Madona ir viena no Latvijas pilsētām, kur nevar nepamanīt - ir izpleties viens aptieku tīkls. Četras no pavisam sešām aptiekām pieder Latvijā lielākajai aptieku ķēdei – uzņēmumam "Sentor Farm aptiekas", ko plašāk zina kā "Mēness aptiekas". Šī tīkla aptiekas vairākumā ir arī virknē citu Latvijas pilsētu. Konkurences padome atzīst – tās redzeslokā pašlaik ir aptieku koncentrācija desmit Latvijas pilsētās.
- Madonā un citviet izpleties viens tīkls – "Mēness aptiekas"
- Agrāk Madonā bija vairāk neatkarīgo aptieku
- Iecienīta vienīgā neatkarīgā aptieka - "Priežu aptieka"
- Kāds ir neatkarīgās "Priežu aptiekas" spēks?
- Madonas slimnīcu apmierina sadarbība ar "Mēness aptieku"
- Lielie piekopj dažādus veidus mazo aptieku atpirkšanai
- Konkurences padomes redzeslokā situācija 10 pilsētās
- Ministre: Nav pareizi, ka pilsētā ir vienas ķēdes aptiekas
Jelgavā esot aptieku daudzveidība
Pirms došanās uz Madonu Latvijas Radio veica izpēti – pārskatot Latvijas karti un aptieku tīklojumu, iezīmējas vairākas pilsētas, kur dominē viens aptieku tīkls.
Piemēram, "Mēness aptiekas" ir vairākumā tādās pilsētās kā Sigulda, Dobele, Ikšķile, Saldus, Ludza, arī Gulbene, kur no piecām aptiekām četras pieder šai ķēdei.
Tiesa, ir arī pilsētas, kā, piemēram, Jelgava, kur ir diezgan liela aptieku daudzveidība. Pa ceļam uz Madonu ir Koknese, kur abas vienīgās aptiekas pieder "Apotheka" tīklam, un Pļaviņas ar divām "Latvijas aptiekām".
"Viņi redz tikai viena tīkla aptiekas. Cenas ir vienādas, cenas ir pamatā sadārdzinātas, jo cenas ir parasti zemākas, ja tuvumā ir citi aptieku tīklu uzņēmumi," klāsta Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama.
Arī Konkurences padome (KP), no iedzīvotāju sūdzībām uzzinājusi par tīklu koncentrāciju, šobrīd pēta notiekošo pilsētās.
Agrāk vairāk neatkarīgo aptieku
Madonā dzīvo aptuveni 8000 iedzīvotāju, aptiekas ir sešas. Vēl pirms sešiem gadiem tieši puse Madonas aptieku bija neatkarīgās aptiekas. Tās bija trīs, vēl bija divas "Mēness aptiekas" un viena "Europatieka". Pēdējos gados karte ir ļoti izmainījusies – kopskaits nemainīgs, taču palikusi tikai viena individuālā aptieka, savukārt "Mēness aptieku" skaits audzis līdz četrām un joprojām ir viena "Euroaptieka".
- Kā mainījies aptieku tīkls Madonā (gaiši zilā krāsā atzīmētās neatkarīgās aptiekas, bet sarkanā krāsā - "Mēness aptiekas"):
Jāatgādina, ka pirms septiņiem gadiem Saeima lēma par tīkla aptiekām labvēlīgiem likuma grozījumiem, paverot plašākas durvis izplesties un ļaujot izzust individuālajām aptiekām.
Ir madonieši, kas zāles pērk ļoti reti, tomēr vairākumam uzrunāto pilsētas iedzīvotāju vismaz kādreiz ir jāiegriežas aptiekā. Kā viņi izvēlas aptieku, Latvijas Radio jautāja arī pie veikala "Maxima", kur ir viena no pilsētā dominējošā tīkla aptiekām "Mēness aptieka".
"Pēc tuvākās vietas, kur es atrodos, tur es arī ieeju. Es iepirkos "Maxima", tāpēc arī iegāju šajā aptiekā. Madonā visi farmaceiti labi apkalpo," atzina viena no uzrunātajām iedzīvotājām.
Madonas centrā veikalā "Rimi" savukārt ir "Euroaptieka". Klienti to izvēlas divu iemeslu dēļ – laba atrašanās vieta un atlaides. Ienākot aptiekā, labi pamanāma ar sarkanu lentu pārsieta liela dāvanu kaste, kas patiesībā ir galdiņš, kur izlikti akcijas produkti. Arī virs kasēm – zīmes ar procentiem vēsta par izdevīgiem piedāvājumiem.
