ĪSUMĀ:
- Broka par aizturēšanu: "Šoks, pārsteigums, bailes"
- Ar būvniekiem pārrunā Akadēmiska centra ieceres
- Apsūdzētie vainu noliedza, tagad no komentāriem izvairās
- Biatlona federācija sūtot simtiem vēstuļu ar lūgumu ziedot
- Sporta federācijas pārstāvji ziedo partijām
- "Alma Mater" un politika
Broka par aizturēšanu: "Šoks, pārsteigums, bailes"
"Ir jāņem rokā slota un jāizmēž māja no tiem mēsliem, kas ir sakrājušies 30 gados. Kas velkas mums līdzi un kas mūs šodien šķir no augsti attīstītas, tiesiskas demokrātijas. Piemēram, krāpšanās iepirkumos, partiju atkarība no ziedotājiem, korupcija," ar šādiem vārdiem pirms nepilniem diviem gadiem, 2019. gada 8. jūlijā, stājoties amatā, Saeimu uzrunāja jaunais Valsts prezidents Egils Levits.
Viņa uzruna tās dienas notikumiem trāpīja kā naglai pa galvu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tajā pašā dienā bija aizturējis bijušo tieslietu ministri, tobrīd Latvijas Universitātes rektora vietnieci un Rīgas domnieci Baibu Broku.
No KNAB tobrīd publiskotās informācijas varēja secināt, ka Broka aizturēta, jo, būdama valsts amatpersona, no "Skonto" būvniekiem Gunta Rāvja un Ivara Millera pieņēmusi kukuļa piedāvājumu ne mazāk kā 20 000 eiro apmērā. Kukulis bijis noformēts kā ziedojums Brokas vadītajai Latvijas Biatlona federācijai, bet kukuļdevēju intereses saistījās ar Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra būvniecību – konkrēti Rakstu mājas projektu. Latvijas Universitātē Broka tobrīd darbojās divās iepirkumu komisijās.
Izlaista no Valsts policijas īslaicīgās aizturēšanas izolatora, Baiba Broka sarīkoja preses konferenci.
"Šīs iepriekšējās diennaktis man pagāja satraukuma pilnas, tas bija šoks, pārsteigums, bailes," toreiz sacīja Broka.
Viņa stāstīja, ka kriminālprocesā viņai piemērots drošības līdzeklis, tāpēc nevarot izpaust detalizētu informāciju, tomēr iespēju robežās vēloties sniegt savu skaidrojumu.
"Ja biedrība pieņem ziedojumus tās statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, ziedojumu pieņemšana nav uzskatāma par kukuli. Tā nav kukuļošana krimināllikuma izpratnē," tā Broka teica par Guntim Rāvim daļēji piederošās firmas "Roadeks" 20 000 eiro ziedojumu Biatlona federācijai, kas kriminālprocesā figurē kā kukulis.
Tāpat Broka norādīja, ka ziedojuma saņemšanas laikā pirms diviem gadiem vēl neesot bijusi Rakstu mājas iepirkumu komisijas locekle.
"Medijos pieminēts, ka tas ir iespējamais kukulis par LU Rakstu mājas būvniecības projektu. Vēlos norādīt, ka 2017. gada maija mēnesī es ieņēmu Rektora biroja vadītājas amatu un es nebiju LU Akadēmiskā centra attīstības iepirkumu komisijas locekle, jo šādas komisijas vēl vispār nebija," toreiz skaidroja Broka.
"Vēl jo vairāk uz to brīdi LU vadības līmenī nebija pieņemts vispār neviens lēmums, ka šāda Rakstu māja tiks būvēta," viņa uzsvēra.
Arī vēlāk "Skonto" izdevīgus lēmumus neesot pieņēmusi.
"Līdz brīdim, kad KNAB veica procesuālās darbības 8. jūlijā un piemēroja man aizturēšanu uz 48 stundām, neviens pretendentu piedāvājums nebija iesniegts, līdz ar to es neesmu piedalījusies neviena piedāvājuma vērtēšanā par Rakstu mājas iepirkumu un to, kurš varētu vai nevarētu tikt atzīts par uzvarētāju," klāstīja Broka.
Savu uzrunu Broka noslēdza ar pārdomām, vai viss notiekošais neesot pārpratums.
