ĪSUMĀ:
- Savulaik Panamas dokumenti izgaismoja daudzu pasaules vareno slepenos darījumus.
- Latvijas Radio rīcībā tagad ir dati par pieminētām firmām, kuras izmantoja Latvijas bankas.
- Darījumu epicentrā ir nu jau likvidējamā "ABLV" banka, kā arī atrodamas vēl 6 bankas.
- Zem lupas ir 110 klienti, kas kopumā veikuši naudas pārskaitījumus nepilnu divu miljardu eiro apjomā.
- Sarakstā ir atrodams:
- Žurnālists: Bankas dažos gadījumos pat līdzdarbojās, radot infrastruktūru liela apjoma naudas atmazgāšanai.
- Bankas darījumus nekomentē. Tās apgalvo, ka izveido sistēmas, lai naudas atmazgāšanu nepieļautu.
- Uzraugi: Saraksts parāda vidējo situāciju, kas notika Latvijas bankās. Tagad tas ir mainījies.
Pirms vairākiem gadiem starptautisks pētniecisko žurnālistu konsorcijs publiskoja tā sauktos Panamas dokumentus. Tie ļāva ieskatīties ārzonu uzņēmumus apkalpojošas juristu firmas "Moseck Fonsecca" virtuvē un izgaismoja daudzu pasaules vareno slepenos darījumus.
Latvijas Radio rīcībā tagad ir informācija par Panamas dokumentos pieminētām firmām, kuras izmantoja Latvijas bankas.
"ABLV" un vēl 6 bankas
Darījumu epicentrā ir nu jau likvidējamā "ABLV" banka, kurai liktenīgs izrādījās ASV finanšu uzrauga ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") paziņojums, ka bankā notiek sistēmiska naudas atmazgāšana. Trieciens bija tik liels, ka akcionāri nolēma banku slēgt.
"ABLV" ir viena no nedaudzajām Latvijas bankām, kas neizturēja starptautisko naudas atmazgāšanas apkarotāju spiedienu. Skanstes ielā Rīgā, kur modernā augstceltnē bija iekārtojies bankas galvenais birojs, tagad par kādreiz trešo lielāko Latvijas banku vairs gandrīz nekas neatgādina. No ēkas pazudis "ABLV" logo, bet klientu vietā ierodas vairs tikai kreditori un likvidatori.
Taču "ABLV" nebija vienīgā, kas apkalpoja par riskantiem dēvētos klientus. Nauda no viņu kontiem "ABLV" plūda uz citām Latvijas bankām un otrādi. Teju ik uz stūra Rīgas centra banku birojos apkalpoja bijušo padomju republiku naudīgos klientus, daudz neprasot, kas tā par naudu. Un paši pelnīja miljonus.
Latvijas Radio pieejamie dokumenti ir par starpbanku maksājumiem laikā no 2013. līdz 2018. gadam, tātad piecus gadus pirms "ABLV" aizvēršanas.
Zem lupas ir 110 klienti, kas kopumā veikuši naudas pārskaitījumus nepilnu divu miljardu eiro apjomā.
Uz "ABLV" kontiem klientiem pārskaitīti 911 miljoni eiro, bet no "ABLV" pie šiem klientiem izgājuši 1,05 miljardi eiro.
Kopējā naudas plūsmā šos divus miljardus var salīdzināt ar pilienu jūrā, tomēr tie ļauj ielūkoties Latvijas banku klientu sarakstos. Un nekas glaimojošs mūsu finanšu sektoram tas nav. Daļa no šiem pārskaitījumiem bijuši klientiem, kuru vārdi figurē ārvalstu medijos publicētās naudas atmazgāšanās shēmās. Citi atrodami minētajos Panamas dokumentos.
Fakts, ka firmas nosaukums atrodas Panamas dokumentos, pats par sevi nenozīmē, ka tās pārskaitījumi caur Latvijas finanšu sektoru bijusi naudas mazgāšana. Taču šādus klientus uzskata par augsta riska, jo ofšoru čauliņas nereti izmanto, lai slēptu īpašniekus, legalizētu ienākumus un nemaksātu nodokļus.
