ĪSUMĀ:
- Naktī uz 23. aprīlī daudzdzīvokļu namā Tukumā notika traģiskais notikums. Kas noticis kopš liktenīgās nakts līdz šim brīdim?
- Medijos ziņas par notikušo izplatījās strauji. Notikušais izsauca asu reakciju. Kā ziņas par traģisko notikumu attīstījās?
- "Aizliegtais paņēmiens" šķetina traģiskās nakts notikumus. Ko bojā gājušais darīja pirms nelaimes?
- Vīrietis vērsies policijā ar iesniegumu par draudu saņemšanu. Viņš arī vēlējies pamest Tukumu. Vai iepriekš notikuši uzbrukumi?
- Eirobarometra dati liecina – Latvijā aizspriedumi pret cilvēkiem ar citu seksuālo orientāciju ir ļoti aktuāli. Kas izraisīja aso reakciju sabiedrībā?
- Mainīgas ziņas par notikušo sniedza gan amatpersonas, gan mediji, gan policija. Kādēļ?
- Vairākas amatpersonas un organizācijas pauda nosodījumu, nezinot visus lietas apstākļus. Vai tas bija pārsteidzīgi?
Notikumu hronoloģija
Normunds Kindzulis, 29 gadus vecs vīrietis, pēc plašajiem ķermeņa apdegumiem diemžēl mira. Pēc draugu un kolēģu stāstītā, viņš vienmēr bijis labvēlīgs, atvērts un daudz laika veltījis tieši darbam, strādājot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā.
Liktenīgajā naktī viņu centās glābt Artis Jaunkļaviņš, kurš arī pats guva apdegumus.
Nakts no 22. uz 23. aprīli – aptuveni četros rītā kādā Tukuma daudzdzīvokļu namā notika traģiskais notikums.
Pirmās ziņas notikumu lentā ir 23. aprīļa rītā, no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD).
VUGD informēja, ka pulksten 4.20 tika saņemts izsaukums Tukuma novadā, kur piecstāvu dzīvojamās mājas gaitenī bija izcēlies ugunsgrēks – bija dedzis apģērbs 0,5 kvadrātmetru platībā. Notikumā cieta divi cilvēki, kuri tika nodoti Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķiem. Piektdienas rītā precīzi šo ziņu interneta versijā pārpublicē vietējais Tukuma medijs – Neatkarīgās Tukuma ziņas.
Vēlāk uz medija redakciju no slimnīcas zvanīja Kindzuļa draugs Jaunkļaviņš, kurš bija ļoti sašutis, jo ne jau drēbes dega, bet gan cilvēks. Aptuveni piecos pēcpusdienā, tajā pašā dienā Neatkarīgās Tukuma Ziņas publicēja Jaunkļaviņa versiju par notikušo.
Jaunkļaviņš stāstīja: "Tagad atrodos Rīgā, Apdegumu centrā, man ir smagi apdegušas kājas, jo centos glābt savu draugu, kam kāpņu telpā uzbruka. Normundu aplēja ar degšķidrumu un aizdedzināja!"
Jaunkļaviņš arī norādīja, ka Kindzulim iepriekš bijis arī draudēts, viņš bija vērsies policijā, bet izmeklēt lietu policija atteikusies, un medijā minētas arī Jaunkļaviņa norādes par iespējamo vainīgo: "Kāds vīrietis, uz savu iedomu pamata vai homofobisku motīvu vadīts, bija vairākkārt pieprasījis puišiem, kas kopīgi īrēja vienu dzīvokli, aizvākties."
Tika intervēta arī vietējā policija, bet Tukuma iecirkņa policijas priekšnieks norādīja: "Lai noskaidrotu visus notikušā apstākļus, ir uzsākts kriminālprocess un notiek aktīva izmeklēšana."
