpēc tiekot rīkotas dažādas apmācības. "Pagājušajā gadā bija vairāki apmācību kursi aprūpētājiem tieši un arī sociālā darba speciālistiem. Arī šogad ir ieplānotas apmācības. Nupat bija komunikācijas prasmju pilnveidošanas apmācības divas dienas, tieši arī aprūpētājiem. Un tad mums arī būs apmācības tieši komunikāciju prasmju pilnveidošanā saskarsmē ar personām ar smaga garīga un psihiska rakstura traucējumiem," stāsta Maļcāne.
Par brīvā laika pavadīšanas iespējām vadītāja norāda, ka viņi cenšoties, cik vien var. Pa grupiņām braucot uz muzejiem, sporta pasākumiem, Zooloģisko dārzu, izjādēm ar zirgiem, koncertiem, kā arī dažādi ansambļi ar koncertiem braucot pie viņiem.
Centra mājaslapā vēl solītas sporta aktivitātes un vingrošanas nodarbības katru dienu, arī relaksācijas mūzikas nodarbības. "Aizliegtais paņēmiens" gan nenovēroja, ka kāds no 20 nodaļas cilvēkiem uz šīm nodarbībām kādu dienu tiktu vests vai ka kāds vingrotu.