Šo 110 klientu nauda plūdusi ne tikai caur "ABLV", bet vēl sešām Latvijas bankām. Un tās ir:
- "Citadeles" Latvijas un Lietuvas filiāles,
- "BluOrange Bank",
- "Rietumu banka",
- "Swedbank" Latvijas un Igaunijas filiāles,
- "Baltic International bank",
- pašlaik likvidējamā "PNB" banka.
Ciešs Kremļa sabiedrotais – Viktors Medvedčuks
Pastāvīgi Latvijas banku klienti ir bijuši ukraiņi. Sarakstā ir, piemēram, Honkongā reģistrētās firmas "Braunton Limited" un "Arida Global Limited", ko saista ar prominentu Ukrainas politiķi Viktoru Medvedčuku. Viņš ir ciešs Kremļa sabiedrotais. Pats publiski stāstījis, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir viņa meitas krusttēvs.
Ukraina šogad noteica sankcijas pret Medvedčuku un pārņēma atpakaļ valsts rokās "Prykarpat Zakhidtrans" cauruļvadu, pa kuru Eiropā nogādā Krievijas naftas produktus. Medvedčuku uzskatīja par slēptu šī cauruļvada īpašnieku. Citā izmeklēšanā viņam piemērots mājas arests – Ukrainas likumsargi viņu tur aizdomās par Ukrainas īpašumu zādzību Krimā. Ar šo Putina draugu saistītās kompānijas izmantojušas Latvijas banku "Citadele" un vēl vienu ārvalstu kredītiestādi, veicot transakcijas kopumā 34,6 miljonu apmērā.
Viktora Janukoviča kādreizējās administrācijas vadītājs Aleksejs Filatovs
Naudas pārskaitījumus šeit veikusi arī firma, kas saistīta ar tautas gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča administrācijas vadītāju Alekseju Filatovu. Tās nosaukums "Anfinatex Project LLP" figurē Ukrainas ģenerālprokuratūras spriedumā kādā naudas atmazgāšanas lietā. Naudu firma skaitījusi caur "Baltic International Bank". Transakciju kopējās summas mērāmas desmitos miljonos eiro.
"Laundromāti" naudas slēpšanai
Naudas atmazgāšanas shēmas Austrumeiropā ir pētījis žurnālists Pols Radu, viens no Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centra jeb OCCRP dibinātājiem. Tā ir organizācija, kas apvieno pētnieciskos žurnālistus no vairākām valstīm.
"Sākot no 2008. gada, līdz pat neseniem gadiem Baltijas bankas, jo īpaši Latvijas bankas, izmantoja vērienīgās naudas atmazgāšanas shēmas. Tas ir tas, ko mēs Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centrā saucam par "laundromātiem".
Tika izveidotas sistēmas, kā noslēpt politiķu, biznesmeņu, kas nevēlas maksāt nodokļus, un arī organizētās noziedzības naudu," pastāstīja žurnālists.
Pols Radu uzsvēra, ka nevar komentēt Latvijas Radio rīcībā esošās konkrētās transakcijas. Vienlaikus viņš dalījās ar saviem novērojumiem par Latvijas finanšu sektoru: "Gadu laikā mēs esam identificējuši daudzus organizētās noziedzības pārstāvjus, politiķus un politbiznesmeņus, kas izmantojuši "ABLV", "Trasta komercbanku", "Baltic International bank" un citas.
Šīs bankas nav ar pienācīgu rūpību uzraudzījušas savus klientus un dažos gadījumos pat līdzdarbojušās, radot infrastruktūru liela apjoma naudas atmazgāšanai.