Viņš gan apstiprināja, ka 2020. gada novembrī cietušais ir vērsies policijā, bet tika pieņemts lēmums atteikt uzsākt kriminālprocesu, un šis lēmums netika pārsūdzēts.
Lai arī tiešā veidā tas pateikts netiek, no teksta ir noprotams, ka Kindzullis un Jaunkļaviņš ir pāris, tāpēc arī izskan aizdomas par homofobiju. Aptuveni divas stundas pēc šī raksta Latvijas lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība "Mozaīka" sociālajā tīklā "Facebook" nāk klajā ar šādu paziņojumu: "Naids. Šonakt, Tukumā noticis nežēlīgs, prātam neaptverams uzbrukums, iespējams naida noziegums! Jebkurš naida noziegums ir sodāms, tomēr šāds noziegums prasa nekavējošu un steidzamu reakciju no Valsts policijas. (..) Aicinām liecinieku sazināties ar Mozaīku, lai mēs varētu iegūt sīkākas notikušā detaļas, kā arī izskatītu iespēju sniegt kādu atbalstu. (..) Pašreizējie homofobijā balstītie uzbrukumi un incidenti ir skaidrs dažu politiķu un organizāciju naidā balstītās politikas rezultāts."
Tās pašas piektdienas vakarā ar sižetu nāk klajā arī TV3 raidījums "Degpunktā", kur arī notikušais nosaukts par uzbrukumu. Arī šajā vēstījumā galvenais runātājs ir Kindzuļa draugs Jaunkļaviņš, kurš, papildus iepriekš izteiktiem draudiem, piemin arī to, ka pat iepriekšējā vakarā Kindzulim kāpņutelpā uzbrukuši divi vīrieši, kas mēģinājuši viņu nogrūst no kāpnēm, bet viņš uzbrucējiem sejā iepūtis asaru gāzi no baloniņa. Policija arī šeit par degšanu neko nesaka. Līdzās tam vairāki ziņu portāli publicē rakstu ar nosaukumu "Tukumā, iespējams, noticis naida noziegums", kur par galveno versiju visā notikušajā kļūst Arta stāsts par to, ka ir bijis uzbrukums, bet pirms tam bijuši draudi un vajāšana.
Tomēr Jaunkļaviņš Latvijas Televīzijas raidījumam "Aizliegtais paņēmiens" precizē – viņš tonakt dzīvoklī jau ir gulējis, Kindzulis savukārt bijis ciemos pie viņu kopīgas draudzenes, un tad Jaunkļaviņš ap četriem pamodies no šausmīgiem kliedzieniem koridorā.
Jaunkļaviņš sacīja: "Es izskrēju laukā, es vēl nevarēju atslēgt durvis. Jo es biju izņēmis atslēgas, un nolicis uz galdiņa. Un kamēr es atradu atslēgas, es domāju, ka viņu sit, jo viņš bļauj palīgā, palīgā. Un tad viņš sāka izmisīgā balsī bļaut. Un tad es izskrēju, un..."
Ieraudzījis draugu jau liesmās, Jaunkļaviņš centies viņu dzēst, bet pats arī guva apdegumus. Abi vīrieši nonāca slimnīcā.
Notikumu attīstība medijos
Mediju ziņas tuvākajās dienās par notikušo izplatījās strauji. Tāpat sociālajos tīklos parādās paziņojumi. Tostarp savu viedokli par notikušo pauž politiķi, ministri un ietekmīgi žurnālisti. Vairāki cilvēki pauda visai skarbus viedokļus.
26. aprīlī traģēdiju Tukumā apsprieda arī valdošās koalīcijas partiju vidū, tika pausts nosodījums. Apvienība "Attīstībai/Par!" nāca klajā ar iniciatīvu, ka ar steigu vajag papildināt krimināllikuma pantu par naida noziegumiem.
Policijā tika sākta arī dienesta izmeklēšana, vai 2020. gada rudenī, atsakot lietas izmeklēšanu par iespējamiem draudiem, ko minēja Jaunkļaviņš, policija rīkojusies atbilstīgi.