Latvijas Radio iegādājās bezrecepšu zāles, un aptiekas darbiniece uzreiz piebilst – izvēlētās zāles tieši šomēnes ir ar atlaidi, un parāda arī čekā iesisto piebildi – var nopirkt divas zobu pastas par vienas cenu.
Iecienīta neatkarīgā "Priežu aptieka"
Tomēr ne tikai atlaides ievilina. Kā pie tīklu aptiekām, tā citviet Madonā uzrunājot cilvēkus, visbiežāk izskan kādas citas, ne tīkla aptiekas nosaukums.
""Priežu aptieka". Tāpēc, ka tā ir lētāka, ļoti laba apkalpošana un tuvu pie mājām," par pilsētā vienīgo individuālo aptieku stāsta viena no sastaptajām madonietēm.
Arī kāds kungs atzina: "Es pārbaudīju visas aptiekas un atradu, ka tur var vislētāk iegādāties zāles, kas vajadzīgas pret gripu un citām kaitēm."
Madonā daudzinātā pēdējā individuālā "Priežu aptieka" nav viegli atrodama daudzdzīvokļu namu pudurī. Šo aptieku piecstāvu dzīvojamās mājas pirmajā stāvā ar melnbaltu kaķi pie namdurvīm pat preču piegādātāji uziet ar grūtībām. Šeit jau 20 gadus nāk cilvēki pārsvarā no apkaimes mājām, vēl citi sestdienās, braucot iepirkties, te ierodas no Madonas apkārtnes.
"Viņi nāk un uzskata, ka mēs esam viņu aptieka, un viņi nemaz nepūlas aiziet uz citu aptieku. Viņi ir mūs iepazinuši, mēs jau no galvas zinām, kādas zāles viņi lietojuši, bez visām e-receptēm, bez datoriem," saruna ar "Priežu aptiekas" vadītāju farmaceiti Sarmīti Smilgu ir jāpagaida. Darbinieces ir aizņemtas, apkalpojot klientus, kuri sastājušies četru cilvēku rindā, un konsultācijas ievelkas. Sarmīte Smilga nosmejas, ka daudzus pacientus te nezina pēc vārdiem, uzvārdiem, bet gan pēc zālēm.
"Nu mums [nav] nekādi plāni, varbūt tas, ka mēs neesam ķēdē, ne mums plāni, ne mums izpeļņa svarīga, mēs varam pēc savām iespējām un zināšanām visu izskaidrot," saka Smilga.
Mazajai aptiekai gan plusi, gan mīnusi
Aptiekā arī neslēpj, ka ir bijuši piedāvājumi aptieku pārpirkt, tomēr šādi plāni tīkliem nav piepildījušies. Kāds tad ir individuālās aptiekas spēks, salīdzinot ar tīkla aptiekām?
"Domāju, mūsu spēks ir tas, ka ir ilggadīgi strādājoši farmaceiti, kas iekarojuši arī cilvēku simpātijas, ar ko izveidojies kontakts daudziem. Vēl mūsu pluss ir tāds, ka varam elastīgāk iegādāties preci. Pārsvarā ķēžu aptiekām ir tas, ka jāiegādājas no savām firmām, mums ir ļoti plašs piegādātāju loks.
Mīnuss varbūt ir tas, ka kādi piedāvā ķēžu aptiekām, tā kā tur ir lielāks apgrozījums, lielākas atlaides. Mums varbūt ne tik lielas [atlaides] piedāvā," secina Smilga.
Madonā cilvēki atzīst, ka nelielā individuālā aptiekā medikamentu klāsts var nebūt tik liels, kā mēdz būt tīkla aptiekās.
"Ir lētāk dažas lietas, jo viņi bieži iepērk medikamentus no mazām lieltirgotavām," tā par individuālajam aptiekām atzīst "Sentor Farm aptiekas" reģionālā vadītāja Rita Zemniece.
"Sentor Farm aptiekas" jeb "Mēness aptiekas" sadarbojas pārsvarā ar lieltirgotavu "Recipe Plus," ar kuru aptiekas ir vienā hodingā, un, ja nepieciešams, arī ar citām lielajām lieltirgotavām, kur cenas ir diezgan līdzīgas.
"Mēs varam turēt to sortimentu, mazā aptieka nevar turēt to sortimentu. Ne tikai sortimentu, bet arī skaitu.