"Negribētos ticēt, ka tas ir politiski angažēts process, kurā esmu ierauta es un KNAB un, iespējams, Latvijas Universitāte, vērojot atsevišķu politiķu un spēku vēlmi iejaukties universitātes pārvaldības autonomijā. Vai arī esmu nonākusi būvniecības industrijas milžu cīņu krustugunīs, pirms sākas cīņa par miljardu vērtiem projektiem," pieļāva Broka.
Latvijas Universitātē tovasar patiesi notika varas cīņas. Izglītības un zinātnes ministrija kavējās rektora amatā apstiprināt Brokas darba devēju Indriķi Muižnieku. Viņš bija uzvarējis rektora vēlēšanās, tomēr balsojuma tiesiskumu apšaubīja gan ministrija, gan daļa augstskolas mācībspēku.
Vai Brokas aizturēšanu tiešām izraisīja augstskolas varas cīņas, būvnieku spēkošanās par naudas sadali, vai tā tomēr bija prasta korupcija? Skaidru atbildi uz šo jautājumu varētu dot tiesvedība.
Ar būvniekiem pārrunā Akadēmiska centra ieceres
"Bibliotēka Nr.1" Vērmanes dārzā pirms pandēmijas bija viens no izsmalcinātākajiem Rīgas restorāniem. Tieši tur 2017. gada 21. martā Baiba Broka tikās ar būvuzņēmēju Ivaru Milleru, un šī maltīte aizsāka abu sadarbību, kas beidzās ar apsūdzību.
Broka tobrīd bija gan Latvijas Universitātes Senāta priekšsēdētāja vietniece, gan universitātes Centralizēto iepirkumu komisijas priekšsēdētāja.
Latvijas Universitātes vadītāji tobrīd vēl tikai plānoja kādā no Stratēģijas padomes un vadības sēdēm virzīt jautājumu par atsevišķas iepirkumu komisijas veidošanu Akadēmiskā centra attīstībai. Tā būtu Brokas vadītās Centrālās iepirkumu komisijas apakškomisija.
Un tieši par Rakstu mājas būvniecības ieceri Millers iztaujājis Broku.
Abu tikšanās restorānā "Bibliotēka Nr.1" prokuratūras apsūdzībā aprakstīta tā:
"Tikšanās laikā (..) Ivars Millers ieguva informāciju par Rakstu mājas būvniecībai nepieciešamā finansējuma piešķiršanu un šī projekta realizēšanas gaitu. Tāpat šīs tikšanās laikā Ivars Millers pateica Baibai Brokai par Gunta Rāvja vēlmi viņiem privāti tikties, lai pārrunātu plānoto minētās ēkas būvniecību, ko viņa akceptēja."
Pēc mēneša – 2017. gada 20. aprīlī – jau citā vietā Jūrmalā notiek Brokas tikšanās ar Milleru un "Skonto" šefu Gunti Rāvi.
Sarunas temats atkal – universitātes jaunās ēkas būvniecība. Broka ar būvniekiem pārrunā Rakstu mājas iepirkuma komisijas sastāvu un konkursa nolikuma izstrādi. Kā izriet no apsūdzības, Rāvis šajā sarunā Brokai arī skaidri pasaka, ka ir ieinteresēts, lai tiesības būvēt ēku iegūst "Skonto būve".
Apsūdzībā teikts, ka "Ivara Millera klātbūtnē Guntis Rāvis, būdams informēts, ka tieši Baiba Broka būs atbildīgā par iepirkumu komisijas darbu Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra attīstības (..) iepirkumu veikšanai, un lai nodrošinātu to, ka viņa darbotos viņa un SIA "Skonto būve" interesēs, vienojās par to, ka viņš nodos prettiesisku materiālu labumu un viņa to pieņems, atstājot kukuļa summas precizēšanu un samaksas kārtības noteikšanu uz vēlāku laiku, ko viņa akceptēja."
Tomēr sarunas dalībnieki vienojas, ka kukuļa daļu – ne mazāku par 10 000 eiro – saņemtu arī Brokas vadītā Latvijas Biatlona federācija, pausts apsūdzībā.
Tie nav bijuši tikai tukši vārdi. Maija sākumā būvnieki savā starpā sazinās un noorganizē Rāvim daļēji piederošās firmas "Roadeks" ziedojumu Biatlona federācijai. Summa ir lielāka nekā minēts sarunā – biatlonistiem noziedo 20 000 eiro.