Savukārt par degšanas notikumu Valsts policija (VP) sniedza daudziem pārsteidzošu paziņojumu – sabiedrībai nav pamata uztraukumam, ka šis noziedzīgs nodarījums ir saistīts ar neiecietības izteikšanu. Izmeklēšanā ir iegūti fakti tam, ka, iespējams, nav noticis noziedzīgs nodarījums, norādīja VP. Nākamajā dienā pie VP ēkas Tukumā notika pikets.
Tāpat dažas dienas vēlāk Valsts policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Grišins sabiedrību samulsina vēl vairāk, paziņojot, ka Tukumā degušais vīrietis, iespējams, izdarījis pašnāvību.
Savukārt 14. maijā VP priekšnieks Armands Ruks paziņoja, ka pabeigta arī dienesta izmeklēšana par atteikumu pērn rudenī sākt kriminālprocesu un pārkāpumi netika konstatēti.
Atklājās arī, ka Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesā pret Kindzuli ir aktuāla tiesvedība, kurā viņš tiek apsūdzēts par sveša īpašuma tīšu dedzināšanu, epizodes bijušas vairākas – 2019. gadā, 2020. gada sākumā, Rīgā, Ķengaragā. Visās izmantots degšķidrums un Kindzulis pats arī atzinies, ka to darījis. Procesa laikā esot veikta arī kompleksā stacionārā psihiatriskā ekspertīze un Kindzulim soda vietā ir paredzama piespiedu ārstēšana. Lietas prokurore atklāja, ka tika konstatēts, ka cietušajam ir psihiski traucējumi, tomēr kādi – to prokurore neizpauda.
Benzīntanks, degšķidrums, alkohols
Latvijas Televīzijas raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" rīcībā esoša informācija liecina, ka izmeklēšana šobrīd ir guvusi apstiprinājumu, ka naktī neilgi pirms traģēdijas Kindzulis pats iegādājies degšķidrumu vietējā diennakts veikalā "Mego". Viņš par to esot norēķinājies elektroniski. Vēl pirms tam viņš bija bijis degvielas uzpildes stacijā "Circle K", kurā viņam degšķidrumu nepārdeva, norādīja raidījumā.
Veikala apsargs stāstīja: "Viņš [Kindzulis] jau staigāja, meklēja, nevarēja atrast [degšķidrumu], tieši manā maiņā. Paspēju viņam parādīt. Es domāju, ko viņš blandās pa to veikalu."
Zināms arī, ka tobrīd Kindzulis bija lietojis alkoholu. Draudzene, ar ko Kindzulis tikās tajā naktī, apstiprinājusi, ka viņi dzēruši sidru, bet vēlāk veiktajās ekspertīzēs slimnīcā fiksētais alkohola daudzums asinīs tomēr bijis tuvu 2 promilēm.
Benzīntanks, degšķidrums, alkohols – šāda kombinācija fiksēta arī minētājā tiesvedības lietā un epizodēs Ķengaragā, kurās dažās ir dedzinātas dzīvokļa durvis.
Par motīvu, kādēļ dedzināt, ziņu nekādu nav. Jaunkļaviņš apgalvojis, ka viņu starpā nav bijis konflikta, pašnāvības versiju draugi un paziņas nolieguši, bet nevar tikt arī izslēgta nejaušība un neuzmanīga apiešanās ar degšķidrumu.
