LTV raidījums lūkoja, pēc kādiem priekšrakstiem un vadlīnijām ārstē Latvijas reģionālās slimnīcas, kurās arī nonāk Covid-19 pacienti.
Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīcā, kas atrodas Ventspilī, ārstējas aptuveni 25 Covid-19 pacienti. Tur mediķiem noder Stradiņa slimnīcas izstrādātais standarts.
"Reģionālā slimnīca nav klīniskā universitātes bāze, un šeit nekāds algoritmus un vadlīnijas neizstrādā. (..) Šajā gadījumā mēs slimnīcā vairāk lietojam Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas izstrādāto diagnostikas un ārstēšanas algoritmu. Un plus mēs lietojam specializētā medicīniskā centra speciālistu konsultācijas un ieteikumus," pastāstīja Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas galvenais ārsts Edijs Ilziņš.
Vidzemes slimnīcā Valmierā ārstējas aptuveni 60 Covid-19 pacienti.
"Nu jā, slimnīcā izmantojam Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas speciālistu izstrādātās vadlīnijas. Es domāju, ka visā Latvijā pēc tām arī strādā, un jāsaka, ka, šķiet, mums tiešām ir iespēja ārstiem izmantot un saprast, kādus izmeklējumus, kādus medikamentus lietot. Jā, vadāmies pēc šīm vadlīnijām," pastāstīja Vidzemes slimnīcas ārstnieciskā direktore Inga Ozoliņa.
Jelgavas slimnīcā ārstējas aptuveni 40 Covid-19 pacienti. Arī tur lieto Stradiņa slimnīcas vadlīnijas, kuras novērtē ļoti augstu. Tāpat izmanto attālinātās speciālistu tikšanās reizes.
"Liela konference starp slimnīcām, kur tiek pieaicināti arī ārzemju speciālisti, kas dalās ar savu pieredzi.
Un tur tad mēs arī izrunājami un izanalizējām visu to jauno, visu aktuālo. Mēs varam uzdot kādus jautājumus, ja mums, kā lai saka, nav skaidrības.
Ir links "idready.lv", kur viss ir uzrakstīts, protams," piebilda Jelgavas pilsētas slimnīcas virsārste Solveiga Ābola.
Daugavpils reģionālajā slimnīcā ārstējas aptuveni 110 pacienti ar Covid-19.
"Kolēģi pamatā izmanto Rīgas Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jau izstrādātus algoritmus. Papildus klāt viņi, protams, paši jau konkrēti individuālā gadījumā "pieskrūvē". Šodien, piemēram, apgaitas laikā kolēģi dažiem pacientiem nozīmēja pretējo ārstēšanu, jo, redzot rādītājus, viņiem vairāk liekas, ka, piemēram, antibiotiku terapija būtu daudz pareizāka nekā konkrēti izstrādātais algoritms. (..) Mums paveicās, ka mums kolektīvā ir jauni infektologi, kas laikus pievērsa uzmanību franču un Vācijas ārstu praksei, pieredzei. Mēs tad pielāgojam pašu lēmumu, tad attiecīgi no konkrētam algoritmam," pastāstīja Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.
Savukārt Jēkabpils slimnīcā rīkojas citādāk. "Mēs mēģinām skatīties nedaudz plašāk un skatāmies to, kas pasaulē notiek un tiek piedāvāts. Vismaz no mūsu slimnīcas mēs liekam visu kopā. Mums ārsti ir ar ļoti labu pieredzi. Tie pamatā ir trīs infektologi internisti, kas ar to visu nodarbojas. Un, kad viņi to visu liek [kopā], tad liek no visas pieejamās informācijas. Mēs vadāmies pēc visas pasaulē pieejamās informācijas, mēs regulāri sekojam visiem "up to date", kas ir medicīnas informācijas portālos. Mēs skatāmies visus jaunākos "apdeitus" kas nāk gan no Krievijas, gan no Eiropas, gan no Amerikas," sacīja Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis ārstniecības nozarē Roberts Spručs.