Likumsargi uzskata, ka Broka gan pirms, gan pēc Rakstu mājas iepirkuma izsludināšanas piespēlējusi "Skonto" viņai zināmo informāciju. Universitātes amatpersona arī palīdzējusi nokārtot, ka lemšanā par jauno ēku piesaistīts kāds "Skonto" būvnieku ieteikts eksperts.
"Principā viņi apmainījās ar informāciju par pieņemtajiem lēmumiem iepirkuma komisijas iekšienē – pieņemsim, kādi eksperti būtu pieaicināmi, lai novērtētu tās vai citas izvirzītās arhitektoniskās prasības – gan arhitektoniskās, gan arī tehniskās specifikācijas, kuras būtu nepieciešams tehniski risināt," komentēja prokurore Evita Masule.
Latvijas Radio zināms, ka vēl pirms iepirkuma nolikuma apstiprināšanas "Skonto" bija kļuvušas zināmas pretendentu kvalifikācijas prasības. No Brokas pie būvniekiem bija nonākusi arī informācija par pieteikumu vērtēšanu.
Šī savstarpējā saziņa par Rakstu māju turpinājusies vairāk nekā divu gadu garumā. Izmeklētāji par to zināja, sekoja līdzi un arī ierakstīja lielu daļu sarunu. Kādā no tām dzirdams, kā runātāji saskaņo rīcību iepirkuma kandidātu atlasē un Millers dod Brokai norādījumus, kādi jautājumi jāuzdod pieaicinātajiem ekspertiem.
Šāda notikumu rekonstrukcija izriet no pierādījumiem, ko savākuši likumsargi.
Apsūdzētie vainu noliedza, tagad no komentāriem izvairās
"Skonto" būvnieki Ivars Millers un Guntis Rāvis īsi pēc atbrīvošanas no īslaicīgās aizturēšanas izolatora 2017. gada vasarā 10. jūlijā LTV raidījumam "Panorāma" vainu noliedza.
"Kategoriski noliedzu visas aizdomas. [..] Es nevaru neko komentēt, esmu devis parakstu par ziņu neizpaušanu, paldies!" sacīja Millers.
"Absolūti nepamatoti. Pirmkārt, "Skonto būve" nav neko devusi, otrkārt – es palūdzu saviem kolēģiem un labām paziņām ziedot vienai sabiedriskai sporta organizācijai. Brokas kundze mani uzrunāja vairākas reizes – viņai bija traģiska situācija, tur kāds nevar aizbraukt uz kaut kādu čempionātu. Un es prasīju kolēģiem, vai viņi var, – viņi padomāja kādu laiku un atrada iespēju zināmā apmērā to arī izdarīt," skaidroja Guntis Rāvis.
Rāvis LTV noliedza, ka būtu ietekmējis Broku, lai Rakstu mājas būvniecības iepirkumā uzvarētu "Skonto".
"Ziniet, mēs tur neko nevaram iespaidot, jo tur ir speciāli izstrādāta formula, kur neviens neko nevar ietekmēt. Tur liek iekšā cenas, visvisādus rādītājus un galu galā iznāk kaut kāds punktu skaits, kurš tad ir labākais," klāstīja Rāvis.
Latvijas Radio uzrunāja abus apsūdzētos būvniekus, taču neviens no viņiem intervijai neatsaucās.
Uz jautājumiem piekrita atbildēt tikai Millera advokāts Aleksandrs Berezins.
Kādreizējās Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa kancelejas vadītājs Millers šajā lietā apsūdzēts kukuļdošanas atbalstīšanā un kukuļa – 20 tūkstošu eiro ziedojuma – formalitāšu kārtošanā caur firmu "Roadeks".
Pretēji tam, ko izmeklētāji dzirdējuši sarunu ierakstos, advokāts Berezins sacīja – nekāda kukuļa piedāvājuma nebija. Broka ar Milleru tikās kā seni, labi paziņas.
"Viņi tiešām tikās, tiešām runāja un pārsvarā viņi runājuši par biatlonu, par sportu, par politiku, par visu ko apkārt. Par būvniecību tikai minimāli kaut ko runāja," norāda advokāts.