Tiesu eksperts ugunsdrošības jautājumos Valentīns Buiķis skaidroja, ka degšķidrumu nevajag uzliet daudz, lai tas degot pārņemtu visu ķermeni. Speciālists skaidroja: "Viņš rada tādu kā dakts efektu. Ja uzlej cilvēkam virsū degšķidrumu, tad tas iesūcas audumā iekšā un pa tiem auduma dzīpariņiem, pa tiem diegiem aiziet tālāk. Un no katra dzīpariņa iztvaiko degviela. (..) Degšana notiek tikai gāzveida stadijā. Un, diemžēl, ja šis degšķidrums ir gaistošs, tad šī koncentrācija veidojas. Un iznāk tā, ka ap cilvēku deg šis audums, kurā ir daudz to diedziņu. Tātad mums ir daudz daktis, kas mums rada šo te šķidruma iztvaikošanu. (..) Un, ja cilvēku nenodzēš, tad šim te procesam turpinoties, cilvēkam sadeg āda un cilvēkā ir tauki iekšā, un šie tauki tiek uzsūkti pa audumu. Un tad cilvēks pats sāk nodrošināt šo te dakts efektu. (..) Nav tā, ja man ir virsū žakete, tad tikai žakete degs, tā nebūs. Degs visi tie auduma slāņi, kas ir arī zem žaketes."
Iepriekšējie uzbrukumi
Savukārt par iepriekšējiem uzbrukumiem Kindzulim ir pavisam droši zināms viens fakts. Proti, ka pagājušajā gadā 24. novembrī pie Kindzuļa, pēc viņa teiktā, uz ielas pienācis klāt kāds vīrietis, kas prasījis atdot no skapīša Tukuma slimnīcā pazudušās viņa dēla atslēgas un piedraudējis ar vardarbību, ja neatdos. Par šo sarunu tapis iesniegums, Kindzulis vērsies policijā. Iesniegumā, ko pilnā apjomā citē portāls "jauns.lv", nekādi homofobiski teksti nav minēti. Un šis arī ir tas iesniegums, par kuru policija tobrīd atteicās rosināt izmeklēšanu, un kas kā pamatots lēmums tagad atzīts dienesta pārbaudē.
Cilvēks, kurš tika vainots draudu izteikšanā, apliecināja, ka ar Kindzuli runājis: "Bija mana dēla kolēģis. Un konflikts sanāca dēļ tā, ka, es pat neuzskatu, ka tas bija konflikts, ka sanāca nepatīkama lieta, ka darba laikā no slēgtās telpas, tātad no slēgtā skapīša, pazūd manas atslēgas, dēls sajauca atslēgas, manas atslēgas, no dzīvokļa, seifa un vēl no viena dzīvokļa. (..) Nebija izteikti draudi, vienkārši bija lūgums atdot atslēgas, jo nebija nevienas atslēgas un es dabūju mainīt visas durvis."
Savas aizdomas par to, ka atslēgu pazušanā vainīgs Kindzulis, apsūdzētais paskaidroja: "Jā, bija tādas aizdomas, ka Tukums ir maza pilsēta, un viens par otru arī daudz ko zina. Un zinot viņa iepriekšējo biogrāfiju, vienkārši… Nē, tur nebija uzspiests, tur vienkārši bija paprasīts atgriezt atslēgas. (..) Tā bija slēgta telpa, kurā darbinieki pārģērbjas, tā viņiem, nu tā ir personīgā telpa, tur neviens svešais vispār nevarēja tikt iekšā."
Tāpat draudu izteikšanā apsūdzētais norādīja, ka arī nav zinājis Kindzuļa orientāciju: "Mēs vispār ne vārdu par to, es arī neesmu zinājis, to tagad tikai uzzināju. Man nebija ne jausmas, kāda viņam orientācija bija."
Tomēr pēc Jaunkļaviņa teiktā medijiem Kindzulis arī turpinājis saņemt draudu rakstura īsziņas. Vienā no tām minēts: "Tev bija iedota iespēja noregulēt visu mierīgi, bet tu (..) ar savu seksuālo partneri sūti bērnu SMS. Tas jau tev maksās divas reizes vairāk. Es protu gaidīt. Labāk izdzerat indi vai pakaraties."
