Slimnīcu noslēpums un infekciju risks – atkārtoti izmantoti vienreizējie instrumenti

• Agrāk valsts slimnīcā strādājoša medicīnas māsa stāsta, ka instrumentus atkārtoti izmanto daudzās operācijās
• Vēlreizēja medicīnas instrumentu lietošana - liels smagu slimību risks pacientiem
• Eksperts norāda, ka daļu instrumentu tomēr var lietot atkārtoti
• Pieķerto slimnīcu skaits neskaidrs - no vienas līdz vairākām
• Jurists: Par problēmām atklāti neviens nevēlas runāt - nedz slimnīcas un ārsti, nedz pacienti
• Daugavpils slimnīcā hepatīta uzliesmojumu nesaista ar savu darbu; daļu personāla tomēr nomainīja
• Dod mājienu, ka runas par instrumentu netīrību ir ārzemju uzņēmumu lobijs
• Ārsts: Slimnīcas par infekciju perēkļiem kļūst sliktās un novecojušās infrastruktūras dēļ

Uzstādījums - vienreiz lietojamos instrumentus izmantot pat četras reizes

Visi uzrunātie pacienti pēc pārdomu brīža tomēr atteicās runāt. Bailes, tiešu pierādījumu trūkums, nogurums cīnīties.

Latvijā ir tikai viens pierādīts gadījums, ka cilvēks ir saslimis instrumentu dēļ, slimnīcā ārstējot citu slimību.

Pārējie ir tikai pacientu aizdomas.

Tomēr izdevās sarunai ierakstā pierunāt divas medicīnas māsas. Viņas ir tās, kam jāizšķiras – klausīt vadības uzstādījumam un ārstam pasniegt lietotus un sterilizētus instrumentus vai tomēr rīkoties saskaņā ar likumu un sirdsapziņu un ņemt jaunus piederumus.

"Vienkārši es esmu cilvēks. Godīgs cilvēks," savu stāstu sāk Natālija, kas ilgus gadus bijusi medicīnas māsa vienā no Rīgas slimnīcām, kas saimnieko valsts padotībā. "Es domāju, ka mēs katrs neesam tikai medicīnas darbinieks – mēs varam nokļūt arī citā lomā, es arī varu būt pacients, un es negribētu, lai man pielietotu tādus instrumentus. Es negribu saslimt. Jebkuram no mums var palikt slikti, tu vari nenokļūt savā slimnīcā, kur vienmēr ir savi cilvēki. Ja to savu cilvēku nebūs? Ja tu trāpīsi citā slimnīcā, kur izmantos tādus instrumentus, bet pēc diviem gadiem sapratīsi, ka esi slima? Ko tu tad darīsi?" pārdomās dalās  Natālija.

Viņa liecina, ka slimnīcas vadības uzstādījums bijis vienai lietošanai paredzētos instrumentus lietā likt atkārtoti – divas un pat četras reizes.

Uz Latvijas Radio jautājumu, kādās manipulācijās vienreiz lietojamus instrumentus izmanto atkārtoti, māsa Natālija atbild – ļoti daudzās. "Operāciju blokā tādu ir daudz. Vispār jau tur, izņemot [vairākām lietošanām domātos] instrumentus un dažreiz veļu, viss ir vienreizējs. Tas nozīmē, ka pēc operācijas viss ir jāsaliek speciālā maisā un jāizmet. Tās var būt kanulas [caurulīte, doba adata šķidruma ievadīšanai ķermenī vai izsūkšanai no ķermeņa dobumiem – red.], kasetes, šuvēji, magazīnas – klāsts ir ļoti plašs!" viņa stāsta. Piemērs ir apendicīta operācija, kurā izmanto šuvējus brūces aizdarei.

Natālija skaidro, ka sepse jeb organisma vispārēja smaga saindēšanās var rasties galējā inficēšanās stadijā, taču ar atkārtotu instrumentu izmantošanu var pārnest tādas infekcijas slimības kā B un C hepatītu, HIV un citas, kas izplatās ar asinīm. Turklāt C hepatītam pietiekot ar ļoti niecīgu devu. "Pēc operācijas paskatoties uz instrumentu, arī noskalojot tas vizuāli izskatās tīrs. Tas tikai izskatās tīrs!" norāda medicīnas māsa.