Broka neesot Milleram izstāstījusi neko tādu, ko nevarētu publiski noskaidrot un kas "Skonto būvei" būtu devis priekšrocības iepirkumā.
"Ja divi cilvēki, kuri viens otru pazīst, tiekas, padzer kafiju, dažreiz papusdieno, manuprāt, tā ir normāla situācija. Es arī pusdienoju ar dažādiem cilvēkiem. Jā, mēs dažreiz nonākam arī pretējās pusēs, bet tas nenozīmē, ka es nespēju paēst ar viņiem, nebūdams kaut kā ieinteresēts vai savādāk," skaidroja advokāts.
Berezins gan atzina, ka Millers ieteicis Brokai ekspertu, kurš palīdzētu iepirkumā, taču šis cilvēks lēmumos neesot iesaistīts.
"Es saprotu, ka viņš lēmumā nav piedalījies. Es nezinu, vai viņš ir ticis piesaistīts kā ārpakalpojums šim procesam vai kā, bet.. Un vai viņa atzinumi vispār ir ietekmējuši iepirkuma komisijas lēmumus, un vai šie ieteikumi bija vispār par labu "Skonto būvei", es nevarēšu nokomentēt," sacīja advokāts.
Guntis Rāvis šajā lietā apsūdzēts kukuļdošanā un stratēģiskas nozīmes ierīces glabāšanā. Pēc neoficiālām ziņām viņa īpašumā atrasta ierīce, kuru var izmantot sarunu noklausīšanai.
No komentāriem Latvijas Radio atteicās arī Rāvja advokāts Dmitrijs Skačkovs.
Sarunai par krimināllietu neatsaucās arī Baiba Broka, kura ir apsūdzēta par kukuļa ņemšanu. Savukārt pēc atbrīvošanas no izolatora viņa teica: "Es esmu par tīru spēli, par tīru sportu, esmu pret korupciju, tai nav vietas ne sportā, ne valsts pārvaldē, ne dzīvē, ne profesionālajā, un līdz ar to, kā es teicu, mans svarīgākais uzdevums ir sniegt tiesībsargiem visu iespējamo info, lai patiesība tiktu noskaidrota."
Biatlona federācija sūtot simtiem vēstuļu ar lūgumu ziedot
Latvijas Radio mēģināja sazināties ar firmu "Roadeks", kas Biatlona federācijai pārskaitīja krimināllietā minētos 20 000 eiro. Telefonsaruna neizdevās, taču vēlāk firma atbildēja uz e-pastu.
Tās valdes priekšsēdētājs Uldis Klaperis vēstulē no koruptīvām darbībām norobežojas: "SIA "Roadeks" šos līdzekļus ziedoja ar mērķi atbalstīt attiecīgā sporta veida attīstību (Latvijas sportistu dalību pasaules čempionāta sacensībās), un tai nav bijis nekāda slēpta mērķa vai savtīgu interešu. Biatlona federācija pēc "Roadeks" pieprasījuma ir atskaitījusies par ziedojumā saņemto līdzekļu izlietojumu, un SIA "Roadeks" nav saskatījusi tajā kādas nelikumības."
Latvijas Radio gan zināms, ka saistībā ar šo skandālu apsūdzību izpelnījies arī "Roadeks" vadītājs Klaperis, tikai par cita veida nodarījumu, un šī epizode izdalīta no kukuļošanas lietas.
Klaperis līdzīgi kā Rāvis saukts pie atbildības par stratēģiskas nozīmes ierīces glabāšanu.
"Roadeks" ir uzņēmums, kas specializējies ceļu būvē un uzturēšanā. Kopš korupcijas skandāla šai firmai, tāpat kā "Skonto būvei", mainījušies īpašnieki.
Grupas uzņēmumu vadību pārņēmis un par patieso labuma guvēju kļuvis Gunta Rāvja dēls Rihards.
Komentēt apsūdzības "Skonto grupa" atsakās, iesakot par intervijas iespējām ar Gunti Rāvi sazināties ar viņu pašu, "jo Guntis Rāvis nav "Skonto Group" ne darbinieks, ne akcionārs".