Tāpat, pēc Jaunkļaviņa teiktā, sekojuši arī uzbrukumi. Reiz Kindzulis esot nogrūsts no kāpnēm, reiz viņam uz ielas esot iesists pa vēderu un pirms traģiskās nakts kāpņu telpā Kindzuli kādi vīri esot mēģinājuši pārgrūst pāri margām, bet viņš esot atvairījies ar gāzes baloniņu. Tomēr, vai tas tiešām ir noticis, faktu nav. Nevienā no šīm epizodēm Jaunkļaviņš nav bijis klāt. Tas ir zināms tikai pēc Kindzuļa stāstītā viņam, iesniegumi policijā neesot rakstīti. Pašam Artim gan ne reizi nav draudēts.
Laikraksta "Neatkarīgās Tukuma ziņas" redaktore Ivonna Plaude norādīja: "Es varu teikt pavisam droši, ka tas, ka draudi netika izmeklēti, tie ir meli. Jo neviens nebija, šobrīd tas ir pavisam skaidri, ka par to, ka kāds grūdis lejā pa kāpnēm un kaut kā citādi ir aizskāruši, bija meli. (..) Es neesmu izmeklētājs, neesmu policiste, mēs tikai varējām aptaujāt daudzus jo daudzus cilvēkus un kolēģus un iesaistītos, lai secinātu. Un cik ir policijas rīcībā, cik viņi mums varēja to stāstīt."
Zināms, ka Kindzulis ļoti vēlējās pamest Tukumu, lai arī bija te dzīvojis tikai aptuveni gadu, par to liecinājuši vairāki viņa draugi, kas centušies viņu atrunāt, bet zināms arī, ka tobrīd viņam priekšā bija gaidāms tiesas spriedums par iepriekšējām dedzināšanas epizodēm.
Kas izraisīja aso reakciju sabiedrībā?
Kādēļ amatpersonas un žurnālisti reaģēja tik asi, izdzirdot vārdu homofobija? Aizspriedumi pret cilvēkiem ar citu seksuālo orientāciju Latvijā ir ļoti aktuāli.
Piemēram, Eirobarometra dati par 2019. gadu atklāj, ka Latvija Eiropas Savienības (ES) valstu kontekstā izskatās slikti. Uz aptaujas jautājumu, vai cilvēks justos komfortabli, ja citas seksuālās orientācijas pārstāvis – lesbiete, gejs tiktu ievēlēts augstā amatā politikā, vidēji ES to pieņemtu 64%, Latvijā – tikai 32%. Savukārt, ja citas seksuālās orientācijas pārstāvis būtu kolēģis darbā, vidēji ES komfortabli ar to justos 72%, Latvijā – 44%. Un ja bērnam būtu romantiskas attiecības ar citas seksuālās orientācijas pārstāvi, vidēji ES to pieņemtu 55%, bet Latvijā – tikai 18%.
Latvijas iedzīvotāju tolerance visas šajā grupās ir augstāka pret citas ādas krāsas un citas reliģijas cilvēkiem, bet ne pret cilvēkiem ar citu seksuālo orientāciju.
Latvija aizvien ir viena no retajām valstīm ES, kur viendzimuma pāri nekādā veidā oficiāli nevar reģistrēt attiecības, jo konservatīvie politiķi šādas iniciatīvas ir bloķējuši. Kopumā pērn Briselē bāzētās seksuālo minoritāšu tiesību aizstāvības organizācijas "ILGA-Europe" pētījumā Latvija atzīta par valsti, kurā ir pat ļoti augsts seksuālo minoritāšu diskriminācijas līmenis. Eiropā vēl augstāks tas ir tikai Polijā.
Latvijā bijušas arī epizodes, kad pret seksuālo minoritāšu pārstāvjiem raidīti izkārnījumi un olas. Savukārt Rīgas Stradiņu universitātes (RSU) profesors Deniss Hanovs pērn novembrī arī stāstīja, kā viņu Rīgā, Ķengaragā, divi iereibuši vīrieši nicinoši apsaukājuši un centušies pat iekaustīt, un viņš dabūjis slēpties tirgus ziedu kioskā.