Un, kad es saku "naudas atmazgāšanas infrastruktūra", es domāju sistēmu, kurā tiek piedāvātas ārzonas firmas, kuru patiesie īpašnieki nav uzskaitīti. Tās ir čauliņas, kur darbojas pilnvarotie – viņu identitāti izmanto, norādot šos cilvēkus kā direktorus vai kapitāldaļu īpašniekus. Šīm ārzonas firmām ir konti bankā, un arī šie banku konti daudzos gadījumos ir reģistrēti uz pilnvarotajiem. Tātad īstajiem labuma guvējiem nav redzama nekāda saikne ar personām, kas parādās bankas reģistros. Piemēram, jūs Kijevas pievārtē varētu atrast nabadzīgu vīru, kura paraksts ir pie bankas konta Latvijā, taču viņam pašam par to nav ne mazākās nojausmas. Tas viss darīts, lai paslēptu reālos šīs naudas īpašniekus."
Šīs čauliņas nereti figurē fiktīvos darījumos, kuros apgrozīti miljardi. "Lai tas viss darbotos, ir vajadzīgs atbalsts dokumentu kārtošanā. Daudzos gadījumos tie ir fiktīvi rēķini. Piemēram, ofšora A dokumentos norādīs, ka viņi nosūtījuši automašīnas uz ofšoru B, kuram ir konts "Trasta komercbankā" vai "ABLV", vai citās Latvijas bankās. Bet patiesībā nekāda tirdzniecība nav notikusi, nekādas automašīnas nav nosūtītas, nekādas preces nav nosūtītas. Tas viss būs fiktīvi, lai pamatotu naudas plūsmu no viena kontu uz otru. Šādā veidā caur šiem pārskaitījumiem tiek paslēpta arī reālā naudas izcelsme.
Dažos gadījumos mēs esam identificējuši naudu, kas nozagta Krievijā vai no valsts budžeta Ukrainā, vai pat naudu, kas pieder kriminālām organizācijām," skaidroja žurnālists.
Šo sistēmu, kas plaši izmantota Latvijā, bet ne tikai, Pols Radu salīdzina ar interneta pārlūku "Tor". Līdzīgi, kā tas ļauj anonimizēt lietotāju gaitas internetā, šie finanšu sektora pakalpojumi ļāvuši ietekmīgiem cilvēkiem slēpt naudas izcelsmi un atmazgāt to. "Daudzi biznesmeņi, politiķi no Ukrainas ir izmantojuši Latvijas bankas naudas atmazgāšanai, zagšanai no Ukrainas valsts budžeta vai vienkārši naudas paslēpšanai," norādīja žurnālists.
Bijušais Ukrainas Radas deputāts Mikolajs Martinenko
Viens no tiem, kas iecienījis Latvijas bankas, ir bijušais Ukrainas Radas deputāts Mikolajs Martinenko. Pirms vairākiem gadiem viņu apsūdzēja 29 miljonu ASV dolāru kukuļa pieņemšanā no čehu firmas "Škoda" apmaiņā pret līgumu par iekārtu piegādi Ukrainas atomelektrostacijas operatoram "Energoatom". Pērn Šveicē viņu notiesāja par naudas atmazgāšanu.
Latvijas Radio rīcībā esošā informācija liecina, ka trīs ar Martinenko saistītas kompānijas izmantojušas "Baltic International bank" pārskaitījumiem uz un no "ABLV". To kopējais apjoms – 51 miljons eiro.
Nauda par oglēm no Ukrainas austrumiem
Latvijas banku klientu sarakstos ir arī vairākas kompānijas, kuras pieminētas mediju publikācijās par ogļu nelegālu eksportu no prokremlisko separātistu kontrolētā Donbasa.
Pirms nepilniem trīs gadiem Melnajā jūrā pie Turcijas krastiem avarēja zem Panamas karoga peldošais kuģis "Volga–Balt 214". Padomju laikā būvētais kuģis ar ogļu kravu uz klāja bija ceļā uz Turciju, bet neizturēja vētras spēku. Bojā gāja četri apkalpes locekļi, pārējos izdevās glābt. Kuģa avārija aktualizēja ne tikai jautājumu par kuģošanas drošību, bet arī ogļu nelikumīgu izvešanu no Ukrainas austrumu daļas, ko kontrolē Krievijas atbalstītie separātisti. Legāli tas nav iespējams, bet ukraiņu medijs "Anticor" vēsta, ka valdības nekontrolētajās teritorijās ogles uzpērk tirgotāji no Krievijas un tālāk tās pārdod Eiropā jau kā Krievijā iegūtas. Šādā veidā Krievija atbalsta separātistus.