Ar tādiem instrumentiem var ne tikai iegūt jaunu slimību. "Ir arī mehāniskie bojājumi. Izmantojot šūšanai nevis adatu un diegu, bet instrumentu šuvēju, var nenošūt kvalitatīvi. Tas nozīmē, ka šuves var atiet – pēc divām dienām pacients ir izrakstīts, sēž mājās, bet pēkšņi viņam sākas asiņošana," viņa klāsta.

Uz jautājumu par pieredzi ar bojājumiem pēc instrumentu atkārtotas izmantošanas Natālija atbild: "Protams, ir bijusi.

Bija arī gadījums, kad, izmantojot vienreiz lietojamu instrumentu ādas šūšanai, tas nenošuva kvalitatīvi, un bija jātaisa liela operācija."

Taču pacients pat gadījumā, ja būtu pārliecināts par slimnīcas personāla vainu, visticamāk, cīņu zaudētu jau pašā sākumā. "Pacientam var izstāstīt, ka darāmā apjoms var palielināties. Var pateikt, ka jūs jau bijāt slims, tāpēc jums radās infekcija – jums bija augsta temperatūra, bet jūs vienkārši nepamanījāt! Tāpēc jūs pats esat vainīgs, nevis mēs. Medicīnas darbinieks un priekšniecība vienmēr spēs pamatot. Tas ir mans vārds pret pacienta vārdu, bet es varu paņemt viņa slimības vēsturi un ar atpakaļejošu datumu vienkārši pierakstīt, ka bija ādas apsārtums, subfebrila [mazliet paaugstināta – red.] temperatūra… Lūdzu!" neslēpj Natālija.

Turklāt parasts ierindas pacients diez vai spētu atšķirt, vai instruments ir jauns vai jau reiz izmantots. "Vienreiz lietojams instruments ir oriģinālā iepakojumā. Parasti tas ir plastmasas iepakojums un tam ir speciālas ražotāja uzlīmes. Ja instruments lietots atkārtoti, tas ir ielikts maisā vai sterilizācijas kabatiņās. Tur ir pavisam citas uzlīmes. Taču pacients to atšķirt nevar, viņš vienalga nezinās.

Ir instrumenti, ko lieto trīs reizes – tādiem tad vienkārši uzzīmē krustiņus, lai zinātu, cik reižu jau izmantots, jo piekto un sesto reizi lietot jau tiešām varētu būt ļoti bīstami,"

stāsta Natālija.

Nelaimes gadījumā par atbildīgajām varētu saukt māsas, nevis lēmumu pieņēmējus

Savs stāsts ir vēl vienai medicīnas māsai, kuras vārds paliek neatklāts. "Virsmāsai bija tāds uzskats, ka ir jātaupa nodaļas nauda. Tādēļ viņa lika darīt tā –

skābekļa maskas nevajadzēja izmest, bet gan dezinficēt un pēc tam lietot otro reizi, trešo… cik daudz reižu bija iespējams,"

viņa norāda.

Viņa strādā slimnīcā ārpus Rīgas. Vairākkārt pārdomā un atsaka interviju, bet beigās piekrīt ar nosacījumu, ka neatklāšu īsto vārdu un izmainīšu arī balsi.

Viņa stāsta, ka vienai lietošanai paredzētās skābekļa maskas viņas slimnīcā izmantotas atkārtoti. Pašu uz sejas liekamo daļu gan notīrīt varot. "Bet to vadu mēs, protams, nevaram pilnībā dezinficēt, it īpaši skābekļa vada vidū, kur sakrājas kondensāts no iepriekšējā pacienta.

Gan teorētiski, gan praktiski mēs nekādi to nevaram pilnībā dezinficēt. Cits pacients jau tad ieelpo svešas infekcijas un baktērijas. Turklāt tās ir jau vairāk rezistentas pret dezinficēšanas līdzekļiem,"

atzīmē māsa.