Kā vērtēja mainīgās ziņas par notikušo?
Kā mainīgās ziņas par to, ka uzbrukums saistīts ar homofobiju, vērtē cilvēki, mediju pārstāvji un organizācijas, kas piedalījās šajā informācijas plūsmā?
"Mozaīka" atzīmēja: "Tās ziņas tika izplatītas, ka tas ir iespējams homofobisks uzbrukums. Tas nāca, ja es nemaldos no Neatkarīgajām Tukuma ziņām, kas arī citēja otrā cietušā viedokli par to, kas tas, iespējams, ir homofobisks uzbrukums. (..) Mēs neinformējām īpaši kolēģus Eiropā, bet Eiropā seko arī sociālajiem medijiem un seko arī ziņām. Cik es zinu, arī starptautiski šīs ziņas parādījās jau uzreiz, ļoti ātri, ātri starptautiskajos medijos, tā kā īpaši mēs neinformējām. (..) Pirmais, ko es uzmeklēju, pirmais starptautiskais raksts, kas parādījās, bija "PinkNews", kas ir ļoti populārs LGTB medijs Eiropā un pasaulē. Un jā, informācija, ko viņi publicēja, nenāca ne no Mozaīkas, ne no ziņām, bet no mūsu prezidenta citāta, ka Latvijas Prezidents nosoda homofobisku uzbrukumu, tas nokļuva virsrakstā un izplatījās, protams, zibenīgi pa visu Eiropu."
Savukārt laikraksta "Neatkarīgās Tukuma ziņas" redaktore Ivonna Plaude norādīja: "Katru dienu pēc notikuma un arī šobrīd, kā kas jauns parādās, mēs esam skatījušies un analizējuši, un nonākuši pie viena bēdīga secinājuma, ka būtu vēlreiz tā pati situācija, droši vien mēs būtu rīkojušies līdzīgi, jo nereaģēt nevarējām, tas, ko var darīt žurnālists žurnālista darbā ir uzklausīt pēc iespējas vairāk viedokļus. Šajā brīdī, cik tas bija iespējams, to mēs arī darījām. (..) No otras puses, skaidrs, ka droši vien, mēs nebijām vienīgais cēlonis, saruna bija jau notikusi ar cita veida medijiem. Gan ar "Degpunktu", gan ar "Kas Jauns"."
Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas nodaļas vadītāja Anita Brauna izteicās par savu aso reakciju – tvītu mikroblogošanas vietnē "Twitter", kurš nu jau ir izdzēsts. Viņa sacīja: "Es ierakstīju ļoti asu tvītu par to situāciju, ne tikai par to uzbrukumu, bet par kopējo situāciju, ka šie cilvēki ir apdraudēti un policija nepalīdz, un par to ir atbildīgas konkrētas politiskās partijas. Es tvītā nosaucu un ietagoju Nacionālo Apvienību un Jauno konservatīvo partiju. Nu lūk, un tās dienas vakarā es no cilvēkiem saņēmu ziņu, kas manu priekšstatu par to, kas tur noticis, pilnīgi mainīja. (..) Es domāju, ka problēma tur ir cita. Ņemot vērā visu to reakciju, kas vēlās pāri sociālajiem tīkliem un medijiem, es domāju, ka problēma tur ir, ņemot vērā visu to, kas notiek, policijai jau sestdien vajadzēja sasaukt preses konferenci un ļoti pārdomātā veidā nokomunicēt, kas tur ir noticis. Jo es pieļauju, ka arī viņi tajā dienā lielos vilcienos bija sapratuši, kas tur ir noticis."
