Citāts:
"Nav izredžu līdz gada vidum sasniegt pūļa imunitāti, kad 70% no sabiedrības būtu saņēmusi abas vakcīnas pret Covid-19 potes. Pūļa imunitātes reālistiskākais mērķis ir vasaras beigas - augusts vai septembris".
(23. februāris, LETA)
Kolektīvā jeb pūļa imunitāte
Kolektīvā imunitāte – tā ir situācija, kad neuzņēmība pret infekcijas slimību (kas iegūta vakcinējoties vai arī dabiskā ceļā – pārslimojot), ir tik lielai sabiedrības daļai, ka infekcijas tālāka izplatīšanās pakāpeniski palēninās (lai gan var arī nebeigties pavisam). Dažādiem ierosinātājiem pūļa imunitātes slieksnis atšķiras un ir atkarīgs no slimības lipīguma un slimošanas ilguma. Jo vairāk cilvēku vidēji inficē viens pārnēsātājs, jo augstāks kolektīvās imunitātes slieksnis. Piemēram, tiek lēsts, ka ārkārtīgi lipīgajām masalām tas ir 95%, poliomielītam – 80% no iedzīvotājiem.
Kolektīvās imunitātes sasniegšana ir svarīga arī tādēļ, lai aizsargātu no inficēšanās tos iedzīvotājus, kuri nevar vakcinēties (piemēram, tāpēc, ka nepanes konkrēto vakcīnu).
Covid-19 šis rādītājs precīzi nav zināms, norādīts Pasaules Veselības organizācijas tīmekļa vietnē. Visbiežāk minētais sliekšņa līmenis Covid-19 gadījumā ir vismaz 70%, tomēr ar piebildi, ka šī prognoze neņem vērā lipīgākos vīrusa celmus, kas jau izplatās. Sastopami arī citi vērtējumi – līdz pat 90%.
Kāpēc nav precīzu datu
Šajā vienādojumā ir daudz nezināmo, lūk, tikai daži (bet ne visi).
Pirmkārt, nav skaidrs, cik lielā mērā vakcinētie un imunitāti izstrādājušie cilvēki (ne)spēj nodot vīrusu tālāk. Attiecīgi pētījumi notiek daudzās valstīs, galīgo datu pagaidām nav. Piemēram, Zāļu valsts aģentūras vietnē par "AstraZeneca" vakcīnu teikts: "Pašlaik nav zināma vakcinācijas ar "AstraZeneca" Covid-19 vakcīnu ietekme uz SARS-CoV-2 vīrusa izplatību sabiedrībā. Vēl nav zināms, cik lielā mērā vakcinētās personas var būt spējīgas nēsāt un izplatīt vīrusu."
Otrkārt, lai aprēķinātu kolektīvās imunitātes slieksni, jāzina, cik cilvēku, kuriem nav imunitātes, vidēji inficē viens Covid-19 nēsātājs. Tomēr arī šis lielums nav pastāvīgs un ir atkarīgs no reģiona (lielpilsēta ar daudzstāvu mājām, vai, gluži otrādi, lauki), no cilvēku uzvedības (vai viņi izvairās no liekiem kontaktiem), pagaidu ierobežojumiem vīrusa izplatības iegrožošanai, sabiedrībā izplatītajiem paradumiem (piemēram, apskaušanās satiekoties).
Treškārt, aprēķinos grūti iekļaut vīrusa jauno celmu, tostarp būtiski lipīgākā Lielbritānijas celma, izplatīšanos.
Ceturtkārt, dažādām vakcīnām ir dažāda efektivitāte. Piemēram, Austrālijas zinātnieki janvārī pauda šaubas, ka valsts valdības lēmums likt likmi uz mazāk efektīvo (un Latvijas vakcīnu "portfeļa" pamatdaļu pagaidām veidojošo) "AstraZeneca" vakcīnu vispār ļaus sasniegt kolektīvo imunitāti.
Bez neskaidrībām par to, kur ir kolektīvās imunitātes robeža Covid-19 gadījumā, šīs robežas sasniegšanai būtu jāpārvar arī praktiska rakstura grūtības. Piemēram, ja pieņem, ka pūļa imunitātes slieksnis patiešām ir 70% no visiem iedzīvotājiem, tad no 1,9 miljoniem Latvijas iedzīvotāju jāvakcinē 1,33 miljoni cilvēku. Un tas, ņemot vērā, ka tuvākajā nākotnē noteikti netiks vakcinēti nepilngadīgie, bet tie, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ir apmēram 330 tūkstoši cilvēku. Tātad, lai sasniegtu šo varbūtējo slieksni, ar simtprocentīgi iedarbīgu vakcīnu būtu jāsapotē 85% no visiem pieaugušajiem iedzīvotājiem, kuri ir vecāki par 18 gadiem. Turklāt pagaidām nav precīzu datu par vakcīnu efektivitāti attiecībā uz vīrusa tālāku nodošanu. (Šos faktorus LSM.lv jau analizēja, izmantojot piemērus no Singapūras, Brazīlijas un Zviedrijas, kur piespiedu kārtā vai apzināti tika mēģināts sasniegt pūļa imunitāti, ļaujot izslimot Covid-19 lielākajai daļai iedzīvotāju).