Darījumu ķēdēs iesaistītas dažādas firmas, to vidū svarīga loma ir divām savstarpēji saistītām firmām "Coal Trade Antrahcit LLP" un "Grecol Limited", kurām bijuši konti nu jau maksātnespējīgajā "PNB bankā" un joprojām strādājošajā "BlueOrange Bank". Transakcijās uz un no "ABLV" kompānijas pārskaitījušas miljonus.
Latvijas finanšu sektors apkalpojis arī firmas, ko saista ar Vjačeslavu Platonu. Cilvēku, kurš ir atslēgas figūra tā dēvētajā "gadsimta zādzībā" no Moldovas bankām. Moldovā tas bija milzīgs skandāls, kas beidzās ne tikai ar triju banku slēgšanu un iedragāja visas valsts ekonomiku. Tas sagrāva arī daudzu cilvēku atbalstu Eiropas Savienībai – skandālā bija iepīts populāras proeiropeiskās partijas līderis un citi augsta līmeņa politiķi.
Pie atbildības gan izdevās saukt tikai nedaudzus. Vjačeslavs Platons ir viens no viņiem. Moldovas tiesa viņam piesprieda 18 gadus cietumā par zagšanu un naudas atmazgāšanu. "Platons bija viens no šīs sistēmas arhitektiem, bet tur bija arī citi – viņam bija draugi, kuri vēlāk vērsās pret viņu un kļuva par ienaidniekiem," skaidroja žurnālists Pols Radu.
Moldovas Augstākās tiesas spriedumā, ar kuru notiesāts Platons, starp kompānijām, kuras kontrolējuši gadsimta zādzības organizatori, minēta arī firma "Miser Development Limited", kurai bijis konts bankā "Citadele". Pēc Latvijas Radio rīcībā esošās informācijas, no tās uz "ABLV" kontiem pārskaitīti deviņi miljoni eiro.
Kā pastāstīja žurnālists Pols Radu, Baltijas valstu bankas izmantotas ne tikai naudas atmazgāšanai, bet arī sankciju apiešanai.
Pētījumi liecina, ka caur baltiešu banku kontiem lielos apjomos mazgāta Irānas nauda, kamēr pret to noteiktas sankcijas. "Tiklīdz jums ir šāda veida vide, kur viss paslēpts aiz čauliņām un bankas nepievērš uzmanību transakcijām, to izmanto ne tikai naudas atmazgāšanai, bet arī starptautisko sankciju apiešanai," norādīja Radu.
Sen aizvērta lappuse. Vai tiešām?
Ko par šiem klientiem saka pašas bankas?
Latvijas Radio sazinājās ar visām bankām, par kuru klientiem mums ir informācija. Tās aicinātas uz interviju, taču klātienē atbildēt uz jautājumiem raidījumā pieminētās bankas atteicās.
Rakstiskās atbildēs visas kā viena kredītiestādes norādīja, ka nevar komentēt konkrētus klientus un darījumus – to aizliedz likums. Vēl viena kopēja tendence – visas bankas apgalvo, ka iegulda ievērojamus līdzekļus, lai izveidotu sistēmas, kas naudas atmazgāšanu nepieļautu. Turklāt prasības šajā ziņā laika gaitā ir mainījušās un bankas cenšas tām pielāgoties.
Fragments no "Citadeles" atbildes:
"Jau kopš savas darbības sākuma banka ir fokusējusies uz Baltijas klientu apkalpošanu, lai arī tā savulaik apkalpoja ierobežotu skaitu nerezidentu. Taču nerezidentu apkalpošana nekad nav bijusi bankas fokuss. Līdz ar to 2018. gadā iesāktā "finanšu sistēmas kapitālā remonta" ietvaros banka pārtrauca apkalpot klientus – ārzonās reģistrētas juridiskās personas. Vienlaicīgi banka turpina apkalpot privātpersonas – ārvalstu pilsoņus, kuriem ir saites ar Baltiju, piemēram, viesstrādniekus no ārvalstīm, personas, kas ir pārvākušās uz dzīvi Latvijā u.tml."