Piemēram, ārsts izraksta divus medikamentus, ienāk trīs četri klienti, un mazajā aptiekā tikai vienam klientam pietiek," teica Zemniece.
Apmierina sadarbība ar "Mēness aptieku"
Madonā "Mēness aptiekas" ir atrodamas četrās vietās – veikalā "Maxima", ir arī diennakts aptieka centrā Saules ielā, vēl ir arī ēkā Skolas ielā, kur ir doktorāts, un arī Madonas slimnīcā. Viesojoties trīs no četrām "Mēness aptiekām", Latvijas Radio novēroja, ka vismaz tobrīd rindu tur nav – ienāk vien pa kādam klientam.
"Mums vairāk ir pacienti, kas nāk no speciālista ar konkrētām saslimšanām, vairāk ar cukura diabētu, nāk no acu ārsta, psihiatra," Madonas slimnīcā esošās aptiekas "Mēness aptiekas 51" vadītāja Ginta Āboliņa stāsta, ka šīs aptiekas klienti pārsvarā ir slimnīcas poliklīnikas apmeklētāji un viņi nāk pēc ārstu izrakstītajām zālēm.
Aptieka tur ir jau sešpadsmito gadu, un Madonas slimnīcas valdes locekle Astrīda Svilāne ar līdzšinējo sadarbību ir gluži apmierināta.
"Tāpēc vien, ka, izrakstot pacientam medikamentu, tas ir ļoti tuvu, uzreiz varam ātri atprečot, un ar atprečoto recepti, saņēmis medikamentu, braukt mājās," teica Svilāne.
Jautāta, vai ir kādi plāni ko mainīt attiecībā uz aptieku, Svilāne teic, ka vienubrīd bijušas pārdomas, jo slimnīcai bija nepieciešamas telpas, un aptieka aizņem vairāk telpu nekā, piemēram, puķuveikals, bet tagad šis jautājums nav aktuāls.
Savukārt, taujāta, vai tas, ka slimnīcā ir "Mēness aptieka", ir finansiāli izdevīgi, slimnīcas vadītāja teica: "Nē, nē, tā īre ir tīri simboliska. Finansiāli, nē, mums neko neviens nepiemaksā, tikai tik, cik īres līgums, telpu izmantošanas īres līgums."
Vēl jāpiebilst, ka 2020.gada beigās īres līgums beigsies.
Mazo aptieku pārpirkšanas veidi – dažādi
Vēl 2010.gadā aptuveni 60% bija individuālas aptieku, savukārt atlikusī 40% daļa – tīkla aptiekas. Šogad ir otrādāk – vairākumā ir aptieku tīkli.
Veidi, kā lielie aptieku tīkli mazās aptiekas pārpērk, ir dažādi. Piemēram, mazāk apdzīvotās vietās, kur vēl var atvērt aptieku, tīkls pavisam netālu izveido savu aptieku, un pamatīga akcijas kampaņa vai uz laiku zemāku cenu politika ātri vien mazās aptiekas klientus pārvilina.
Tāpat arī regulāri zvani aptiekas īpašniekam, piedāvājot atpirkt aptieku, īpaši, ja aptieka atrodas stratēģiski labā vietā.
"Es to sauktu par tādu psiholoģisku teroru drusciņ, saprotiet pati, cik jums varētu būt patīkami, ja jums ik pēc mēneša piezvana, vai jūs tur esat," teica Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Kitija Blumfelde, ieskicējot vēl kādu individuālo aptieku pārpirkšanas shēmu:
"Ja aptiekai ir vairāki īpašnieki - un tā ir bijis vairākām aptiekām -, ir sanācis, ka šādā veidā tiek pārdotas, - tad katrs daļu turētājs tiek uzrunāts ar konkrētu priekšlikumu par savu daļu pārdošanu. Galvenais jau ir dabūt lielāko daļu skaitu. Un, ja aptiekās ir pieci seši daļu turētāji, ka kādiem diviem trim kāja paslīdēs, tā vienkāršoti sakot."
Konkurences padomes redzeslokā situācija 10 pilsētās
Kitija Blumfelde arī norāda uz konkrētu tīklu dominanci vairākās Latvijas pilsētās, un te jājautā, vai to maz zina KP. To KP ir pamanījusi, jo iedzīvotāji sūdzējās, ka atsevišķās pilsētās īsti vairs nav cenu konkurences un ir problēmas ar zāļu pieejamību. Padome tagad analizē situāciju desmit Latvijas pilsētās.