Likumsargu uzmanības lokā nonākušais "Roadeks" pārskaitījums Latvijas Biatlona federācijai nav vienīgais prāvais ziedojums šai sporta organizācijai. 2017. gadā, kad Baiba Broka saspēlējās ar "Skonto būvi", biatlonistus ar 30 tūkstošu ziedojumu atbalstīja uzņēmums "Čiekuri-Shishki". Tā patiesais labuma guvējs ir Krievijas miljardieris Jurijs Šeflers. Vērā ņemamus ziedojumus pārskaitījušas arī apdrošināšanas kompānijas un vēl viens būvnieks – firma "Abora".
Tā kā Broka ar Latvijas Radio nerunā, par federācijas finansēm iztaujāts viceprezidents Gundars Upenieks. Viņš stāstīja, ka federācijas vārdā ir izsūtījis simtiem vēstuļu komersantiem, aicinot atbalstīt federāciju.
"Ziedojumi mums ir palīdzējuši startēt gan biatlonā Latvijas sacensībās, gan gatavot izlasi, gan piedalīties starptautiskajās sacensībās, tā ir normāla prakse visās federācijās – lūdz ziedojumus, un pēc tam ir uzņēmumi, kas atsaucas," apgalvoja Upenieks.
Saziedoto naudu izmantojot tikai federācijas mērķiem. Valdes locekļi algas par šajā amatā veiktajiem pienākumiem nesaņemot.
"Mēs kopā strādājam ar Baibu septiņus gadus, tās stundas, lai salasītu finansējumu.. tā nauda aizgājusi tikai un vienīgi sportā un sportistiem, es nevaru komentēt citas lietas," viņš piebilda.
Sporta federācijas pārstāvji ziedo partijām
Tomēr šis skandāls raisa jautājumu, vai ziedojumi nenonāk arī partiju kasēs.
Sporta organizācijas Latvijā tradicionāli ir vietas, kur satiekas ietekmīgas biznesa un politikas figūras.
Bijušais basketbolists Valdis Valters pirms pāris mēnešiem Latvijas Radio to komentēja šādi: "Tie ir sponsori, kā var jums labāk pateikt, sarunātā nauda…(smejas) Par to, ko Broku iesēdināja, tāda pati nauda, nu… (..) Skaidrs, ka Latvijas sports balstās tikai uz šādas shēmas. Sponsoru kā tādu ir ļoti maz, ir tā saucamā lobēšana. Kaut ko politikā palīdzi, nu un naudiņa tiek piesaistīta gan klubiem, gan federācijām, tā visu laiku strādāja šī shēma".
Divi Brokas vadītās Latvijas Biatlona federācijas valdes locekļi ir arī dāsni partiju sponsori.
Biatlona federācijas izpildinstitūcijā strādājošais Intars Berkulis sponsorējis Brokas savulaik pārstāvēto Nacionālo apvienību. Viņš partijai noziedojis kopumā 23 000 eiro.
Berkulis ir Latvijas biatlonista Andreja Rastorgujeva treneris. Viņu Latvijas Radio sazvanīja sacensību laikā, kad abi ar sportistu ir ārpus Latvijas.
Uz norādi, ka ziedojumi pārsteidz, ņemot vēro niecīgo valsts atbalstu sportam, Berkulis atbild, ka paralēli sporta dzīvei viņam ir bizness. Tā patiešām ir, Berkulim ir daļas vairākos uzņēmumos. Bizness gājis no rokas, un tas ļāvis ziedot partijai.
-To, ko nopelnāt uzņēmumos, tas ir tik daudz, ka varat 23 tūkstošus atdod partijai?
- Nu, jā, tajā periodā tas nebija, tajā laikā biznesā gāja stipri labāk nekā šobrīd.
Savukārt Biatlona federācijas valdes loceklis Agris Lungevičs ir atbalstījis citu partiju – Zaļo un Zemnieku savienību, šai apvienībai un to veidojošajām partijām kopumā noziedojot 13 000 eiro.
Arī Agris Lungevičs sacīja, ka ienākumi ļauj ziedot politiskajam spēkam. Lungevičs ir Madonas novada pašvaldības priekšsēdētājs.
"Es esmu ziedojis no savas algas divām savām kampaņām Madonas novada pašvaldības vēlēšanās gan 2013. gadā, gan 2017. gadā. Principā tā Madonas vēlēšanu kampaņa tika arī organizēta par maniem privātiem līdzekļiem, jo partija nefinansē reģionālās kampaņas," sacīja Lungevičs.