Iespējams, ka policija komunikācijā reaģēja par vēlu, tomēr ģenerālprokurors Juris Stukāns uzskata, ka policija rīkojās pareizi, apzinot situāciju un nogaidot: "Pateica arī sabiedrībai, ka pagaidiet, mums ir iegūti pierādījumi, ka noziegums varbūt nemaz nav noticis tāds, par kuru runā visi. Ļaujiet mums vēl pārbaudīt faktus un attiecīgi mēs sniegsim vēl informāciju."
Viņaprāt, šoreiz pasteigušies mediji un amatpersonas, kas ir radījis jau spēcīgu priekšstatu par notikušo pirms policija ko teica.
Stukāns skaidroja: "Ja viņi vēlējās komentēt saistībā ar konkrēto nodarījumu, tad vajadzēja uzklausīt policiju, lai tā sniegtu viņiem attiecīgu informāciju. Un tad tikai nākt klajā ar paziņojumiem. Un šeit es pilnībā piekrītu, ja to pasaka viens, tā ir viena situācija. Bet, ja to pasaka desmit, tad šobrīd uzskata, ka pie mums tā ir problēma sabiedrībā."
Re:Baltica žurnāliste Sanita Jemberga atzina: "Es emocionāli noreaģēju, noreaģēju par ātru, tobrīd bija zināmas tikai viena cilvēka liecības. (..) Līdz ar to, vai es pārsteidzos? Protams. (..) Es gribu vispirms sagaidīt rezultātu, lai redzētu, vai tas atbild uz visiem maniem jautājumiem. Man kā žurnālistam, nav pilnīgi nekādu problēmu labot savas kļūdas, kad man to paredz likums un profesionālā sirdsapziņa. Ja būs pārliecinošs izmeklēšanas slēdziens, kas atbild uz visiem jautājumiem par pirmo epizodi, otro, par trešo, kas tur īsti notika, es pilnīgi mierīgi varu labot savu teikto, kurš, kā uzskatu šobrīd, bija ātrs, nevis pārsteidzīgs."
Komunikācijas zinātņu pētniece Sandra Veinberga savukārt savā rakstā portālā "Tvnet" izteicās par homofobiju Latvijā, asi pārmetot tās sēšanu atsevišķiem politiskiem spēkiem, bet savu rakstu arī viņa sāka ar apgalvojumu: "Jaunieši jau iepriekš šantažēti vairākkārtīgi, pieprasot pārvākties uz citu pilsētu, mēģinot nogrūst pa kāpnēm. Visbeidzot noziedzniekam vai noziedzniekiem piektdien izdevās četros no rīta sagūstīt Normundu, apliet viņu ar degmaisījumu un aizdedzināt."
Politologs Andis Kudors uzskata, ka, Veinbergai teikto vajadzētu atsaukt: "Es domāju, ka šīs ziņas ir jāatsauc. Un Sandrai Veinbergai, manuprāt, ir jāatvainojas. Konkrētām politiskām partijām, konkrētiem politiķiem, baznīcai un kristiešiem kopumā. Jo viņa ir tā grupa, kuru viņa savā rakstā nosauca kā atbildīgus. Tieši un netieši atbildīgus nozieguma izdarīšanā. Noziegumā, kurš vēl netika izmeklēts. (..) Tā situācija bija sensitīva, jā, tāda. Un viņa ar šādu paziņojumu vēl vairāk sasprindzina šo situāciju. Tādā brīdī vispār ir jāmeklē kaut kāds, lai sabiedrība būtu mierīga. Bet tieši otrādi, ar šādiem paziņojumiem tiek kultivēts nemiers."
Tomēr Veinberga norādīja, ka paudusi savu viedokli un viedokli neatsauks. Viņa skaidroja: "Šinī gadījumā es varu teikt, ka man ir pamats izdarīt šādus secinājumus, ja pirmā informācija, kuru mēs ieguvām, pirmo dienu laikā bija, ka šis cilvēks ir sūdzējies vietējā Tukuma policijā par vajāšanu, un to apstiprināja arī organizācija "Mozaīka", tad es varēju šādu secinājumu izdarīt, jā. (..) Es ceru, ka šī izmeklēšana turpināsies un mēs kaut kad nonāksim pie skaidrības. (..) Tas pats viedoklis, kas man bija, tas man bija arī tagad. Tas nav mainījies."