"Tiešām, atsevišķās pilsētās gluži nemanot, dažādā veidā pārreģistrējot licences vai kādā veidā mainot licencēm īpašniekus bez uzraudzības.
Tie ir darījumi, kurus mūsu apvienošanās regulējums neskar. Tie ir ļoti mazi darījumi šķietami, un Konkurences likums tur neko nevar skatīties, vai tā apvienošanās ir vērtējama vai nav.
Šajās pilsētās notiek tiešām ļoti spēcīga atsevišķu aptieku tīklu koncentrācija. Kādas ir sekas: tas, ka patērētājam tiešām nav izvēles iespējas, viņi redz tikai viena tīkla aptiekas, cenas ir vienādas, cenas ir pamatā sadārdzinātas, jo cenas parasti ir zemākas tur, kur ir tuvumā ir citu aptiekas tīklu uzņēmumi, tad ir konkurences spiediens, bet tur nav konkurences spiediena," skaidro KP vadītāja.
KP vadītāja arī norāda, ka apvienošanos Konkurences padome vērtē tad, kad izpildās noteikti kritēriji, piemēram, apgrozījuma kritēriji – apvienojas tirgus dalībnieki, kuru kopējais tirgus apgrozījums iepriekšējā gadā bijis ne mazāks par 30 miljoniem eiro, kā arī vienam no apvienošanas dalībniekiem apgrozījums nav bijis mazāks par 1,5 miljoniem eiro. Tas nozīmē, ka šo mazo aptieku pievienošanu valstiski regulē.
"Protams, būtu muļķīgi tagad Konkurences likumā ieviest normu, ka katrs mazs apvienošanās darījums jāregulē, jo tas nozīmētu, ka citām nozarēm tas pamatīgu slogu radītu.
Tāpēc mēs esam vērsuši Veselības ministrijas uzmanību, ka šī ir specifiska joma. Un daudzās valstīs ir tā, ka Veselības ministrija izvērtē, cik tālu drīkst aptieku tīkli koncentrēties, paplašināties," sacīja Ābrama.
Ministre: Nav pareizi, ka pilsētā ir vienas ķēdes aptiekas
Priekšlikumu, kā uzlabot konkurenci šajā nozarē, ir daudz, taču, kā atzīst KP, līdz šim sadarbība ar Veselības ministriju nesokas tik labi, kā vajadzētu.
"Es domāju, ka viena no problēmām ir, ka mums ir dažādas likumdošanas – viena, ko Veselības ministrija skatās attiecībā uz aptiekām, un tā, ko skatās Konkurences padome. Iespējams, jādomā par regulējuma apvienošanu," teica veselības ministre Anda Čakša, paužot viedokli, ka tad KP varēs situāciju ietekmēt, jo pašā Veselības ministrijā šobrīd nav pietiekami daudz instrumentu.
Ministre arī piekrīt – nav pareizi, ja pilsētā ir tikai vienas ķēdes aptiekas. "Tad tas vienīgais, ko es redzu, ka jābūt nosacījumam – es nezinu, cik daudz to var tirgū regulēt, - ka, ja ir viena aptieka, nākamā nevar būt tāda pati," teica Čakša.
Tiesa, "Mēness aptieku" vadība gan problēmas nesaskata. Holdinga "Repharm", kurā ietilpst "Sentor Farm aptiekas", vadītājs Dins Šmits:
"Ziniet, Valmierā ir tikai viens lielveikals. Kāpēc ir viens? Es negribu tā vienkāršot, bet, protams, ārpus Rīgas ir tā. Ir regulēta tā nozare.
Noteikti ir kādi vēsturiskie apstākļi, kāpēc tā ir bijis, kāpēc iepriekšējie īpašnieki ir pārdevuši. Godīgi sakot, ja viena ir, tad pietiek, lai konkurence būtu," uzskata Šmits.
Ja turpināsies aizsāktais kurss, visticamāk, tīkli turpināsies izplesties un individuālo aptieku skaits vēl vairāk samazināsies. Tas draud ar konkurences mazināšanos, arī cenu ziņā. Neoficiālās sarunās nozarē iesaistītie atzīst – bieži vien tiek saglabātas arī aptiekas, kas nes zaudējumus, jo tas ļauj bloķēt ceļu citiem aptieku uzņēmumiem un neļaut iegūt licenci un ienākt pilsētā.