Arī "Blue Orange Bank" norādīja, ka pēdējos gados ir pilnībā mainījusi savu biznesa modeli un pārtraukusi apkalpot klientus no paaugstināta riska reģioniem. Konti slēgti apmēram 90% ārvalstu klientu. Līdz ar to Latvijas Radio uzdotie jautājumi attiecoties uz senu pagātni un sen aizvērtu lappusi.
Fragments no bankas "Blue Orange Bank" rakstiskās atbildes:
"Jāatzīmē, ka laika posmā kopš 2017. gada gan Latvijā, gan globālā mērogā ir būtiski mainījušās prasības, pēc kādiem kritērijiem finanšu iestāžu uzraudzības vai citām kompetentām iestādēm jāsniedz informācija par aizdomīgu darījumu. Tāpēc bankas vadība uzskata, ka 5–8 gadus veci darījumi ir jāvērtē atbilstoši tā laika likumdošanai un prasībām, un to nepārtraukta aktualizēšana un iztirzāšana šobrīd tikai grauj finanšu iestāžu kopējo reputāciju, rada sabiedrībai maldinošu iespaidu kopumā par to banku darbību, kuras klientu darījumu kontrolē nepārtraukti iegulda lielus resursus."
"Baltic International bankas" atbilde ir lakoniska – banka visas prasības ievēro:
"Banka turpina un turpinās aktīvi un sistēmiski īstenot aizsāktos procesus un pasākumus iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai, piemērojot kompleksu pieeju jebkādu neatbilstību novēršanai un to turpmākai nepieļaujamībai, bankas atbilstīgas darbības nodrošināšanai."
Garos paskaidrojumos neieslīga arī maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators Vigo Krastiņš, norādot: "Varu apstiprināt, ka Jūsu norādītās kompānijas nav reģistrētas maksātnespējīgās AS "PNB banka" kreditoru reģistrā." Tātad uz bankā palikušo naudu tās nepretendē.
Sodi par pārkāpumiem
Lai arī bankas raksta, ka dara visu iespējamo, lai naudas atmazgāšanu nepieļautu, visas šeit minētās kredītiestādes pēdējos gados ir saņēmušas lielāku vai mazāku sodu par pārkāpumiem.
"Blue Orange" un "Baltic International bank" sodu izpelnījušās pat divreiz. Lielāko sodu – 3 miljonus eiro – savulaik samaksāja "ABLV", bet mazākais piespriests "Citadelei" – virs 600 tūkstošiem eiro. Savulaik sodīta arī "PNB banka", un starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpumi bija viens no iemesls, kāpēc 2019. gadā šīs bankas darbību apturēja.
Bijušais klients: Ļoti laba apkalpošana
Cilvēki, kuri pārzina banku vidi, neformālās sarunās stāsta, ka daži baņķieri īstenībā nevis vairījās no šiem riskantajiem klientiem, bet piedāvāja viņiem ekskluzīvus pakalpojumus, kas dažkārt iekļāva pat privātus lidojumus.
"Man ir vislabākās atmiņas par šo banku. Ļoti laba apkalpošana," pastāstīja viens no bijušajiem "ABLV" klientiem – ārvalstniekiem, kura identitāti Latvijas Radio ir pamats aizsargāt. Tādēļ viņa balss ir pārveidota. Šis klients naudu no "ABLV" izņēma dažas nedēļas pirms bankas slēgšanas.
"Informācija par ABLV bija slikta, lai arī bankā visi bija pārliecināti, ka viņi izkļūs no šīs situācijas. Līdz pēdējam bija pārliecināti," stāstīja bijušais klients.
Par "ABLV klientu viņš kļuva, iegādājoties nekustamo īpašumu. Latvija vilinājusi ne tikai ar pazīstamo vidi, iespējām sazināties krieviski un nostalģiskām bērnības atmiņām, bet arī ar termiņuzturēšanās atļaujām.