Saslimšanas pēc tam jau esot ļoti smagas, jo baktērija grūti padodas ārstēšanai. Izplatītākā slimnīcu kaite esot meticilīnrezistentais zeltainais stafilokoks, kas ir īpaši izturīgs pret antibiotikām. "Visi saprot, kādas problēmas var rasties cilvēkam – viņš vienkārši var neiziet no slimnīcas. Tas ir ļoti drausmīgi," atzīst medicīnas māsa.

Medicīnas māsa Natālija skaidro, ka par notiekošo slimnīcā zina dažādu līmeņu cilvēki. "Tur ir iesaistīts ne tikai operāciju bloks vai manipulāciju telpas, bet arī sterilizācijas nodaļa, jo tieši viņi pieņem instrumentus mazgāšanai, dezinficēšanai un sterilizācijai. Es parakstu dokumentus, ar savu parakstu apliecinot, ka visu esmu darījusi pareizi," teica Natālija.

"Ja pacients kaut vienu reizi pierādīs, ka – nē, es neesmu izdarījusi pareizi, tad tas ir cietums! Turklāt konkrēti man, nevis manam priekšniekam, jo viņš var pateikt – es neko nezināju, tā māsiņa pati to izdomāja!"

uzsver medicīnas māsa.

Viņu papildina arī otra māsa. "[Māsas] neuzdrošinās aiziet kaut kur tālāk, piemēram, pie virsārsta. Jo varbūt arī viņš visu to zina, kaut kā ir saistīts ar virsmāsu. Mēs taču nezinām, par ko viņi runā," viņa norāda.

Ētika, tehnoloģijas un finanses

Gundars Lācis tiek uzskatīts par valstī galveno ekspertu medicīnas instrumentu sterilizācijas jomā. Iepriekš trīs gadus vadījis Sterilizācijas dienestu Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, tagad to pašu dara Stradiņa slimnīcā.

Instrumentus māca tīrīt kolēģiem citās slimnīcās, kā arī Stradiņa universitātes studentiem. Uz sarunu Lācis aicina Stradiņu jaunā korpusa pagrabā, bet Sterilizācijas daļas telpas izrādīt negrib.

Lācis saka – jāņem vērā trīs lietas.

"Pirmais aspekts ir ētiskais – ja reiz ražotājs ir uzlicis marķējumu, ka tas ir vienu reizi vienam pacientam, tad normāli būtu arī lietot vienu reizi vienam pacientam, bet pēc tam iznīcināt. Otra lieta ir tehnoloģiskie aspekti – vai varam instrumentu iztīrīt, turklāt pierādāmi atkārtoti. "Mēs" saku par tiem, kas tā dara, nevis "Stradiņiem". Ja izmazgāt nevaram, nav vērts nemaz censties. Savukārt trešais aspekts ir finansiālais – ļoti maza daļa, kādi 3% no visiem instrumentiem, ir pietiekami dārgi, tāpēc ne vienmēr pacients vai valsts tos var atļauties," saka Lācis.

Viņš sākumā stingri nosaka – likums paredz, ka vienreiz lietojams ir vienreiz lietojams.

Tomēr pēc brīža runāšanas teorētiskā valodā Lācis sāk skaidrot, ka daļu vienreiz lietojamo instrumentu bez bēdu varētu arī tīrīt un likt lietā atkal.

Viņa piemērs saskan ar māsu liecināto. "Ir daļa šuvēju, kurus varētu. Tie arī nav pārlieku dārgi – maksā ap 100 – 110 eiro gabalā. Teorētiski tos varētu divas trīs reizes atkārtoti apstrādāt. Latvijā situācija ir tāda, ka dažreiz tas notiek," norāda Lācis. "Uzskatu, ka to varētu atļauties darīt, bet ar noteiktiem nosacījumiem". Uz piezīmi par runām, ka Lācis pats ir tas, kas apmāca personālu vienreiz lietojamos instrumentus tīrīt, viņš iesmejoties atbild: "Nē, tā nu gan tas nav. Es apmācu pareizi viņus tīrīt – visus!"

