Astoņi gadi Donbasā

Daudzskaitlīgie upuri, kuri šo gadu laikā bija iespējami, jo pa tiem sita Ukrainas bruņotie spēki! Kur tad jūs visi bijāt? To sacīja Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova Krievijas valsts televīzijā NTV kara pirmajā dienā 24. februārī. Viņa pārmeta līdzšinējo vienaldzību tiem Krievijas inteliģences pārstāvjiem, kas tagad publiski aicinājuši pārtraukt uzbrukumus Ukrainai.

Vēlāk šo jautājumu atkārtoja daudzi. Tūkstoši dalījušies, piemēram, ar pazīstamā kinorežisora Ņikitas Mihalkova videouzrunu. Viņš jautāja kolēģiem – kāpēc jūs neraudājāt, kad tas jūsu acu priekšā notika? Kāpēc tagad sākat bļaustīties?

Sociālajos medijos šis jautājums dažādos formātos tiek uzdots ne tikai Krievijas iedzīvotājiem, bet visiem, kas nosoda tās iebrukumu Ukrainā. Arī latviešu valodā. Taču tajā ir noklusētas vairākas būtiskas lietas. Pirmais – 2014. gadā separātistu nemieri Donbasā sākās vienlaikus ar Krievijas karavīru jeb tā saukto zaļo cilvēciņu ieiešanu Krimā, tātad svešas valsts teritorijā. Kad tur Krievijas armijas klātbūtnē notika starptautiski neatzītais referendums un Krievija iekļāva Krimu savā sastāvā, tā arī sāka atbalstīt Donbasa separātistus, pret kuriem vērsās Ukrainas armija. Jau gadu vēlāk ASV ziņoja, ka saskaņā ar dažādiem avotiem Austrumukrainā ir 12 tūkstoši Krievijas karavīru.

Otrkārt, Kremlis uzsver bojāgājušo cilvēku skaitu un runā par Ukrainas īstenotu genocīdu. Tam nav nekāda pamata.

Netiek pateikts, ka ievērojams upuru skaits bija abās pusēs. Saskaņā ar ANO cilvēktiesību pārstāvja ziņojumu, karadarbības pirmajos sešos gados bez aptuveni 3000 bojāgājušajiem civiliedzīvotājiem dzīvības zaudēja arī 5,6 tūkstoši prokrievisko kaujinieku un 4,1 tūkstoši Ukrainas karavīru. Arī citi cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp vardarbība pret gūstekņiem, tika konstatēta abās pusēs.

Ukrainu bieži apmeklējušais žurnālists Aleksejs Grigorjevs: "Karš ir karš, tā nevar būt, ka ir  tikai vienā pusē bojāgājušie. Ir frontes līnija, tā bija caur pilsētām. Donecka, Gorlovka… Un vienā pusē upei ir Staņica Luhanska, kas ir Ukrainas kontrolēta, un otrā pusē – Luhanskas pilsēta. Protams, frontē ir kā frontē. (..) Bet vainīgs ir tas, kas to karu iesāka, kas kontrolēja, kas neļāva nekādu risinājumu rast tam visam. Nebija risinājuma tāpēc, ka Krievija to negribēja."

Viņš uzsvēra, ka prokrieviskie spēki arī nepildīja vienošanos pārtraukt karadarbību. 2014. gada septembrī Minskā tika parakstīts pirmais protokols par pamieru, bet 2015. gada februārī otrais, kas citu nosacījumu starpā paredzēja uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no frontes līnijas. Vienošanās netika pildītas. 

"Minskas nolīgums netika pildīts, pirmkārt, no Krievijas puses, jo turpinājās Ukrainas teritorijas apšaudes. Un, protams, tad, kad viņiem šāva virsū, viņi atbildēja. Un Ukraina piedāvāja ielaist visā tajā teritorijā vai ANO karaspēku, vai kādu, bet krievi jau tam pretojās. Tā nav, ka nekas netika darīts," skaidroja Grigorjevs.

Tiktāl par Krievijas radīto mītu, ar kuru tā vainu par kara sākšanu uzveļ Ukrainai. Tālāk par to, ar kādām metodēm šis un līdzīgi Kremļa vēstījumi tiek pavairoti sociālajos medijos.