Lai gan informācija gūta no dažādiem avotiem, iztaujājot reģionālo slimnīcu pārstāvju, nākas secināt – par galvenajiem ārstēšanas principiem domstarpību nav. Proti, svarīgākais ir skābeklis,
un dažāda veida skābekļa padevi saviem pacientiem spēj nodrošināt "Aizliegtā paņēmiena" uzrunātās slimnīcas.
To apliecināja Ozoliņa no Vidzemes slimnīcas: "Skābekļa piegādi slimnīcā nodrošina centralizēti. Tas nozīmē, ka pie katras gultas vietas skābekļa ir izvads. Slimnīcā pavisam ir 282 gultas vietas. Pie visām pienāk arī skābeklis. Tas nozīmē arī, ka visiem Covid-19 pacientiem, kurus ārstējam, ir skābekļa pieeja iespējama."
Tāpat reģionālajās slimnīcās norādīja, ka ar intubāciju nesteidzas.
"Lielākā daļa ir universālas iekārtas, līdz ar to palīdz nodrošināt gan neinvazīvo, gan invazīvo. Ja mēs runājam par invazīvo plaušu ventilāciju, kolēģi cenšas līdz pašam pēdējam brīdim no tās atteikties. Jo diemžēl lielākā daļa no pacientiem, kad viņus pieslēdza pie mākslīgās plaušu ventilācijas, invazīvi intubējot, – lielākoties pēc tam ir novērojami letāli iznākumi," pastāstīja Semjonovs no Daugavpils slimnīcas.
Kā noteikts dažādās vadlīnijās, profilaktiski tiek lietoti arī asins šķīdinātāji un mērīti D dimēri. Tāpat veiktas arī citas analīzes. Savukārt plaušu bojājumu noteikšanai tiek lietotas divas metodes: dažviet rentgens, dažviet datortomogrāfija.
"Mēs visiem Covid-19 pacientam taisām kompjūtertomogrāfijas izmeklējumu, un tur ārsti radiologi raksta tā saucamo procentuālo plaušu bojājumu. Un arī pēc tā skatāmies, kur vislabāk stacionēt, kā labāk ārstēt, ar cik lielu skābekli," sacīja Ilziņš no slimnīcas Ventspilī.
Daugavpilī vispirms izmanto rentgenu. Tomēr infektoloģe Vilde no Stradiņa slimnīcas norādīja, ka datortomogrāfija ir informatīvāka un ļauj precīzāk konstatēt izmaiņas. "Protams, arī rentgens ir informatīvs, bet dažkārt ar to ir grūtāk diferencēt tādas ļoti tipiskās izmaiņas," paskaidroja Vilde.
Tāpat slimnīcās regulāri mēra skābekļa daudzumu asinīs. Pamatā to dara ar pulsa oksimetriem caurmērā divas reizes dienā. Bet, ja cilvēks ir intensīvajā terapijā, tad visi būtiskākie rādītāji ir tiešsaistē monitorā.
Bet pie kāda skābekļa līmeņa slimnīcas sāk pielietot skābekļa terapiju?
Stradiņa slimnīcas standartā tas nav skaidri noformulēts. Proti, ja sākuma līmenis ir 90%, tad "ir apsverama" skābekļa pievade, lai sasniegtu 92% līdz 96%.
Pašā Stradiņa slimnīcā to sāk darīt, ja ir zem 94%, nerunājot par specifiskiem pacientiem, piemēram, ar jau dzīves laikā iegūtu pazeminātu skābekļa daudzumu. Analoģiska pieeja arī Vidzemes slimnīcā: ja zemāk par 94%, tad mazliet skābeklis jāiedod, bet, ja vairāk, tad nedod. 94% atzīme ir minēta arī neatliekamās palīdzības algoritmā, proti, ja rādītājs ir zemāks, tad ir liela varbūtība, ka pacientu vedīs uz slimnīcu.
Tikmēr Ventspils slimnīcā skābekļa terapiju sāk tad, ja tā daudzums ir zemāks par 92%. Bet Jelgavas slimnīcā vadās pēc 90% atzīmes.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt. Tādēļ ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 7. februārim, un līdz tam spēkā ir stingri ierobežojumi, kā arī "mājsēde" nedēļas nogalēs, kas nozīmē, ka no plkst.22 līdz 5 katram jāatrodas savā dzīvesvietā.