Vienā gadījumā sods bijis līdz 350 eiro

"Reāli ir jāizmanto tikai vienu reizi. Atkārtota lietošana jau ir pārkāpums!" saka Veselības inspekcijas Ārstniecības iestāžu kontroles nodaļas vadītāja Konstantija Reinfelde.

Inspekcija pirms dažiem gadiem ir pieķērusi vienu slimnīcu, kas sterilizēja sirds ārstēšanai paredzētos vienreizējos instrumentus.

Desmit minūšu garā saruna ar galveno slimnīcu uzraudzi izvēršas kā pratināšana. "Vai man tas ir jāsaka, cik bija sods? Līdz 350 eiro ir paredzētais sods," viņa nosaka.

Reinfelde atbild strupām frāzēm, iestādi un soda mēru neatklāj. Sodīto ārstniecības iestādi Reinfelde slēpj. "Tāda informācija ir sensitīva. Mēs to nevaram sniegt vienai ārstniecības iestādei par otru, nedomāju, ka arī žurnālistiem to varam sniegt!" viņa saka.

Ierēdne runā drīzāk kā slimnīcu advokāts, nevis uzraugs.

Kontrolieru piesardzīgums atklājas arī datos par sodītajām slimnīcām – inspekcija min tikai vienu gadījumu. Tikmēr, atsaucoties uz tās pašas Veselības inspekcijas datiem, vēl gada sākumā Veselības ministrijas (VM) Farmācijas departamenta eksperts Edgars Strautiņš uzsvēra, ka

nelikumības atrastas vairākās slimnīcās.

"Viņi ir vairākas reizes piemērojuši administratīvo sodu par to, ka ārstniecības iestādes ir atkārtoti izmantojušas vienreiz lietojamas medicīniskās ierīces," saka Strautiņš.

Strausa politika medicīnā

"Tiešu pierādījumu nav, jo ārsti un medicīnas personāls skaļi baidās runāt par to," bilst jurists un biedrības "Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem "Saknes"" vadītājs Juris Beikmanis. Viņš par vienreizējo instrumentu daudzreizēju izmantošanu trauksmi ceļ nu jau pāris gadus. Taču dzirdīgas ausis ierēdņu gaiteņos vēl nav atradis.

"Neviens skaļi nevēlas runāt, gan sargājot pārkāpēju, gan tāpēc, lai neradītu nelabvēlīgas sekas, ka pacienti izvairās no kaut kādām slimnīcām.

Tās ir bailes runāt, tā ir nevēlēšanās runāt par problēmām, ko novērst nemaz nav tik vienkārši. Zināma strausu politika tiek īstenota,"

norāda Beikmanis.

Pašlaik par nelikumīgo slimnīcu noslēpumu tiek runāts tikai čukstus pašās slimnīcās. Lai gan iestādes neslēpj, ka valsts nespēj segt operāciju izmaksas pilnībā. Tātad kaut kā ir jāekonomē.

Eiropas regula Latvijai drīzumā liks izšķirties, vienreizējos instrumentus lietot vai ne. Lai gan tāda prakse jau pašlaik tiek noliegta, pilnīgi visas slimnīcas ir par to, lai to atļautu.

Daugavpils slimnīcai bargas mācības

Daugavpils slimnīca ir

valstī ceturtā lielākā un bargas mācības guva pēc aizdomīga hepatīta uzliesmojuma tajā.

Izskatās, ka liela daļa telpu slimnīcā nesenos gados piedzīvojušas pamatīgus remontus.

Tikmēr pamatīgu remontu veselības nozarē ievieš Eiropas Savienība (ES). Tā ir radījusi divas jaunas regulas ar vadlīnijām par medicīnas instrumentu izmantošanu. Tās piemērojamas būs maijā pēc diviem gadiem un ieviesīs kārtību arī vienreiz izmantojamo medicīnas instrumentu apsaimniekošanā. Regula tos ļaus pārstrādāt un lietot atkal vai arī strikti liks nodot atkritumos.