Krievijas propaganda "TikTok"

"TikTok" ir ļoti populāra interneta platforma, kurā galvenokārt jaunieši dalās ar pašu filmētiem īsiem, smieklīgiem video. Dažas dienas pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā "TikTok" lietotāji Latvijā pamanīja vairākus video ar pilnīgi vienādu tekstu.

Šie jaunieši ikdienā publicē pašuzņemtus mūzikas klipus un jokus, bet tagad stāsta, ka 2015. gadā Doneckā izveidoja Eņģeļu aleju par piemiņu Donbasā bojāgājušajiem bērniem un Krievija grib pārtraukt tur astoņus gadus ilgušo genocīdu.

Katram šim jaunajam cilvēkam ir vairāki desmiti un pat simti tūkstoši sekotāju, tātad ievērojama auditorija.

Vai šie vienādie teksti ir nejaušība vai arī tā varētu būt plānota kampaņa sabiedrības viedokļa ietekmēšanai?  "Atlantic Council DFRlab." digitālās vides pētniece Nika Aleksejeva vērtēja:  "Un mēs zinām arī, ka pastāv arī ietekmētāju, influenceru mārketings kā industrija, Krievijā tā attīstās, "TikTok" ir ļoti populārs, un ir bijušas ziņas, ka šie ietekmētāji saņem piedāvājumus par maksu arī uztaisīt saturu, kas tad atspoguļos konkrētu tēmu konkrētā veidā."

Pagājušā gada sākumā internetā bija noplūdušas instrukcijas ar to, kādi teksti "TikTok" ietekmētājiem jāierunā, aicinot jauniešus neiet uz atbalsta akcijām Krievijas opozīcijas līderim Aleksejam Navaļnijam. Platformā arvien pieejami video, kuros šādi paši jaunieši aicina vienaudžus uz akcijām nedoties, jo var tikt ierosināta krimināllieta.

Digitālās vides pētniece Aleksejeva gan aicina šos jauniešus uzreiz nenosodīt. "Tiešām mēs redzam arvien vairāk liecību sociālajos tīklos, gan arī žurnālistu liecības, ka jebkura doma, kas neatbilst idejai, ka tā ir atbrīvošanas operācija un notiek cīņa ar kaut kādiem Ukrainas nacistiem, – visi šie cilvēki ir potenciāli pakļauti represijām.

Tāpēc šie ietekmētāji sociālajos tīklos, iespējams, baidās no tā, ka, ja nepieņems šo pasūtījumu, viņus var ielikt kaut kādā pelēkajā vai melnajā sarakstā."

"TikTok" auditorija pasaulē aug, un Krievijā šī platforma ir ļoti populāra – 2021. gadā to izmantoja 37 miljoni tās iedzīvotāju. 12 miljoni – katru dienu. Populārāka jauniešu vidū, taču daudz arī vecāka gadagājuma lietotāju.

Aleksejeva stāsta, kā "TikTok" algoritms analizē lietotāju paradumus. "Piemēram, cik ilgi cilvēks pavada pie video. Vai arī cilvēks skrollē, skrollē, tātad tin, tin, tin to savu ziņu lentu un kaut kur apstājas. Algoritms saprot, ka tas ir interesanti un piefiksē, ka šim cilvēkam interesē, piemēram, video par karu Ukrainā. Un tad sāk piedāvāt saturu, kas ir par šo tēmu."

Tātad, lai pamanītu konkrētu video, nav jābūt piesekojušam tā autoram. "Ļoti pateicīga vide, lai tas ātri sasniegtu dzirdīgas ausis ne tikai Krievijā, bet visur, kur saprot krievu valodu."

Pēdējās dienās "TikTok" platformā parādījušies daudzi video ar vēl vienu aizdomīgi vienādu vēstījumu – Polijā, Moldovā, Vācijā it kā sen dzīvojoši ukraiņi stāsta, ka tagad uz šīm valstīm atbēgušie viņu tautieši noniecinot tur piedāvātos apstākļus – prasot plašus un greznus dzīvokļus un gaidot, lai ar viņiem runātu ukraiņu valodā. Arī šādus video, kas tiek pārpublicēti "Facebook" un citās platformās, vajadzētu uztvert piesardzīgi.