Viņam ir sava teorija par "ABLV" kraha iemesliem: ""ABLV" un citās bankās konti ir bijuši lielam skaitam ārzonas kompāniju. Daļa no tām, ļoti iespējams, uzglabāja Krievijas prezidentam pietuvāto naudu. 2012. gadā bija kārtējās Putina vēlēšanas, un pēc tam (..), visdrīzāk jau ap 2013. gadu, tika pieņemts lēmums atjaunot dzelzs priekškaru ap Krieviju un atgriezt šī savējo loka naudu no ārzonu kontiem atpakaļ Krievijā. Droši vien tas arī tika izdarīts. Nu, un pēc visa tā vajag galus ūdenī nolaist… Visdrīzāk tas, kas notika ar "ABLV", ir Krievijas pietuvināto loka iniciatīva, lai nogremdētu banku un visi gali būtu ūdenī. Tā ir mana teorija, kurai nav nekādu pierādījumu."
Uzraugi: Tas ir vidēji, kas notika Latvijas bankās
Bet kāds viedoklis par šiem darījumiem ir banku uzraugam – Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijai (FKTK) – un Finanšu izlūkošanas dienestam?
Latvijas Radio informēja abas iestādes par tā rīcībā esošajiem datiem. Nosūtīts gan banku klientu saraksts, gan pārskaitījumu summas.
Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa un viņas vietnieks Toms Platacis komentēja šo informāciju:
Ilze Znotiņa: Tātad kopumā no pieprasījumā iekļautajām 110 fiziskām un juridiskām personām. Mums pareizi sakrīt cipari? 110
Latvijas Radio: Jā.
Ilze Znotiņa: 67 minēti kā konkrētu Latvijas kredītiestāžu klienti. Pārbaudot šo informāciju par šiem 67, un kur mēs to darījām, tas ir mūsu pašu datu bāze un Kontu reģistrs…
Toms Platacis: Ja es drīkstu, tie 67, kāpēc? Droši vien visi ir bijuši Latvijas klienti.
Ilze Znotiņa: Vairs nav.
Toms Platacis: 2017. gadā atvērās Kontu reģistrs. Viss, kas ir pirms tam, nav Kontu reģistrā, un mēs nevaram pierādāmi pārbaudīt...
Ilze Znotiņa: Proti, tu esi iedevusi mums informāciju par 2013.–2018.gadu, bet viens nogrieznis mums nav redzams līdz 2017. gadam.
Latvijas Radio: Tas nozīmē, ka diezgan daudz – gandrīz 70 – bija vēl uz 2017. gadu..
Toms Platacis: Jā.
Ilze Znotiņa: Jā.
Pārbaudot informāciju valsts izveidotajā Kontu reģistrā, finanšu izlūki konstatēja, ka 26 klientiem joprojām ir aktīvi konti Latvijas kredītiestādēs. Tā ir ceturtā daļa no visām Latvijas Radio rīcībā esošajā sarakstā minētajiem banku klientiem.
Ilze Znotiņa: 26 fiziskām un juridiskām personām no tiem, ko mēs pārbaudījām, šobrīd ir aktīvi konti, šobrīd. Bet tev ir jāsaprot, tu nosauci tur vairākus klientus, kas ir lieli investori patiesībā Latvijā, tu jau pamanīji pati.
Latvijas Radio: Izmantoja čaulas kompānijas.
Ilze Znotiņa: Tur ir jautājums par to, vai 2013., 2014 vai 2015. gadā fakts, ka viņi izmanto, piemēram, kaut kādu zema nodokļa jurisdikciju, vai tas obligāti nozīmē, ka viņi pārkāpuši likumu. Droši vien, ka nē. Jautājums, protams, ir par nodokļu... vai tas ir nodokļu nolūkā vai kādā citā nolūkā, bet
sadarbība ar čaulas kompānijām vai čaulu kompāniju izmantošana vēl joprojām nav aizliegta, visā pasaulē nav.
Starp aktīvajiem kontiem daži ir arī likvidējamās "ABLV" un maksātnespējīgās "PNB bankas" klientiem. Var noprast, ka ļoti skandalozu personu starp viņiem gan vairs nav.