Daugavpils slimnīcas galvenā māsa Natālija Degtarjova gan negrib runāt par pagātni, kad viņa te vēl nestrādāja. Tomēr pirms pāris gadiem, Daugavpils slimnīcā ārstējot uroloģiskas kaites, vairāki pacienti visi reizē dabūja pavisam citu kaiti.

"2016. gada jūlijā bija septiņi akūta B hepatīta gadījumi," atminas slimnīcas ārstniecības direktors Edgars Levkāns. "Pacienti bija gulējuši mūsu slimnīcas Uroloģijas nodaļā. Uzreiz bija izmeklēšana, ko veica Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) un Veselības inspekcija.

SPKC it kā saista to ar mums, bet tiešu pierādījumu, ka tas būtu mūsu nolaidības un mūsu vainas dēļ, nebija. Jo visas sanitāri higiēniskās normas pie mums stingri ievēro – pat Veselības inspekcijai nebija, ko iebilst.

Kopš tā laika vairs nekādu akūtu B vai C hepatīta gadījumus mums nav bijis," stāsta Levkāns.

Slimnīcas valde reaģēja ar krasām pārmaiņām. Viena no pēdējām ir galvenās māsas maiņa. Degtarjova te strādā no pērnā gada 2. oktobra. "Kopš tā laika ir izstrādātas un ieviestas higiēnas un pretepidemioloģiskā režīma prasības. Slimnīcā mums darbojas arī kvalitātes vadības sistēma, kur ir tāda sastāvdaļa kā pacientam un personālam droša vide. Mums ir arī izveidota infekciju kontroles komanda, pastāvīgi veicam auditus. Katru ceturksni pārbaudām katru struktūrvienību – nodaļu," saka Degtarjova.

Gan galvenā māsa, gan ārstniecības direktors tūlīt arī uzsver, ka vienreizējos instrumentus atkārtoti neizmanto.

Uz jautājumu, kādā ceļā tad izplatījās toreiz B hepatīts, Levkāns atbildēt nespēj: "Grūti pateikt! Grūti pateikt, jo pārkāpumu no mūsu puses nebija!" Manipulācijas esot veiktas, bet kopīgais visiem septiņiem bijis tas, ka visi atradās Uroloģijas nodaļā.

Taču, neraugoties uz nostāju, ka slimnīca neko nav pārkāpusi, administrācija nomainīja arī nodaļas vadību un vecāko māsu, tāpat ieviesa invazīvo manipulāciju standartu aprakstu.

Vaicāts, kādēļ tomēr ieviesa izmaiņas, direktors Levkāns saka – lai gan SPKC ar pirkstu nevarēja parādīt, kur ir konkrēta vaina, lai izbēgtu no turpmākām nebūšanām, administrācija lēmusi vadību nodaļas līmenī nomainīt.

Sarunas gaitā drīz vien var ievērot Daugavpils slimnīcas vadības atklātību ik sīkumos. Tiek izstaigātas pat apmeklētāju labierīcības, jo pirms intervijas pamanīju, ka pie izlietnes ir tukšs ziepju trauks. Drīz vien noskaidrojas, ka nekas nav nozagts, jo ziepes tur sen neliek, bet ik uz stūra pie sienām ir trauciņi ar dezinfekcijas līdzekļiem.

Izrādītas arī citas nodaļas. Visbeidzot - arī instrumentu noliktava. Atbildīgā par noliktavu parāda katru instrumentu, norādes uz iepakojuma, sarakstus iepirktajām un izlietotajām precēm.

Liepājā jau legāli vienreiz lietojamos instrumentus izmanto otrreiz

Kamēr Daugavpils kategoriski noraida pieņēmumu par vienreizējo instrumentu likšanu lietā otrreiz, izdevās noskaidrot, ka otrā Latvijas pusē –

Liepājā – vairākus gadus tas ir darīts, jo slimnīca atradusi it kā legālu veidu.