Neaprēķināmais lielums
"Šo mērķi – kolektīvās imunitātes sasniegšanu – vienkārši nav iespējams aprēķināt matemātiski," Rus.lsm.lv teica infektologs Uga Dumpis. "Jo ir patiešām daudz nezināmo, – piemēram, dažādie vīrusa varianti, kas parādās un kuriem atšķiras lipīguma pakāpe. Nozīme ir arī tam, kas notiks ar ierobežojumiem, kuri palēnina vīrusa izplatīšanās ātrumu, vai tie paliks.
Nav skaidrs, cik lielā mērā un cik ilgi būs infekciozs tas, kurš jau pēc vakcinācijas saslims vieglā formā, un vai viņš vispār būs infekciozs.
Ļoti daudz atkarīgs no tā, kādas populācijas grupas tiek vakcinētas. Piemēram, ja netiek potēti gados jaunie, kuri visur staigā, aktīvi kontaktējas, ceļo… Jo šajā situācijā īpaši svarīgi ir vakcinēt tos, kuri var izrādīties [vīrusa] superizplatītāji, nevis teiksim, tos, kuri dzīvo vieni un sēž mājās.
Tāpēc šis skaitlis, pēc dažādiem vērtējumiem, svārstās no 60% līdz 85%, bet tas ir plašs diapazons. Lai sasniegtu [kolektīvo imunitāti], jāvakcinē arī bērni, bet mēs pagaidām nevaram to darīt.
Es runātu drīzāk nevis par kolektīvās imunitātes sasniegšanu, bet par citu mērķi – zemu saslimstību un sabiedrības normālas funkcionēšanas atjaunošanu, kad vakcinēto ir vairāk nekā nevakcinēto.
Vienkārši jāsapotē pēc iespējas vairāk cilvēku, lai viņi varētu dzīvot brīvāk un būtu drošībā. Vienīgais mērķis ir aizsargāt cilvēku individuālo veselību. Šajā ziņā es kaut kādu milzīgu starpību starp dažādām vakcīnām neredzu. Domāju, ka vairāk vai mazāk normālu dzīvi mēs varam iegūt arī ar 50% vakcinēto, kā Izraēlā. Tur jau ir tuvu tam, lai atgrieztos normālā dzīvē. Bet, ja mums būs šie 50% vakcinēto, bet saslimstība paliks tāda pati kā tagad, nez vai mēs varēsim runāt par ierobežojumu samazināšanu
Lūk, kad saslimstība atbilstoši Eiropas Savienības mērķim nebūs lielāka par desmit saslimšanas gadījumiem uz vienu miljonu cilvēku dienā, – tā ir cita lieta, tas ir pareizs mērķis. Bet ne masu imunitāte."
Ko atbildēja Daniels Pavļuts
Veselības ministrs atteicās runāt ar LSM.lv pa telefonu un lūdza nosūtīt jautājumu par komunikāciju atbildīgajai viņa biroja darbiniecei Baibai Paukštei. Viņa sniedza rakstisku atbildi. Tajā "Melu detektors" atklāja nekorektu informāciju, kā arī atzīšanos, ka precīzu datu par robežu kolektīvās imunitātes pret Covid-19 sasniegšanai nav. Lūk, atbilde:
"Salīdzinot ar citām infekcijas slimībām, piemēram gripu, 70% populācijas vakcinācija dod pūļa imunitāti.
Covid-19 gadījumā nav un šobrīd nevar būt precīzu pētījumu, cik liela aptvere būtu nepieciešama, cik noturīga ir imunitāte pēc vakcinācijas u.tml. Tomēr šobrīd vadāmies pēc pieejamās informācijas un šāds vakcinācijas apjoms ir arī Eiropas Komisijas rekomendācija."
Atbildē ir arī atsauce uz "Eiropas Komisijas rekomendāciju" angļu valodā. Lappusē, kas atveras pēc šīs saites (sadaļā "Dzīve, darbs un ceļošana Eiropas Savienībā"), stāstīts par to, ka janvārī Eiropas Komisija aicināja dalībvalstis aktivizēt vakcināciju, - lai "līdz vasarai" ES būtu vakcinēti vismaz 70%, taču ne visu iedzīvotāju, bet pieaugušo. Kolektīvā imunitāte šajā tekstā nav pieminēta.
Kas vēl nav korekti Pavļuta atbildē
Pavļuta biroja informācija par to, ka gadījumā ar dažām citām infekcijas slimībām, "piemēram, gripu", 70% iedzīvotāju vakcinācija rada kolektīvo imunitāti, arī nav korekta.
Gripas vīrusi pastāvīgi mutē. Pēc dažādiem vērtējumiem, kolektīvās imunitātes sliekšņa rādītāji var diezgan stipri svārstīties, bet biežāk tiek minēts vidējais rādītājs – 50% no visiem iedzīvotājiem. Tomēr, kā paskaidrots, piemēram, ASV Nacionālā infekcijas slimību fonda vietnē, vairākumā gadījumu gripas vakcīnu efektivitāte svārstās 40–60% robežās (bet dažu celmu gadījumā – arī mazāk par 30%). Un, pat ja vakcīnas efektivitāte ir 60%, lai sasniegtu kolektīvo imunitāti (50% no visiem iedzīvotājiem ir neuzņēmīgi pret infekciju), jāvakcinē daudz vairāk cilvēku – 83% no iedzīvotājiem.