Latvijas Radio: Vai šīs transakcijās, kuras mēs redzam, vai tur nav notikusi naudas mazgāšana?
Ilze Znotiņa: Viens no indikatoriem vai kaut kādas aizdomas, ka klients vai darījumi ir bijuši aizdomīgi, varētu būt tas, vai mēs esam saņēmuši ziņojumu par aizdomīgu darījumu. (..) Diezgan identificējoši ir, ka mēs esam saņēmuši. Kopējais aizdomīgo gadījumu ziņojumu skaits pārsniedz 80 aizdomīgu darījumu ziņojumus par šiem klientiem.
Apkalpojot minētajā sarakstā esošos klientus, 14 gadījumos bankas atturējušās no kādu darījumu veikšanas, 23 gadījumos esot veikušas padziļinātu izpēti, bet par 15 personām Finanšu izlūkošanas dienests nosūtījis ziņojumus tiesībsargājošajām iestādēm. Rezultātā sākti 16 kriminālprocesi.
Finanšu izlūkošanas dienests norādīja, ka tā rīcībā ir informācija par visām "ABLV" transakcijām, taču apjoms ir milzīgs un klientiem individuāli nav iets cauri. No Latvijas Radio atsūtītā saraksta dienests testa veidā paanalizēja pirmos 30 klientus.
"No pirmajām 30 personām 43% uzreiz figurēja visāda veida "līkos" (no angļu "leaks" - red.). 43 – tātad ļoti augsts procents. Tālāk mēs redzam, ka viens no 30 figurē Moldovas bankas krāpšanas lietā, viens no 30 ir PLG OFAC sankciju subjekts, viens no 30 ir Velsas tiesas spriedums par visu aktīvu iesaldēšanu. Mūsu pieredzē, analizējot likvidējamo un maksātnespējīgo banku, es neteiktu tā, ka šie ir absolūti kritiski uzkrītošie klienti, kur man liktos – o, ir saraksts! Tāda man nav sajūta.
Šie ir diezgan tipiski, tāda vidēja mediāna, kas notika Latvijas bankās," atzina Znotiņa.
Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Santa Purgaile uzsvēra, ka tas viss ir pagātne: "Mēs kā valsts kopumā, visi kopā pļauku sejā par šīm darbībām esam dabūjuši. Mēs esam bijuši tur, kur mēs bijām; cīnoties par neiekļūšanu pelēkajā sarakstā, mēs esam izķengāti un izvazāti, publiski sodīti ar komunikāciju par mums kā valsti, kas piedalījās un atbalstīja tajā laikā šāda veida finanšu darbības."
Tagad situācija esot labāka. "Kā uzraugs mēs esam auguši un attīstījušies, īpaši pēdējo divu gadu laikā. Mēs esam pilnīgi transformējuši metodoloģijas ikdienas uzraudzībai, to, kā veic pārbaudes, identificē riskus. Es domāju, ka kapacitātes, profesionalitātes ziņā mēs esam ļoti labā formā. Protams, arī mēs visu laiku augam, maināmies, pilnveidojamies, vienmēr atrodam – šeit jāpiestrādā. Bet mēs kā uzraugs un mūsu sadarbība ar finanšu tirgu… Mēs esam panākuši to, ka, mēs esam pārliecināti, ka katra kredītiestāde saprot un apzinās, kas šobrīd varbūt vēl viņu pusē pilnveidojams, it sevišķi pēc pēdējām pārbaudēm, kur varbūt ir kāda vājā vieta, kur jāpieliek, bet faktiski visa šī sistēma – identificēt potenciāli aizdomīgo darījumu, ziņot FID un tā tālāk, es domāju, ka šīs sistēma strādā ļoti labi," sacīja Purgaile.
Šajā raidījumā Latvijas Radio pastāstīja tikai par nelielu daļu Latvijas banku riskanto klientu. Nākamās nedēļas "Atvērtajos failos" temats turpināsies, stāstot par to, kādus Azerbaidžānas, Uzbekistānas un Krievijas klientus mūsu bankas ir apkalpojušas.