To e-pastā apliecina Liepājas reģionālās slimnīcas pārstāve Indra Grase. "Liepājas slimnīca 2013. gadā noslēdza līgumu ar Vācijas uzņēmumu "Vanguard AG", kas nodrošina medicīnas ierīču sterilizāciju un pārbaudi atbilstoši starptautiskiem standartiem," raksta Grase. "Līgums bija izdevīgs, jo operāciju instrumenti ir ļoti dārgi. Tāpēc sarežģītu ierīču sterilizācijai slimnīca izmantoja Vācijas uzņēmuma pakalpojumus. Taču, tehnoloģijām attīstoties, mainās arī medicīnas ierīču klāsts. Liepājas slimnīca maksimāli izmanto jaunākās paaudzes ierīces, un pašlaik tās nav iespējams atkārtoti sterilizēt. Līdz ar to pēdējo divu gadu laikā slimnīcai nav bijusi nepieciešamība izmantot šī uzņēmuma pakalpojumus," bilst Liepājas slimnīcas pārstāve.

"Vācieši bija pietiekami gudri, viņi atļāva vienreizlietojamo instrumentu atkārtotu apstrādi," stāsta Lācis. "Tieši to pašu izdarīja arī Anglija. Arī amerikāņi tieši šo pašu dara, viņiem pat ir vesela asociācija. Savukārt Francija kategoriski nostājās pret," viņš turpina.

Lācis tiešiem vārdiem to nepasaka, taču ar mājieniem norāda, ka pēdējo laiku runas par problēmām Latvijā ir lielu ārvalstu biznesu lobijs.

Lai instrumentus nevis tīrītu paši, bet par naudu pie ārzemniekiem. Runājot par Latviju, speciālists citē kādu savu draugu no Austrijas: "Pie mums tas ir."

Instrumentu tīrīšanu Lācis atbalsta, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi. "Izglītība un likumdošanas bāze. Nevajadzētu būt tā, ka to dara katra veselības aprūpes iestāde – ideāli tas varētu būt Latvijā viens uzņēmums ar valsts, privāto vai jauktas formas kapitālu," viņš stāsta un piebilst: "To uzraudzīt vajadzētu Veselības ministrijai."

Instrumentu regula liek tikt skaidrībā – atļaut piederumus tīrīt un radīt normatīvus vai arī kategoriski aizliegt. Tomēr VM ar tās ieviešanu pagaidām nesteidzas. Strautiņš paskaidro, ka līdz šim ir apkopots slimnīcu viedoklis. "Slimnīcas ir ieinteresētas, ja šāda iespēja Latvijā būtu," saka Strautiņš.

Vaicāts pēc piemēra, ko varētu sterilizēt, viņš atsaka: "Ierīces, kuru cena ir mērāma desmitos un simtos eiro. Piemēram, lāzergriezēji un lāzeršuvēji, harmoniskie skalpeļi, stenti – kuru cenas ir simtos un pat tūkstošos eiro".

Vai vietējos noteikumus līdz regulas iedarbināšanai divos gados paspēs radīt? "Es domāju, ka noteikti!" saka Strautiņš.

Taču pretī slimnīcu vēlmēm runā pacientu aizstāvības organizācijas. "Viņām ir bažas par pacientu drošību. Tomēr, ņemot vērā, ka šo procesu praktizē jau 30 gadu, turklāt to dara tādas bagātas valstis kā Vācija un Lielbritānija, bažām nevajadzētu būt. Jautājums tikai, vai esam gatavi sekot līdzi, jo tas nav ne vienkārši, ne lēti," viņš norāda.

Beikmanis gan pret ideju neiebilst, bet: "Gribētu sagaidīt, lai pacienti tiek informēti, ja viņiem instrumenti tiek izmantoti atkārtoti.

Tad ir jābūt simtprocentīgai garantijai, ka tiek novērsti infekciju pārnešanas gadījumi".