Ne Berkulis, ne Lungevičs sakās neko nezinām par iespējamo koruptīvo būvnieku ziedojumu federācijai.
No viņu teiktā noprotams, ka abi atbalsta Broku kā federācijas vadītāju. Par spīti apsūdzībai, Latvijas Biatlona federācija nav saskatījusi iemeslu Broku no amata atcelt – viņa joprojām vada šo organizāciju.
"Mums bija ārkārtas kopsapulce sasaukta, neviens tādu ierosinājumu.. visi biedri atbalstīja Baibu Broku, nevienam nerodas aizdomas vai pamats domāt, ka bijušas kaut kādas nelikumības. Tik daudz laika veltīt tam visam sabiedriskajam darbam, to, ko viņa darījusi.. bez Baibas Brokas atbalsta mēs nebūtu tur, kur esam.. mūsu iekšienē nav ne mazākās aizdomas, ka ir bijis kaut kas slikts," sacīja federācijas viceprezidents Gundars Upenieks.
"Alma Mater" un politika
Pārsteigums – tā par Baibas Brokas un būvnieku aizturēšanu sacīja Latvijas Universitātes prorektore Ina Druviete.
"Tādas lietas nenotiek katru dienu. Protams, man tieši tajā brīdī, kad ieradās KNAB pārstāvji, gadījās būt klāt – sajūta, protams, ir tāda, kāda katru dienu viss negadās," sacīja Druviete.
Viņa stāstīja, ka par lietas apstākļiem zinot tikai tik daudz, cik bijis publiski medijos. Nevienam universitātē nesot bijis ne mazāko aizdomu par kādām slēptām iepirkumu komisijas vadītājas sarunām ar Rakstu mājas iepirkuma finālistu.
"Es varu tikai izteikt pieņēmumu, ka nevienam no Latvijas Universitātes vadības nebija aizdomu, jo kaut kas tāds nebūtu pieļaujams, tas nekādi nesakrīt ar mūsu ētikas kodeksu un, manuprāt, nevienam tas nebūtu bijis pieņemams," uzsvēra Druviete.
Lai ko teiktu ētikas kodekss, universitāte no Baibas Brokas nešķīrās vieglu roku.
Lai viņa varētu turpināt darbu augstskolas administrācijā, pēc aizturēšanas Brokai tika izveidots jauns amats – eksperte juridiskajos jautājumos. To Broka pameta tikai pēc tam, kad informācija par jauno amatu nāca gaismā un izraisīja sašutuma vētru.
Universitātē gan bija tikai viens no viņas labi atalgotajiem amatiem. 2019. gadā Broka vēl ieņēma amatus Rīgas domes Īpašuma un Satiksmes departamentos, Rīgas brīvostā, kā arī juristes amatu pašai piederošā SIA un advokātu birojā. Kā liecina amatpersonas deklarācija, kopumā togad viņa nopelnīja 75 000 eiro. Bet Brokai bija arī lielas parādsaistības – 323 000 eiro.
Pēc skandāla tobrīd izsludināto Rakstu mājas būvniecības iepirkumu Latvijas Universitāte izbeidza.
Pamatojums tam gan nebija aizdomas par korupciju, bet nepietiekamais finansējums – četru finālistu iesniegtie piedāvājumi būtiski, pat par desmitiem miljonu pārsniedza universitātes finanšu iespējas.
Lai novērstu pilnīgi jebkādu aizdomu ēnu, tika izsludināts otrs konkurss. Konkurss ir beidzies. Konkursu uzraudzīja starptautiska ekspertu komisija, un pašreiz risinās darbi pie plānošanas.
Otrajā konkursā par tiesībām būvēt Rakstu māju uzvarēja pilnsabiedrība "RERE BMV" .Tā piedāvājusi ēku uzbūvēt par nepilniem 35 miljoniem eiro, un tas ir lētāk par pirmā konkursa piedāvājumiem. Ar savu piedāvājumu startēja arī "Skonto" grupas uzņēmums, taču iepirkumu neieguva, jo viņu piedāvājums bija par 3 miljoniem dārgāks.
Lai samazinātu projekta izmaksas, otrajā iepirkumā Latvijas Universitāte izvirzījusi citas prasības. Mainīts Rakstu mājas novietojums – to cels tālāk no "Rail Baltica" sliedēm. Akadēmisko laukumu starp ēkām būvēs zemes līmenī, nevis otrajā stāvā, kā sākotnēji. Tāpat atteikušies no pazemes autostāvvietām.