Mediju pētnieks Mārtiņš Pričins, šo visu komentējot, atzīmēja, ka savā ziņā nekas neparasts nav noticis, lai arī redzams, ka tas ir radījis problēmas: "Kas ir tā galvenā problēmu sociālo mediju laikmetā? Kad cilvēki, dzīvojot kontekstā, ka tas varētu notikt, ka viņu izpratnē tas varētu notikt mūsu valstī vai pagastā, kur vēl.
Viņi tam notic un sāk izplatīt, un tad tas, no vienas puses, rāda, ka ir uzticēšanās kaut kādām institūcijām vai cilvēkiem, līdzcilvēkam. No otras puses, tas var veicināt sava veida problēmas.
Kādas? Šī te ziņu izplatīšanās, iespējams, ar nepārbaudītu informāciju, un citviet ir šo te sociālo mediju revolūcijas, kas izpaužas, ka viņi iet ārā un protestē, un varbūt pat piedalīties grautiņos. (..) Šobrīd viss notiek tikai internetā un indikācijas nerāda, ka cilvēki varētu iziet ielās, bet citu valstu pieredze rāda, ka tas var notikt. Un tas ir jāņem vērā institūcijām – izlemjot, vai šo publicēt, komunicēt ātrāk vai vēlāk, pārbaudot informāciju. Tas ir ļoti svarīgi."
Viņš arī akcentēja to, ka augstākajām amatpersonām jārēķinās, ka viņu viedoklis izskan ne tikai Latvijas mērogā, bet starptautiski un tāpēc īpaši jābūt uzmanīgiem, ko un kā teikt.
Vai amatpersonas pārsteidzās?
Valsts prezidents Egils Levits uzsvēra, ka, lai arī viņa paziņojumā par notikušo minēts noziedznieks, svarīgākais esot motivācija. Prezidents norādīja: "Citātā ir skaidri atzīmēta pieļāvuma forma – "ja apstiprināsies noziedznieka motivācija". Par to, kā mediji citē un interpretē amatpersonu teikto, atbildība ir plašsaziņas līdzekļiem. Katrā ziņā varu tikai vēlreiz uzsvērt, ka naidam Latvijā nav vietas."
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) atzīmēja, ka amatpersonas nav pārsteigušās. Bordāns sacīja: "Sabiedrībā un mediju telpā tiražētā iespējamība, ka tāda ir bijusi motivācija, ir panākusi vajadzīgo reakciju un mēs pilnveidosim likumus un aicinām policiju rūpīgi attiekties pret naida runas ziņojumiem."
Vienlaikus arī Eiropas praidu rīkotāju organizācija pēc Latvijas policijas ziņām tomēr negrasās atteikties no sava apgalvojuma, pasludinot Normundu Kindzuli par homofobiska dedzināšanas uzbrukuma upuri.
Organizācija "EuroPride" norādīja: "Mēs zinām, ka izmeklēšana turpinās un tiek atklāti jauni fakti, tostarp pierādījumi, kas liek domāt, ka Normunds, iespējams, ir nonācis līdz pašnāvībai, jo ticis sistemātiski pazemots, kas rada lielas bažas. (..) Fakts, ka Normunds pats tika apsūdzēts noziegumā, nedrīkstētu atturēt policiju no pilnīgas un rūpīgas notikušā izmeklēšanas, un lieta jāskata, ņemot vērā saņemtos homofobiskos draudus, jo tas attiecas uz homofobiskiem draudiem, par kuriem iepriekš tika ziņots policijai, bet nekādas tālākās darbības no policijas puses netika veiktas."