Jurists Beikmanis domā, ka tad instrumenti būtu jāsterilizē to ražotājiem, jo slimnīcas pienācīgas iekārtas nevarētu nedz iepirkt, nedz tās jēdzīgi izmantot. Esot vēl viens nosacījums. "Slimnīca pati uzņemtos atbildību par reizēm, ja nu tomēr noticis negadījums un pacients ir inficējies. Te varētu arī runāt par apdrošinātāju piesaisti, lai tie uzņemtos risku dalījumu kopā ar ražotājiem un mediķiem," norāda Beikmanis.

Anonīms slimnīcas darbinieks video parāda, ka sterilizēts medicīnas instruments nav pienācīgi notīrīts:

Problēma iestrēgusi arī cilvēku klusēšanas dēļ

Kamēr VM vēl rota piedurknes tādas kārtības ieviešanai un noteikumus cer radīt tikai ar valdības palīdzību, mazgāto instrumentu skandālu stāsti jau tikuši arī līdz Saeimas namam. Par veselības jomu atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (Zaļo un Zemnieku savienība) par tādiem gadījumiem gan teicās dzirdam pirmo reizi. Tikmēr "Vienotības" deputāts Andrejs Judins gan ir lietas kursā. "No dažādiem avotiem esmu dzirdējis, ka ir iestādes, kur instrumentus izmanto atkārtoti, kaut gan tas ir absolūti aizliegts," viņš saka.

Liela problēma esot tā, ka solidaritātes, korporatīvas domāšanas vai pierādījumu trūkuma dēļ cilvēki nerunā skaļi.

"Bet par ko nav šaubu – tādi gadījumi ir, bet efektīvas reakcijas nav, jo ir grūti atklāt," atzīst Judins.

Turklāt likums tikai smagu seku gadījumā paredz atbildību, saka Judins. Precīzāku soda mēru radīšanai gan būtu maza jēga, ja gaismā tādi gadījumi nenāk. Tāpēc politiķis apelē pie mediķu ētikas. "Varbūt kādam šķiet – tas nekas, viss ir tīrs, nekas ar pacientu nenotiks! Bet es dzīvoju ar domu, ka liegumam atkārtoti izmantot ir iemesls. Nedrīkst vienkārši nomazgāt, izskalot un lietot vēlreiz! Bet – es domāju, ka ir svarīgi, lai jautājums tiktu aktualizēts, lai par to sāktu runāt," norāda Judins.

Vai katrā intervijā skaļāku runāšanu par problēmām uzsver arī Uga Dumpis – Latvijas Universitātes profesors, Stradiņa slimnīcas Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs un eksperts slimnīcu infekciju jautājumos. "Tas vispār ir ļoti raksturīgs postpadomju valstīm: kā tas var būt – infekcijas rodas slimnīcā?"

Dumpis vairākkārt akcentē – slimnīcas par perēkļiem nekļūst instrumentu dēļ.

"Ir mazs personāls un slikta infrastruktūra – novecojušas ēkas un telpas. Arī, jo ilgāk pacients ir slimnīcā, un mums pacienti guļ trīs un četrus mēnešus, jo lielāka ir iespēja, ka baktērijas viņam pielips. Un tad viņš pats ir perēklis. Taču izolēšanai nav telpu. Tā ir liela problēma, bet par to maz runā, arī līdzekļus nevelta," norādīja Dumpis.

Latvijai raksturīgs vēl kas – par operācijām un citām manipulācijām valsts samaksā būtiski mazāk, nekā ir patiesie tēriņi. Tādējādi ir visai loģiski, ka slimnīcai ir vai nu jāmeklē papildu nauda, vai arī jārod atjautīgas ietaupīšanas metodes. Kāpēc gan ne uz dārgu instrumentu rēķina, ja tāmēs tos var likt atkārtoti kā jaunus, bet realitātē pagrabā nomazgāt? Daži mēdz teikt, ka daudz drošāk ir ārstēties privātajās klīnikās, kur jāmaksā vairāk. Tomēr šī raidījuma veidošanā dzirdēju arī runas, ka daļa ārstu strādā gan valsts, gan privātās klīnikās, un nav izslēgts, ka izlietotie valsts slimnīcas instrumenti otru apriti piedzīvo privātslimnīcā.