Pirmais Rakstu mājas iepirkuma konkurss parādīja, ka šāds risinājums ir pārāk dārgs Latvijas Universitātes finansiālajām iespējām. Tā izmaksu samazinājumu rakstiskā atbildē skaidroja Universitāte. Reputācijas riski projekta finansējumu neesot ietekmējuši.
Abi Rakstu mājas projekta finansētāji – Eiropas Investīciju banka un Eiropas Padomes Attīstības banka – ir veikuši Latvijas Universitātes procesu organizācijas padziļināto izpēti (..) un pārliecinājušies par labas pārvaldības principu ievērošanu Latvijas Universitātē.
Šobrīd notiek Rakstu mājas projektēšana. Ēku plānots atklāt 2023. gada rudenī.
Bet pēc aizturēšanas pamazām izbeidzās arī Baibas Brokas politiskā karjera. Tas gan nebija pirmais skandāls, kurā viņa iekūlās. Savulaik viņa bija spiesta pamest tieslietu ministra amatu, jo SAB viņai neiedeva pielaidi valsts noslēpumam. Taču tas netraucēja Nacionālajai apvienībai nākamajās pašvaldību vēlēšanās Broku ielikt par Rīgas saraksta pirmo numuru. No Nacionālās apvienības (NA) viņa izstājās tikai pēc aizturēšanas.
Kolēģiem Rīgas domes frakcijā tā bijusi negaidīta.
"Tas likās pārsteidzoši, ka tāds fakts atklājās, jo cilvēks nezina likumus, ko var atļauties un ko nevar," stāstīja Nacionālās apvienības Rīgas domes politiķis Dainis Locis.
Pēdējā laikā gan esot bijusi sajūta, ka Broka vairs neesot tik aktīva politikā.
"Man ir tāda iekšēja pārliecība, vai nu cilvēki ideālisti kaut ko dara politikā, grib sasniegt mērķus un nemaina nostāju, ir kaut kādi citi, kas politiku izmanto īstā brīdī karjerai. Tādā ziņā droši vien Broka bija izteikts karjeras tipa cilvēks, kam prioritāri ir kāpt pa šīm trepēm; skaidrs – kur ir vara, tur nauda. Vai otrādāk," sprieda Locis.
Arī Nacionālās apvienības priekšsēdētājs Raivis Dzintars saka, ka notikušais bijis pārsteigums. Tomēr kļūdas līderu izvēlē nesaskata, jo nevienam dvēselē ielīst un prognozēt turpmāko rīcību nevar.
"Baiba Broka kā politiķe palīdzēja NA Rīgas domes vēlēšanās pirmo reizi, kad startēja, palīdzēja sasniegt ļoti augstu rezultātu. Viņas gatavība parakstīties zem programmatiskajiem uzstādījumiem tika apliecināta… jā, protams, pēc tam parādījās tādi politiski sadzīviski jautājumi – draudzība ar Ušakova ģimeni, tas viss, protams, attieksmi ietekmēja.. Kā vajadzēja rīkoties, vai paredzēt nodevību attiecībā pret "Saskaņu".. Pēc kritiena visi gudri un, ja mēs zinātu, kur paklupsim, tad spilventiņu paliktu," komentēja Dzintars.
Pēc izstāšanās no Nacionālās apvienības Baiba Broka kā neatkarīgā deputāte pauda gatavību strādāt partijas "Gods kalpot Rīgai" politiķa Oļega Burova kopīgi ar "Saskaņu" iecerētajā koalīcijā. Burovs ir labi pazīstams ne vien ar Broku, bet arī ar krimināllietā ierauto būvnieku Milleru. Savu vērtējumu notikušajam gan bijušais Rīgas mērs sniegt atturas.
"Es, protams, zinu Baibu Broku, es zinu vairākus gadus Millera kungu. Es atceros viņu vēl no tiem laikiem, kad viņš strādāja pie prezidenta.. man šeit nav komentāru," sacīja Burovs.
Lietu, kurā apsūdzēta Baiba Broka, Guntis Rāvis un Ivars Millers, tiesa sāks skatīt šogad maijā.
